Iesniegts investīciju pieprasījums Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma projektu realizācijai

Attīstība

lv_cef__.pngTrīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas AS "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid AB", kā arī Polijas "Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A" savu valstu nacionālajiem regulatoriem iesnieguši izskatīšanai investīciju pieprasījuma plānu sinhronizācijas projekta otrā posma īstenošanai.

Investīciju pieprasījuma plānā ir apkopotas nepieciešamas investīcijas Baltijā un Polijā, sinhronizācijas otrā posma izmaksu un ieguvumu analīze, kā arī biznesa plāna aprēķini katrā valstī. Projekta otrā posma izmaksas tiek lēstas ap 1,2 miljardiem EUR, no kuriem Polijā plānots ieguldīt 535,7 milj. EUR, Lietuvā – 474 milj., Latvijā – 99,5 milj. EUR, bet Igaunijā – 110,6 milj. EUR.

Iesniegtajā plānā ir iekļautas sinhronizācijas otrā posma īstenošanai nepieciešamās aktivitātes - līdzstrāvas kabeļa izbūve no Lietuvas uz Poliju, iekšējo tīklu pastiprināšana Lietuvā un Polijā, iekārtu uzstādīšana inerces nodrošināšanai un frekvences regulēšanai, kā arī sistēmas aizsardzības un vadības shēmu modernizācija. Visas šīs aktivitātes ir būtiskas, lai sagatavotu Baltijas un Polijas energosistēmas drošai un stabilai sinhronai darbībai ar kontinentālo Eiropu.

Sinhronizācijas projekta mērķis ir līdz 2025. gadam īstenot nepieciešamos tehniskos pasākumus Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu caur Poliju. Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas sistēmā ir atzīta par ES enerģētikas politikas stratēģisko mērķi un prioritāti. Sinhronizācijas projekta otrais posms ir loģisks turpinājums pirmajam posmam, kas 2019. gada pavasarī saņēma 75% līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Kā zināms, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar kontinentālā Eiropas elektroenerģijas sistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku ceļa karti par sinhronizācijas ietvāros īstenotājiem soļiem.

Paredzēts, ka sinhronizācijai izvēlētāja scenārijā tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums "LitPol Link" un papildu kabelis jūrā starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori sistēmas inerces nodrošināšanai visās Baltijas valstīs.