Attīstības izpētes projekti

+31.08.2017 Baltijas valstu izolētas darbības izpēte

Baltijas elektroenerģijas sistēmu izolētas darbības priekšizpēte tika realizēta ar 50% Eiropas līdzfinansējuma palīdzību no Infrastruktūras savienošanas instrumenta (angl. CEF – Connection Europe Facility) līdzekļiem. Izpēte uzsākta 2017. gada janvārī un pabeigtā tā paša gada augustā, analizējot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu jaudas pietiekamību, darbojoties izolētā režīmā. Pētījuma pasūtītāji ir Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori (turpmāk – PSO) Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, attiecīgi Litgrid, AS “Augstsprieguma tīkls” un Elering, kuri ir atbildīgi par elektroapgādes drošumu un elektroenerģijas pārvadi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, savukārt pētījumu veica starptautisks konsultāciju uzņēmums Tractebel Engineering S.A.

Pētījuma definēti tehniskie noteikumi un vadlīnijas, lai sagatavotos un veiktu Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu testu, strādājot izolētā darba režīmā. Vadlīnijas sniedz pārskatu un laika grafiku par nepieciešamajām papildus investīcijām, pētījumiem un apmācībām, lai sagatavotos izolētas darbības testam. Testā iesaistāmo ģenerācijas vienību apstiprināšana un sistēmas dinamikas mērījumi ar jaudas uzskaites vienībām (Power management unit – PMU) ir pieņemti kā svarīgākie aspekti sagatavošanās procesā pirms testa. Tāpat ir aprēķinātas tiešās un uz tirgu balstītas izmaksas, gatavojoties un izpildot izolētas elektroenerģijas sistēmas darbības testu, kā arī veikta juridiskā analīze par iespējamajiem šķēršļiem un kavēkļiem saistībā ar testu.

Pētījumā norādīts, ka Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu izolētas darbības tests ir izaicinājums, to iespējams veikt, ja tiek ņemtas vērā visas tehniskās rekomendācijas, kas minētas elektroenerģijas sistēmas dinamiskās stabilitātes analīzes ziņojumā, kā arī izstrādātajās prasībās un vadlīnijās izolētas sistēmas darbības testam.

Minētajos ziņojumos ir analizēti vairāki testa scenāriji ar dažādiem slodžu līmeņiem visās Baltijas valstīs, ar un bez augstsprieguma līdzstrāvas starpsavienojumiem (HVDC) un savienojumu Kaļiņingradas reģiona elektrotīkliem. Pamatojoties uz veikto statiskas stabilitātes un drošuma analīzi, vasara ir identificēta kā vislabākais un piemērotākais periods elektroenerģijas sistēmas izolētas darbības testam. Tehniskās rekomendācijas konsultants izstrādāja, ņemot vērā primāro un sekundāro rezervju pieejamību un uzstādījumus ar noteiktām ģenerācijas vienībām darbā, lai garantētu frekvences stabilitāti un regulēšanu iepriekš neparedzētos elektroenerģijas sistēmas darbības gadījumos. Pētījumā norādīts, ka īpaša uzmanība testa laikā ir jāpievērš maksimālās jaudas atdeves sistēmā prasībām un ģenerācijas vienību minimālajai noslodzei.

Pētījuma autori norāda, ka veiksmīga izolētas darbības testa realizācijai būtisks priekšnosacījums ir dispečeru apmācība, jo viņiem būs jārisina problēmsituācijas un jālīdzsvaro izmaiņas, kas radīsies elektroenerģijas sistēmā izolētas darbības testa laikā. Šīm apmācībām jāfokusējas uz frekvences un stabilitātes regulēšanu ar sistēmas slodzes izmaiņām, rezervju izmantošanu, darbību izolētas salas apstākļos un resinhronizācijas procedūrām, kā arī darbību ārkārtas situācijās.

Pētījuma autori nav identificējuši būtiskus juridiskos vai regulatīvos apstākļus, kas kavētu elektroenerģijas sistēmas izolētu darbību.

Pēc sagatavošanas darbu veikšanas 18 stundu ilgu testu ar dažādiem ģenerācijas un slodzes atteikumiem pētījuma autori rekomendē veikt 2019.gada vasarā, laikā no 22.00 līdz 16.00 nākošajā dienā. Elektroenerģijas tirgus dalībnieki par izolētas darbības testa veikšanas datumu tiks informēti atbilstoši elektroenerģijas biržas Nord Pool procedūrām.

+13.07.2017 Baltijas valstu integrācija Eiropas elektroenerģijas sistēmā: tehniskā un ekonomiskā analīze

2017. gadā pavasarī Eiropas izpētes centrs ir pabeidzis pētījumu “Baltijas valstu integrācija Eiropas elektroenerģijas sistēma: tehniskā un ekonomiskā analīze”, izskatot iespējamos tehniskos un ekonomiskos scenārijus par Baltijas valstu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas tīkliem un sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem. Pētījumā secināts, ka no tehniski-ekonomiskā viedokļa izdevīgāka būtu Baltijas valstu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu.

Pētījums veikts, ievērojot jau iepriekš panākto starptautisko vienošanos par Baltijas integrāciju vienotajā Eiropas elektroenerģijas sistēmā un tirgū, un, pamatojoties uz šo izpēti, Eiropas Komisija kopā ar Baltijas valstīm pieņems tālākos lēmumus par sinhronizācijas variantiem un to realizēšanas scenārijiem.

Eiropas izpētes centra sadarbībā ar AS “Augstsprieguma tīkls” un pārējiem Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem veiktajā pētījumā analizēti trīs iespējamie sinhronizācijas varianti – sinhronizācija ar Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmām, sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmām, kā trešā iespēja apskatīta Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu darbība tā sauktajā salas režīmā bez sinhronizācijas ar blakus esošajām sistēmām. Pētījumā visi trīs iespējamie sinhronizācijas scenāriji salīdzināti 2025.un 2030.gada perspektīvā.

Pētījuma "Integration of the Baltic States into the EU electricity system. A technical and economic analysis" kopsavilkums ir atrodams Eiropas Savienības publikāciju vietnē (dokuments angļu valodā).

+17.11.2015 Publicēts pārskats par atjaunojamo energoresursu attīstību Baltijas valstīs līdz 2030.gadam

Trīs Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru – AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Elering” un AB “Litgrid” veidotajā pārskatā salīdzināta Baltijas valstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas avotu attīstības stratēģija, visu trīs valstu nospraustie mērķi saistībā ar atjaujamo energoresursu īpatsvara palielināšanos un pašreizējie mehānismi šo mērķu īstenošanai. Pārskatā iekļauts arī ekspertu redzējums par to, kā Eiropas līderu vienošanās klimata jomā ietekmēs energosistēmu attīstības līdz 2030.gadam.

Pārskatā norādīts, ka visas trīs Baltijas valstis ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā elektroenerģijas bilancē atbilstoši Eiropas direktīvām un nākotnes perspektīvas ir vienādas visās trīs Baltijas valstīs, taču investīciju piesaiste atjaunojamo energoresursu avotiem būs atkarīga no politiskās gribas un atbalsta.

Pārskatu par atjaunojamo energoresursu attīstību Baltijas valstīs līdz 2030. gadam (angļu valodā) var lejupielādēt šeit.

+11.12.2013 Sinhronās darbības priekšizpēte: Baltijas valstu integrācija Eiropas iekšējā elektroenerģijas tirgū

Laika periodā no 2012.gada maijam līdz 2013.gada oktobrim Lietuvas, Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori Litgrid”, “Augstsprieguma tīkls” un “Elering” piesaistot Eiropas līdzfinansējumu no TEN-E fondiem, sadarbībā ar Zviedrijas konsultāciju kompāniju “Gothia Power” veica priekšizpēti “Par Baltijas valstu pārvades tīklu savienošanas variantiem ar Eiropas valstu pārvades tīkliem un Baltijas elektroenerģijas tirgus integrēšanu iekšējā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Priekšizpētē analizēja iespējamos scenārijus, lai savienotu Baltijas valstu elektropārvades sistēmas ar Eiropas kontinentālo tīklu, nodrošinot to sinhronu darbību. Pētījumā tika analizēti tehniski, juridiski un sociālekonomiski jautājumi, kas saistīti ar pārvades sistēmu starpsavienojumiem.

Izmantojot pētījuma rezultātus, iespējams aprēķināt sinhronizācijas projekta ieviešanas provizoriskās izmaksas, savienojot Baltijas valstu pārvades tīklus ar Eiropas kontinentālo tīklu. Baltijas valstu savienojumu izveide sinhronai darbībai ar Eiropas kontinentālo tīklu ir liels izaicinājums, taču no tehniskā viedokļa ir iespējams projekts, t.i. iespējams attiecībā uz sagaidāmajām jaudas plūsmām, energosistēmu režīmu vadību un darbības stabilitāti. Bet projekta realizēšanai nepieciešams veikt ievērojamus elektrotīklu pastiprinājumus un rekonstrukcijas darbus Baltijas valstīs un Polijā, būtiskas pārbūves jāveic energosistēmu vadības sistēmās un jāpalielina pieejamie rezerves jaudu apjomi. Ievērojami leģislatīvie un normatīvie šķēršļi sinhronizācijai nav konstatēti, taču ir vairāki aspekti, kuros būs jāpanāk jaunas vienošanās. Investīciju apjomi un ikgadējās izmaksas sinhronā darba režīma maiņai ir augstas, salīdzinot ar sagaidāmajiem tirgus ieguvumiem un peļņu. Lai arī nav atrasti tradicionālie tehniskie un ekonomiskie argumenti par labu sinhronā darba režīma maiņai no tagadējās Krievijas apvienotas sistēmas uz Eiropas kontinentālo (Continental Europe) sistēmu, iespējams, ka šādām izmaiņām varētu atrast citus virzošos motīvus, t.i. stratēģiskos vai politiskos.

Kopsavilkumu par projektu “Priekšizpēte par starpsavienojumu variantiem, lai integrētu Baltijas valstis ES iekšējā elektroenerģijas tirgū” var atrast šeit.