Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas AS "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid AB" šodien Briselē parakstīja granta līgumu ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (Innovation and Networks Executive Agency - INEA) par 75% līdzfinansējuma (323 milj. EUR) piešķiršanu Baltijas sinhronizācijas projekta pirmajai fāzei. Kopējās izmaksas Latvijā – 77 milj. EUR, no kuriem 57,75 milj.EUR ir līdzfinansējums.

Līgumu paraksta Elering valdes priekšsēdētājs Taavi Veskimägi, INEA direktors Dirks Beckers, AST valdes loceklis Arnis Staltmanis un Litgrid AB valdes priekšsēdētājs Daivis Virbickas 

"Tas, ka projekta pirmajam posmam piešķirts maksimālais iespējamais līdzfinansējums 75% apmērā, liecina, ka esam novērtēti Eiropā, mūsu pieteikumi ir sagatavoti augstā kvalitātē un šis projekts ir svarīgas ne tikai reģionālā Baltijas mērogā, bet arī visai ES kopumā. Turklāt, ieguldot Eiropas līdzekļus tīkla sakārtošanā, AST izvairīsies no investīcijām, kas nākotnē būtu jāveic no pašu līdzekļiem un varētu atsaukties uz pārvades tarifiem", gandarījumu par pa parakstīto granta līgumu pauž AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Projekta pirmās fāzes kopējās izmaksas ir 430,2 milj. EUR. Projekta realizācijas ietvaros ir plānota elektropārvades līniju pārbūve Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, jaunu līniju būvniecība, autotransformatoru uzstādīšana apakšstacijā "Alytus" Lietuvā, kā arī elektroenerģijas sistēmas inerces nodrošināšanas, frekvences regulēšanas un sistēmas vadības iekārtu modernizācija un izbūve.

Latvijā projekta pirmā fāze ietver divu esošo Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu Valmiera - Tartu un Valmiera - Tsirgulina pārbūvi, plānotās kopējās izmaksas ir 45 milj. EUR, līniju pārbūve ir paredzēta no 2020. līdz 2024. gadam, viena sinhronā kompensatora (turpmāk – SK) uzstādīšana Latvijas elektropārvades tīklā inerces nodrošināšanai sinhronizācijas režīmā, tā izmaksas tiek plānotas 25 milj. EUR apmērā un par piemērotāko tā uzstādīšanas šobrīd tiek plānota apakšstacija "Brocēni".

Projekta ietvaros paredzēts nodrošināt arī izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas sistēmas vadības un kontroles sistēmas uzstādīšanu gan elektropārvades sistēmā, gan Latvijas elektrostacijās pēc modeļu pārbaudes pasākumiem 2019. gadā.

Kā zināms, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku vienošanos par sinhronizāciju.

Paredzēts, ka sinhronizācijai tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums "LitPol Link" un papildu līdzstrāvas kabelis jūrā starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori visās Baltijas valstīs.

Kā galvenos Baltijas valstu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijas ar Krieviju un Baltkrieviju ieguvumus var minēt drošāku sadarbību ar Eiropas elektroenerģijas sistēmām atbilstīgi vienotiem darbības un vadības principiem (Network Code) un lielāku skaitu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu, kuri tiek nodrošināti Eiropā (frekvences regulēšana, rezervju tirdzniecība, patēriņa slodzes regulēšana utt.). Tāpat tiek prognozēts, ka pēc Baltijas valstu sinhronizācijas pieaugs arī starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecība Eiropā.