Vēsture

Latvijas pārvades sistēmas operatora AST attīstība, sākot no dibināšanas līdz mūsdienām.

Šodiena

  • 2022
    Baltijas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), Lietuvas "Litgrid" un Polijas "PSE" parakstījuši granta līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru par finansējuma piešķiršanu Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektiem kopumā 170 miljonu eiro apmērā.
  • 2021
    AST veiksmīgi debitēja kapitāla tirgū, realizējot zaļo obligāciju izvietošanu par summu 100 miljoni eiro. Ar šo obligāciju emisiju darījumu AST kļūst par pirmo Baltijas pārvades sistēmas operatoru, kas emitējis zaļās obligācijas. Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “S&P Global Ratings” atkārtotā novērtējumā piešķīrusi AST ilgtermiņa kredītreitingu A-/Stable. AST iniciatīvā “Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101” starp valsts kapitālsabiedrībām ir novērtēta kā trešā vērtīgākā, bet visu topā iekļauto Latvijas uzņēmumu vidū ierindojas 7. vietā.
  • 2020
    Pabeigta pārvades sistēmas aktīvu īpašuma tiesību reforma, pārvades aktīvu īpašnieku AS "Latvijas elektriskie tīkli" pievienojot AST. Reorganizācijas ietvaros AST pārņēma visus AS "Latvijas elektriskie tīkli" aktīvus un saistības. Iegūta izšķirošā ietekme AS "Conexus Baltic Grid"- Izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, AST ir palielinājis līdzdalību sabiedrībā līdz 68,46%. Pabeigti projekti "Elektropārvades līnijas "Rīgas TEC-2 – Rīgas HES" izbūve " un "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums". Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" pirmo reizi novērtējusi un piešķīrusi Latvijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" ilgtermiņa kredītreitingu BBB+. Sākta Eiropas standarta elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu izdošana - AST ir pievienojusies Eiropas vienotai Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmai un izdod elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus, kas kalpo kā pierādījums, ka elektroenerģija ir ražota no atjaunojamās enerģijas vai efektīvas koģenerācijas procesā.
  • 2019
    Uzsākta elektrolīniju "Igaunijas - Latvijas trešais 330kV starpsavienojums" un "Rīgas TEC-2 – Rīgas HES" būvniecība, pabeigts elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks". Ministru kabinets apstiprinājis virzību uz Latvijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu 2025. gadā, noslēgts līgums par Baltijas pievienošanos Eiropas elektrotīklu sinhronajai zonai. Skrundā uzcelta jauna apakšstacija. Ministru kabinets atbalstījis pārvades sistēmas aktīvu nodošanu AST īpašumā.
  • 2018
    AS “Augstsprieguma tīkls” ievieš jaunu logotipu. Tiek būvēta elektrolīnija "Kurzemes loks" un projektētas jaunas 330 kV elektrolīnijas "Igaunijas - Latvijas trešais starpsavienojums" un "Rīgas TEC-2 - Rīgas HES", būvēta jauna apakšstacija "Skrunda". Panākta vienošanās par Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu tehnisko scenāriju.
  • 2017
    330 kV elektropārvades līnijai Rīgas TEC-2 – Rīgas HES (Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma iekšējais tīkla pastiprinājums Latvijas teritorijā) piešķirts Eiropas Savienības līdzfinansējums 50% apmērā. Kopējais piešķirtais līdzfinansējums 9,9 miljoni eiro. Sāk elektrolīnijas “Kurzemes loks” 3. posma Ventspils – Tume – Rīga izbūvi. Jaunbūvējamai Rīgas TEC-2 - Rīgas HES elektropārvades līnijai noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Otro gadu pēc kārtas AS “Augstsprieguma tīkls” iegūst sudraba godalgu “Ilgtspējas indeksā”.
  • 2016
    AS “Augstsprieguma tīkls” “Ilgtspējas indeksā” saņem sudraba novērtējumu un atzīts par Ilgtspējas čempionu, demonstrējis visstraujāko izaugsmi visos Ilgtspējas indeksa kritērijos. AS “Augstsprieguma tīkls” kā viens no pirmajiem Latvijas uzņēmumiem ievieš energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001:2011 prasībām. Ministru kabinets apstiprina Latvijas un Igaunijas augstspriegumu līnijas trases izvietojumus. "Igaunijas-Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums" noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Turpina projektu “Kurzemes loks” – pabeidz caurlaides spēju palielināšanu apakšstacijās “Tukums”, “Dzintari”, “Sloka” un “Ķemeri”, uzsāk būvprojekta izstrāde 110kV sadalņu pārbūvei apakšstacijās “Priedaine” un “Valdemārpils”. Izbūvēts 110kV transformatoru un autotransformatora rezerves laukums apakšstacijā “Valmiera”.
  • 2015
    AS “Augstsprieguma tīkls” pārņem no AS “Latvijas elektriskie tīkli” pārvades sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas funkcijas, kā arī pārvades sistēmas attīstību, jaunu tīklu izbūvi, esošo tīklu pārbūvi un atjaunošanu. Baltijas valstu un Somijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori paraksta vienošanos par nosacījumiem Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas balansēšanas tirgus veidošanai. AS “Augstsprieguma tīkls” kopā ar Igaunijas pārvades sistēmas operatoru Elering AS sāk organizēt jaudas izsoles (PTR-limited) uz Igaunijas –Latvijas robežas virzienā Igaunija – Latvija. 330kV apakšstacijā “Ventspils” svinīgi ieslēdz pārvades tīkla projekta “Kurzemes loks” posma Grobiņa – Ventspils jaunā 330 kV elektropārvades līnija, kas savieno rekonstruēto 330kV apakšstaciju “Grobiņa” un jaunizbūvētu 330 kV apakšstaciju “Ventspils”. Uzsāk ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma ierīkošanai. Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori izstrādā rīcības plānu virzībai uz sinhrona darba uzsākšanu ar kontinentālās Eiropas energosistēmām līdz 2025. gadam.
  • 2013
    Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprina AS “Augstsprieguma tīkls” kā neatkarīgu pārvades sistēmas operatoru. Baltijas elektroenerģijas tirgū atvērts Latvijas tirdzniecības apgabals. Latvijā sāk darboties NordPool nākošas dienas elektroenerģijas tirgus ELSPOT. AS “Augstsprieguma tikls” iegūst NordPool akcijas 2% apmērā. Pabeigta 330kV kabeļu līnijas Rīgas TEC-1 – Imanta izbūve, noslēdzot Rīgas 330kV elektrisko loku un ievērojami palielinot Rīgas pilsētas elektropārvades drošumu.
  • 2012
    Latvijas Republikas Finanšu ministrija kļūst par AS “Augstsprieguma tīkls” akciju turētāju. Sākta Kurzemes loka 2.posma “Grobiņa – Ventspils” pārvades savienojuma izbūve. Nodota ekspluatācijā 110kV kabeļu līnija Milgrāvis – Bolderāja.
  • 2011
    Saeimā pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredzot rīkojumu par neatkarīga pārvades sistēmas operatora izveidošanu. AS “Augstsprieguma tīkls” kļūst par neatkarīgu sistēmas operatoru.
  • 2010
    Eiropas Komisija lemj finansiāli atbalstīt elektropārvades infrastruktūras izbūvi Latvijā, piešķirot līdzfinansējumu Kurzemes loks projektam. Finanšu līdzekļi piešķirti kopējā Nord Balt projekta ietvaros, kas paredz elektrolīniju un starpsavienojumu attīstību Baltijā. Kurzemes loks ir pirmais atjaunotās Latvijas Republikas laikā uzsāktais pārvades sistēmas infrastruktūras projekts, kas uzlabos elektroapgādi un tās stabilitāti Kurzemē.
  • 2009
    Baltijas valstu Ministru prezidenti un Eiropas Komisijas prezidents paraksta stratēģisko Baltijas valstu attīstības dokumentu “Baltic Energy Market Interconnection Plan” (BEMIP), kurā paredzēta Baltijas energosistēmu savienošana ar Eiropas energosistēmām un uz Skandināvijas elektroenerģijas tirgus principiem balstīta, kopēja elektroenerģijas tirgus atvēršana. AS “Augstsprieguma tīkls” kļūst par pilntiesīgs Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas Entso-E locekli. Entso-E sastāvā ir 41 pārvades sistēmas operatori no 34 Eiropas Savienības valstīm.
  • 2008
    Pabeigta 110kV apakšstaciju Rīgas TEC-2 un Aizkraukle rekonstrukcija. Nodota ekspluatācijā jauna 330kV apakšstacija Rīgas TEC-2. Kopā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem tiek parakstīts līgums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības organizācijas BALTSO izveidošanu un DC Baltija likvidēšanu. AS “Augstsprieguma tīkls” pārņēma Dispečeru centra Baltijas funkcijas. AS “Augstsprieguma tīkls”, OÜ „Põhivõrk”un AS „Lietuvos Energija” paraksta līgumu par energosistēmu paralēla darba nodrošināšanu Baltijas valstīs.
  • 2007
    Latvija atver brīvu elektroenerģijas tirgu visiem elektroenerģijas lietotājiem.
  • 2005
    AS “Augstsprieguma tīkls” kļūst par Akciju sabiedrību un saņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licenci elektroenerģijas pārvadei visā Latvijas teritorijā. AS “Augstsprieguma tīkls” kļūst par Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ETSO asociēto locekli.
  • 2002
    Pabeidz drošas elektroapgādes shēmas izveidi Ventspilī, izbūvējot divas jaunas apakšstacijas, Venta un Ventamonjaks, kā arī noslēdza 110 kV elektropārvades līniju loku ap Ventspils pilsētu.
  • 2001
    Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas (BRELL) paraksta līgumu par paralēla darba nodrošināšanu, ka arī pārvades tīkla operatīvo vadību un attīstību. Noslēdzas110kV apakšstacijas Rīgas TEC-1 rekonstrukcija.
  • 2000
    Pabeidz 330kV apakšstacijas Rīgas TEC-1 un 110kV apakšstaciju Pļaviņas un Aizkraukle rekonstrukciju.
  • 1999
    AS “Augstsprieguma tīkls” pieņem 330 kV un 110 kV tīklu un apakšstaciju attīstības un rekonstrukcijas koncepciju. Rekonstruē 110kV apakšstacijas Dzintari, Grīziņkalns un Bauska Izbūvēta 110 kV kabeļu līnijas Grīziņkalns – Hanza Rīgā un Ventspils – Venta Ventspilī.
  • 1998
    Baltijas jūras reģiona vienpadsmit valstu 17 energouzņēmumi vienojas par savienības Baltic Ring Electricity Cooperation (BALTREL) izveidi ar mērķi sadarboties elektroenerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un tirdzniecībā.
  • 1997
    Rekonstruē apakšstacijas Sloka, Ropaži, Salaspils un 110 kV kabeļu līniju Vairogs – Andrejsala.
  • 1992
    Baltijas valdības pārstāvji Rīgā paraksta vienošanos par enerģētisko sistēmu paralēlo darbu. Dibina Baltijas energosistēmu dispečeru centru, kas nodrošina Baltijas energosistēmu paralēla darba vadību un koordinēšanu, ka arī pārvades tīkla operatīvo vadību.
  • 1991
    Līdz ar Baltijas valstu neatkarības atgūšanu, Baltijas energosistēma izstājas no bijušās PSRS enerģētisko valsts institūciju pakļautības.
  • 1987
    Sākta 750 kV līnijas Ignalina – Latvija un apakšstacijas būvniecība.
  • 1986
    Ekspluatācijā nodota Augstsprieguma tīkls pārvaldes korpusa jaunā daļa Dārzciema ielā 86, Rīgā.
  • 1970. – 1994.
    Jaunu apakšstaciju izbūve un nodošana ekspluatācijā. Turpinās 110 kV līniju pārbūve no koka uz dzelzsbetona balstiem un papildus transformatoru uzstādīšana apakšstacijās.
  • 1960. – 1969.
    Visas augstsprieguma līnijas pārved uz 110 kV spriegumu un izstrādā normas un pielaides 330 kV līniju pieņemšanai.
  • 1964
    Ziemeļrietumu energosistēmu apvienībai uz paralēlu darbu pievienota Baltkrievijas energosistēma.
  • 1963
    Tiek pabeigta kolektīvo un padomju saimniecību pievienošana Latvijas vienotajam elektrotīklam. Savu darbību cita pēc citas pārtrauc mazās elektrostacijas.
  • 1961
    Rīgā darbu sāk PSRS Ziemeļrietumu apvienotās energosistēmas dispečeru pārvalde. Tiek savienota Latvijas un Lietuvas energosistēma – Salaspils – Jelgava – Šauļi.
  • 1960
    Pirmsākums Baltijas energosistēmu apvienotai darbībai. Sāk būvēt pirmo 330 kV elektrolīniju no Baltijas VRES (Igaunija) uz Rīgu un Šauļiem ar sadali Salaspilī. Pabeidz 88 kV elektropārvades līniju pārkārtošanu 110 kV spriegumam.
  • 1959
    Augstsprieguma tīkls apkalpo 765 km 110/88 kV līnijas un 16 apakšstacijas ar 32 transformatoriem ar kopējo jaudu 324,6 MVA.
  • 1956
    Tiek izveidots Līniju dienests un Apakšstaciju dienests, kuri nodarbojas ar visu 110 kV līniju ekspluatāciju un remontu valstī.
  • 1950
    "Augstsprieguma tīkls" pārziņā 88 kV elektrolīnijas 408 km garumā un deviņas apakšstacijas visā Latvijā.
  • 1945. – 1950.
    Pakāpeniski atjauno kara izpostītās elektrolīnijas, notiek jaunu apakšstaciju un līniju būvniecība. Īsā laikā sasniedz 1943. gada līmeni Sākas tīklu un apakšstaciju iekārtu pārkārtošana uz 110 kV spriegumu un augstfrekvences sakaru sistēmas izveide.
  • 1944
    Vācu armija izposta lielāko daļu Latvijas spēkstaciju un apakšstaciju. Iedzīvotāji ar elektroenerģiju praktiski netika apgādāti. Sākās plaši atjaunošanas darbi Ķegumā, Andrejsalā un uz 110kV līnijām.
  • 1943
    Izbūvē Brocēnu apakšstaciju, 88 kV elektrolīniju Jelgava – Brocēni – Liepāja. Būvē 20 kV elektrolīnijas Tukums – Kandava, Valmiera – Valka, Aiviekste – Staicele, Aiviekste – Koknese u.c.
  • 1941
    Izveido Latvijas PSR Vietējās Rūpniecības Tautas komisariāta Enerģijas uzņēmumu pārvaldi Latvenergo, bet vācu vara dibina Austrumzemes enerģijas piegādes sabiedrību ar Latvijas ģenerālrajonu.
  • 1940
    No Latvijā saražotās elektroenerģijas kopapjoma 77% saražo Ķeguma HES no atjaunojamiem resursiem – Daugavas ūdens. Elektrificē ap seši tūkstoši zemnieku saimniecības.
  • 1939
    Latvijas lielāko laikrakstu virsraksti vēsta: “Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!” 15. oktobrī darbu sāk Ķeguma spēkstacija un pirmā apakšstacija Rīgā. Plkst. 23:36 rīdzinieki pirmo reizi saņēma Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju. Šī diena uzskatāma par AS “Augstsprieguma tīkls” vēstures sākumu. Latvijas enerģētiķu saimes dzimšanas diena – 22. decembris, kad Ministru prezidents Kārlis Ulmanis kā Valsts prezidenta amata izpildītājs paraksta likumu par Valsts Elektrības uzņēmuma “Ķegums” izveidi.