Eiropas Savienība (ES) nolēmusi piešķirt 323 miljonus eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta finansēšanai, tostarp AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) piešķirti 57,75 miljoni eiro, kas ir 75% no nepieciešamajiem līdzekļiem sinhronizācijas projekta pirmā posma infrastruktūras darbu realizācijai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

"Tas, ka projekta pirmajam posmam piešķirts maksimālais iespējamais līdzfinansējums 75% apmērā, liecina, ka esam novērtēti Eiropā, mūsu pieteikumi ir sagatavoti augstā kvalitātē un šis projekts ir svarīgas ne tikai reģionālā Baltijas mērogā, bet arī visai ES kopumā. Turklāt, ieguldot Eiropas līdzekļus tīkla sakārtošanā, AST izvairīsies no investīcijām, kas nākotnē būtu jāveic no pašu līdzekļiem un varētu atsaukties uz pārvades tarifiem", gandarījumu par ES lēmumu pauž AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

EK norāda, ka Baltijas valstu elektroenerģijas sinhronizācijas projekts ir izteikti komplicēts un būtisks elektroenerģijas sektora projekts. Paziņojumā EK izsaka gandarījumu par valstu iesaisti jautājuma ātrā risināšanā un norāda, ka šis projekts veicinās solidaritāti un inovācijas, tāpēc tas tiek atbalstīts finansējuma saņemšanai.

Minētā summa – 323 miljonus eiro – veido 74,6% no Baltijas valstu sinhronizācijas projekta pirmās fāzes kopējām izmaksām - 432,5 miljoniem eiro, kas bija norādītas pieteikumā, ko Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori oktobrī iesniedza EK infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma saņemšanai. Pārējās izmaksas būs jāsedz Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem -  AST, "Litgrid" un "Elering".

Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatoriem piešķirts attiecīgi 141 miljons un 125 miljoni eiro. Pieteikumā "Litgrid" bija pieprasījusi 167,05 miljonus, bet "Elering" - 187,79 miljonus eiro.

Kā zināms, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku vienošanos par sinhronizāciju.

Paredzēts, ka sinhronizācijai tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums "LitPol Link" un papildu kabelis jūrā starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori visās Baltijas valstīs.