Drukāt

Latvijas-Igaunijas 3.starpsavienojums

Trešais Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojums ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas jūras reģionam, kas palielināsBaltijas reģiona elektroapgādes drošumu, nodrošinās efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un palielinās ražotāju konkurētspēju kā Baltijas valstu iekšienē, tā arī starp Baltijas un Ziemeļu valstīm. Projekts ir realizējams līdz 2020.gadam un ir iekļauts Latvijas, Igaunijas un Eiropas pārvades sistēmas attīstības plānā.

Projekta tehniskais pamatojums

Tirgus integrācija. Igaunijas-Latvijas starpvalstu šķērsgriezums ir visvairāk noslogotais posms Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades tīklā. Trešais Igaunijas-Latvijas starpsavienojums ļaus novērst esošā pārvades tīkla pārslodzes šķērsgriezumā starp Igauniju un Latviju un palielināt elektroenerģijas tirgum pieejamo caurlaides spēju. Turklāt Igaunijas-Latvijas šķērsgriezuma pašreizējā caurlaides spēja, it īpaši vasaras laikā un elektroenerģijas pārvades tīkla remonta režīmos, nav pietiekama, lai nodrošinātu visu pieprasīto elektroenerģijas tirdzniecības apjomu Baltijā. Turklāt tehnisko ierobežojumu novēršanai Igaunijas pārvades sistēmas operatoram ir nepieciešams rekonstruēt 330kV līnijas, savukārt, rekonstrukcijas gaitā elektroenerģijas tirgum pieejamā caurlaides spēja šķērsgriezumā Latvija – Igaunija būs tuvu nullei. Tāpēc minētais projekts ir svarīgs solis starpvalstu caurlaides spējas palielināšanai un pārslodžu likvidēšanai Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā, kā arī priekšnoteikums efektīvai pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecībai un konkurētspējīga elektroenerģijas tirgus attīstībai. Būtiski, ka pēc Latvijas – Igaunijas 3.starpsavienojuma projekta un pārējo starpsavienojumu realizācijas pastiprinātā Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma un tās savienojumi ar Ziemeļvalstu un Centrāleiropas elektrotīkliem kalpos par drošu un stabilu alternatīvu ceļu Ziemeļvalstu elektroenerģijas importam vai eksportam uz Centrālo Eiropu.

Elektroapgādes drošuma palielināšana. Projekts būtiski uzlabos energoapgādes drošumu šķērsgriezumā starp Igauniju un Latviju, kā arī abu valstu elektroenerģijas sistēmās. Divas esošās starpsavienojuma līnijas ir ģeogrāfiski izvietotas vienā šaurā joslā un Latvijas teritorijā pievienotas vienai 330 kV apakšstacijai Valmierā.. Plānotais trešais starpsavienojums izmantos citu koridoru un savienos divas citas Latvijas un Igaunijas pārvades tīklu apakšstacijas. Projektam ir pozitīva ietekme uz elektriskā sprieguma līmeņiem tīklā un elektrostaciju dinamisko stabilitāti apgrūtinātos tīkla darba režīmos Baltijas elektroenerģijas sistēmu reģionā, jo avārijas gadījumos, it īpaši pazaudējot lielas jaudas elektrostacijas Latvijas un Lietuvas teritorijā, tiek apdraudēts elektroapgādes drošums visā Baltijas reģionā. Lai to novērstu, pārvades operatori šobrīd ir spiesti būtiski samazināt elektroenerģijas tirgum pieejamo caurlaides spēju. Gadījumā, ja pēc 2025. gada Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas uzsāks sinhronu darbību ar kontinentālas Eiropas elektroenerģijas sistēmu, šis projekts kalpos kā priekšnoteikums Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu drošas un stabilas darbības uzturēšanai.

Efektīva un droša tranzīta koridora izveidošana. Projekts nodrošina efektīvu jaudas tranzīta koridoru starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmām, kas ir viens no priekšnoteikumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai. Bez minētā projekta nebūs iespējams pilnībā izmantot jau izbūvētos starpsavienojumus Estlink-1 un Estlink-2 (Igaunija-Somija) un NordBalt (Lietuva –Zviedrija), un patērētājiem, ražotājiem un tirgotājiem izmantot atvērtā elektroenerģijas tirgus priekšrocības.

Jauno ražošanas jaudu pieslēgšana pie elektropārvades tīkla. Starpsavienojums rada iespēju jaunu ģenerējošo iekārtu, kas ražošanā izmanto atjaunīgos energoresursus, pieslēgumiem elektroenerģijas pārvades sistēmai, tādējādi palīdzot sasniegt Eiropas Komisijas enerģijas politikas nospraustos mērķus laika posmam līdz 2020. un 2030. gadam, t.sk., optimālāk izmantojot esošās ģenerācijas jaudas un samazinot CO2 izmešu apjomus.

Labākais projekta realizācijas variants

Latvijas pārvades sistēmas operators (PSO) AS „Augstsprieguma tīkls” un Igaunijas PSO „Elering” AS, izvērtējot starpsavienojuma iespējamo variantu tehniskos un ekonomiskos parametrus, nolēma, kā vislabākais Igaunijas-Latvijas trešā starpsavienojuma variants ir maršruts Sindi-Rīga, kura ietvaros paredzēts izbūvēt 330kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju ar kopējo garumu Latvijas un Igaunijas teritorijā ap 200 km starp apakšstacijām Kilingi-Nimme Igaunijā un Rīgas TEC-2 Latvijā. Jaunā pārvades līnija Latvijā un Igaunijā tiks izbūvēta pārsvarā pa jau eksistējošām elektropārvades līniju trasēm. Šim projekta izbūves variantam ir mazākas būvniecības izmaksas un, kas ir būtiski, vislielākais caurlaides spējas palielinājums, t.i. 500/600MW abos virzienos. Papildus priekšrocība ir 110kV pārvades tīkla drošuma paaugstināšana posmā Rīga – Rūjiena.

Projekta izmaksas Latvijas teritorijā plānotas ap 100 milj.eiro.

Darbu norises plāns

2013.gadā aprīlī ar Eiropas Savienības TEN-E līdzfinansējumu tika izsākts trases izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process Latvijas teritorijā, savukārt Igaunijas puse savā teritorijā pati finansēja šos darbus.
2014.gadā 1.augustā Igaunijas PSO „Elering AS”, Latvijas PSO AS „Augstsprieguma tīkls” un Latvijas pārvades tīklu īpašnieks AS „Latvijas Elektriskie tīkli” (LET) parakstīja nodomu protokolu par sadarbības principiem un atbildības sfērām projekta realizācijas ietvaros.
2014.gada novembrī Igaunijas-Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei ir piešķirts Eiropas līdzfinansējums 65% apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (Connecting Europe Facility) līdzekļiem. Projektu plānots pabeigt 2020.gadā.
 

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/72/EK prasībām, kā arī ievērojot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2013.gada 30.janvāra padomes lēmumu Nr.18 „Par elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora sertificēšanu” Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvu īpašnieks AS „Latvijas elektriskie tīkli” ir atbildīgs par projekta IVN un trases izpētes procesu, bet Latvijas pārvades sistēmas operators AS „Augstsprieguma tīkls” ir atbildīgs par Latvijas-Igaunijas trešā starpsavienojuma projekta realizāciju.

2016. gada 24. augustā MK ir apstiprinājis projekta IVN rezultātus Latvijas teritorijā un piešķīris projektam nacionālas nozīmes statusu, savukārt 2016.gada novembrī ir izsludināts iepirkums par projektēšanas un būvniecības darbiem Latvijas teritorijā.