Drukāt

Kurzemes loks

„Kurzemes loks” ir energoinfrastruktūras projekts, kura ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību Kurzemē. “Kurzemes loks” ir daļa no lielāka – “NordBalt” – projekta, kura realizācijas ietvaros jau ir izbūvēts un 2016.gadā sekmīgi nodots ekspluatācijā Lietuvas – Zviedrijas zemūdens starpsavienojuma kabelis, kas nodrošina ciešāku Baltijas valstu integrēšanu Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū. NordBalt projekta pilnas funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešama Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pārvades tīkla pastiprināša, kas papildus starpvalstu palielināšanai uzlabo arī visas Baltijas energoapgādes drošumu.

Detalizēta projekta karte

“Kurzemes loka” izmaksas daļēji tiek segtas no Eiropas Enerģētikas atjaunošanas programmas (European Energy Programme for Recovery) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem.

“NordBalt”, un līdz ar to arī tajā ietilpstošais “Kurzemes loks”, ir daļa no Baltijas elektroenerģijas tirgu starpspavienojuma plāna (Baltic Electricity Market Interconnection Plan), ko 2009. gadā parakstīja Eiropas valstu augsta līmeņa valdības pārstāvji.

Latvijā “Kurzemes loka” izbūve galvenokārt nepieciešama, jo esošais 110 kV elektroenerģijas pārvades tīkls nenodrošina pietiekamu Kurzemes reģiona elektroapgādes drošumu. Par to varēja pārliecināties 2005. gadā, kad spēcīgo vētru jeb dabas stihijas dēļ lielai daļai Kurzemes iedzīvotāju tika pārtraukta elektroapgāde. Pēc “Kurzemes loka” izbūves avāriju iespējamība būtiski samazināsies, turklāt palielināsies operatīvas avāriju novēršanas jeb pārslēgumu veikšanas iespējas. Pēc projekta realizācijas paaugstināsies patērētāju elektroapgādes drošums Kurzemē, kā arī tiks palielināts jaunu elektroenerģijas lietotāju pieslēgšanas potenciāls.

Jaunu jaudu pieslēgšanas nepieciešamība ražošanas uzņēmumiem un vēja enerģijas stacijām

Šobrīd visa Kurzemes reģiona elektriskā slodze ziemas maksimuma stundās ir ap 230 MW, (Lejaskurzemē (Liepāja, Brocēni) – ap 140 MW), un tiek prognozēts, ka ik gadus tā varētu pieaugt par 1,5-2%.

Patlaban lielākie elektroenerģijas patērētāji Kurzemē ir AS „Venta Amonjaks”, AS „Ventspils nafta”, AS „Brocēni”, SIA „Cemex” u.c., turklāt nav izslēgts, ka nākotnē parādīsies citi lielas jaudas patērētāji, piemēram atsāks darbību AS “Liepājas Metalurgs”. Projekta ietvaros paredzēts pastiprināt esošos 330 kV tīklus no Rīgas uz Brocēniem, Liepāju un arī Lietuvu, paaugstinot gan Kurzemes patērētāju elektroapgādes drošumu, gan paverot daudz plašākas iespējas jaunu vēja parku izbūvei. Patlaban elektroapgādes drošums Kurzemē tīklu „šauro vietu”, kā arī iespējamo avārijas atslēgumu dēļ ir zems, jo tīklu jaudas ir nepietiekamas. Esošais 110 kV tīkls faktiski ir pārslogots, tāpēc tehniskos noteikumus jaunu vēja staciju būvniecībai, ja netiek izbūvēts 330 kV loks, Kurzemē vairs nevar izsniegt.

Projekta “Kurzemes loks” tehniskais pamatojums un nākotnes attīstība

Esošais 110 kV elektriskais pārvades tīkls nenodrošina pietiekamu Kurzemes patērētāju elektroapgādes drošumu; avārijas atslēgumu iemesls galvenokārt ir reģiona atrašanās III un IV vēja spiediena zonā, kā rezultātā iespējamas tādas avārijas kā 2005. gadā, kad tika pilnīgi pārtraukta reģiona energoapgāde. Turklāt 330 kV pārvades tīkla izbūve nepieciešama, lai bez speciāliem ierobežojumiem nodrošinātu esošo jaudas pieprasījumu atsevišķos elektroenerģijas sistēmas remontu režīmos, kā arī apmierinātu elektroenerģijas jaudu pieprasījumu nākamajās desmitgadēs, attīstoties tautsaimniecībai Kurzemes reģionā.
2014.gadā februārī ir pabeigta Igaunijas-Somijas 2.starpsavienojuma Estlink 2 izbūve jūras kabeļa izpildījumā, kā arī 2016.gada sākumā ir nodots ekspluatācijā Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojums NordBalt. 330 kV līnija “Kurzemes loks” ir šo abu starpsavienojumu, kā arī projekta “NordBalt” neatņemama sastāvdaļa. Pēc visu šo projektu realizācijas jaunizveidotie starpsavienojumi ievērojami uzlabos visa Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu normālā un līniju remonta režīmā, kā arī avāriju gadījumos.

Plānotās rekonstrukcijas rezultātā ir paplašināta 330 kV apakšstacija „Grobiņa” un paaugstināts tās drošums. Grobiņas apakšstacija ir svarīgs elektroapgādes mezgls Liepājas reģionam un Latvijai, kā arī Baltijai kopumā

Latvijas rietumdaļā ir vislielākais vēja potenciāls valstī un ir vērojama investoru interese apgūt šo atjaunīgo energoresursu veidu. Latvijas pārvades sistēmas operatoram ir iesniegts liels vēja elektrostaciju izbūves tehnisko noteikumu pieprasījumu skaits Kurzemē, gan uz zemes, gan jūrā (līdz 1000 MW). Pie esošā 110 kV pārvades tīkla Kurzemes piekrastē iespējams pieslēgt ierobežotu vēja elektrostaciju jaudu (līdz 220 MW). Šis lielums aprēķināts, ievērojot pārvades tīkla caurlaides tehniskās iespējas.

Latvijas energosistēmai, strādājot sinhroni ar citu valstu energosistēmām, jārēķinās arī ar tīkla darbības traucējumiem, kurus izraisa avārijas kaimiņu energosistēmās (Lietuvā, Krievijā u.c.).

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs ir atvērts elektroenerģijas tirgus, tā konkurences palielināšanas un darbības efektivitātes palielināšanai nepieciešams izveidot pietiekami stipru un drošu tranzīta koridoru, kurā plānotais “Kurzemes loka” 330 kV tīkls spēs pārvadīt ievērojamu daļu tranzīta enerģijas, tā veicinot elektroenerģijas tirdzniecības paplašināšanos.

Darbu norises plāns

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ir atbildīgs par „Kurzemes Loka” projekta realizāciju.

Projekta pirmā fāze, 330 kV kabeļa izbūve starp apakšstaciju „Rīgas TEC-1” ar apakšstaciju „Imanta”, tika pabeigta 2013.gada 25.septembrī. Tas pastiprināja Rīgas elektroapgādes drošumu un stabilitāti, kā arī nodrošināja Latvijas centrālās daļas tīklu un ģenerācijas stabilāku pieslēgumu “Kurzemes lokam”. Ar šā posma realizāciju un pēc “Kurzemes loka” izbūves pabeigšanas tiks likvidēta elektrisko savienojumu „šaurā vieta” starp Latvijas centru un Rietumiem, kas dažos gadījumos nepietiekamās kapacitātes dēļ ierobežo elektroenerģijas tranzīta plūsmas.

Otrā “Kurzemes loka” fāze – 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnijas Grobiņa–Ventspils izbūve tika uzsākta 2010.gadā un 2014.gada 1.jūlijā jaunā līnija ir ieslēgta zem sprieguma. Otrās fāzes kopējās izmaksas ir 63,8 miljoni eiro.

Savukārt trešā fāze, kas uzsākta 2014.gada decembrī, paredz noslēgt “Kurzemes loka” izbūvi ar posmu Ventspils – Tume – Imanta. Posma kopējās izmaksas tiek lēstas 127 miljonu eiro apmērā, no kurām 45% (55,089 miljoni eiro) ir piešķirtais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansējums.

2015. gada 25. martā Kurzemes loka 3.posmam “Ventspils-Tume-Imanta” ar MK rīkojumu Nr. 140 ir apstiprināti IVN rezultāti un piešķirts nacionālā statusa objekts. 2015. gada 3. jūnijā ir izsludināta iepirkuma procedūra elektropārvades līnijas izbūves darbiem un 2016. gada 3. maijā ir parakstīts līgums ar būvniecības pilnsabiedrību LEC, RECK, Empower.
 

Projektu “Kurzemes loks” plānots noslēgt 2019.gadā.