Jūnijā būtiski – par 70% - sarucis hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms, un 134% pieaugums termoelektrostaciju izstrādē nav spējis kompensēt kopējo kritumu elektroenerģijas ražošanā – salīdzinot ar maiju, kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms ir krities par 30%, tādējādi turpinot pēdējo mēnešu tendenci, kad valsts vairāk importē nekā eksportē elektroenerģiju, liecina AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Jūnijā vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 55% apmērā, kritums no 67% 2017. gada jūnijā skaidrojams ar būtiski zemāku izstrādi hidroelektrostacijās, kas ir cieši saistīts ar ūdens pieplūdi Daugavā -  saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, jūnijā Daugavas ūdenīgums bija 45% apmērā no mēneša normas.

Tādējādi jau otro mēnesi, vērtējot 12 secīgu mēnešu ražošanas un patēriņa bilanci, valsts ir vairāk importējusi nekā eksportējusi - ja vēl 2018. gada aprīlī 12 secīgos mēnešos bija vērojams, ka Latvija spēj savu elektroenerģijas patēriņu nodrošināt 101% apmērā, tad jau maijā tas bija tikai 99,6%, bet jūnijā kritās līdz 98,5% 12 secīgu mēnešu griezumā.

Kopumā Latvijā jūnijā neto patērētas  547 318 MWh elektroenerģijas, vidējā NordPool elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 50,91 eiro par megavatstundu un, salīdzinājumā ar maiju, cena palielinājās par 17%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju, kad tā bija 38,36 eiro par megavatstundu, palielinājums ir par 33%.

Ar Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatu ir iespējams iepazīties AST mājas lapā http://www.ast.lv/lv/electricity-market-review