1939.gada 22.decembrī Ministru kabinets pieņem un Latvijas valsts prezidents K.Ulmanis paraksta likumu par „Valsts elektrības uzņēmuma Ķegums” izveidi. Šis datums uzskatāms par Latvijas vienotas energosistēmas vēsturisko sākumu un Latvenergo koncerna dzimšanas dienu.

Uzņēmuma Ķegums uzdevums ir nodrošināt elektroenerģijas ražošanu un piegādi Latvijas valsts iedzīvotājiem un tautsaimniecībai. Par uzņēmuma direktoru ieceļ bijušo Finanšu ministru Alfrēdu Valdmani. Uzņēmums sāk pārņemt Ķeguma spēkstaciju, valsts autonomo elektrības uzņēmumu „Jugla”, Latvijas pilsētu elektrības uzņēmumus, akciju sabiedrību un paju sabiedrību elektrības uzņēmumus, to īpašumā esošās elektrostacijas, transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un augstsprieguma elektrotīklus, pakāpeniski uzsākot Latvijas vienotas energosistēmas izveidi.

Likums par Valsts elektrības uzņēmuma „Ķegums” dibināšanu.
1939.gada 4.decembrī Ķeguma spēkstacijas vadību un ekspluatāciju no zviedru firmas „Sentab” inženieriem pārņem 25 latviešu vīru kolektīvs ar direktoru P. Krasovski priekšgalā.

Ķeguma spēkstaciju pēc pirmā agregāta iedarbināšanas apkalpo zviedru inženieri K.Sederbauma vadībā, vienlaicīgi apmācot latviešu personālu spēkstacijas iekārtu apkalpošanai. Latvijas valdības apstiprinātie Ķeguma spēkstacijas vadītājs P.Krasovskis un viņa vietnieks spēkstacijas tehniskais vadītājs E.Kelders apgūst elektrostaciju vadīšanu un stažējas iekārtu ražotājfirmās Zviedrijā.  Pēc būves un iekārtu oficiālas pieņemšanas 4.decembrī jaunais latviešu ekspluatācijas kolektīvs patstāvīgi uzsāk darbu
.

Ķeguma spēkstacijas vadības pultī. No kreisās: zviedru inženieris K.E. Sederbaums, Ķeguma spēkstacijas vadītājs P. Krasovskis, Ķeguma būvinspekcijas inženieris P.Stakle, būvinspektors M.Robs, finansu inspektors G. Feigmanis, Ķeguma spēkstacijas vadītāja vietnieks E. Kelders.

1939.gada 4.decembrī Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju plkst.13.50 sāk saņemt Jelgava, plkst. 15.50 Tukums un Bauska.

Pēc Viskaļu apakšstacijas un 88kV augstsprieguma elektrolīnijas Rīga – Jelgava pārbaudes un ieslēgšanas darbā Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju 4.decembrī sāk piegādāt Jelgavai, Tukumam, Bauskai un daudziem klientiem Zemgales novadā.
1939.gada 18.novembrī – Latvijas Republikas valsts svētkos - Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju Rīgas pilsētas klienti sāk saņemt pastāvīgi

Ķeguma spēkstacijā 17.novembrī –iedarbina otro hidroagregātu. Elektroenerģiju ražo divi hidroagregāti ar 17,5 MW jaudu katrs. 18.novembrī klienti Rīgā pastāvīgi sāk saņemt Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju.

Parka apakšstacijas ieslēgšana pastāvīgā darbā 1939.gada 18.novembrī
No labās – apakšstacijas inženieris B.Velde, zviedru inženieris K.E.Sederbaums (Sōderbom), Rīgas pilsētas elektrības uzņēmuma direktors inž. H.Zīle, kabeļu tīkla pārzinis inž. Pelude, Ķeguma spēkstacijas jaunais direktors inž. P.Krasovskis, Rīgas pilsētas uzņēmumu pārvaldes priekšnieks inž. K.Polis, kabeļu tīkla pārziņa palīgs inž. A.Gundebergs.
Svētdienā, 15. oktobrī plkst. 23.45 iedarbina Ķeguma spēkstacijas pirmo hidroagregātu ar jaudu 17,5 MW Ķeguma spēkstacijas saražoto elektroenerģiju sāk piegādāt klientiem Rīgā

Pēc iekārtu un aparatūras pārbaudēm Ķeguma spēkstacijas saražotā elektroenerģija pa 88kV augstsprieguma elektrolīniju Ķegums-Rīga tiek piegādāta Jāņciema apakšstacijai, no kurienes pa 20 kV elektrolīniju tā tiek pievadīta Rīgas elektrības uzņēmuma Parka apakšstacijai. Tā izveidota kā centrālā vieta elektroenerģijas sadalei Rīgai un nodrošina Ķeguma spēkstacijas ražotās elektroenerģijas piegādi klientiem.

Ķeguma spēkstacija. 1939.gada oktobris.

Atpakaļ Sākums