Pretēji nereti sastopamajam pieņēmumam, ka hidroelektrostaciju celtniecība ir palielinājusi applūšanas iespēju apdzīvotajām teritorijām pie Daugavas, mērījumi apliecina, ka tieši HES izbūve palielinājusi pie Daugavas dzīvojošo cilvēku drošību, ļaujot prognozēt ūdens līmeņa izmaiņas. Salīdzinot ar iepriekšējos gados piedzīvotajiem ūdens līmeņa kāpumiem, 20. gadsimta pirmajā pusē tikušas applūdinātas daudz lielākas teritorijas nekā pašlaik, turklāt ūdens līmeni nav bijis iespējams regulēt, savukārt tagad tas noteiktās iespēju robežās ir izdarāms.
Kā redzams zemāk pievienotajā attēlā, HES darbība Pļaviņu pilsētu palu laikā var ietekmēt salīdzinoši minimāli, un kopumā pilsētas applūšana pavasarī nav HES ūdenskrātuves izraisīta – to ietekmē straujā ūdens līmeņa paaugstināšanās upē, ko rada ledus kušana un vižņu sanesums. Turklāt arī fakts, ka plūdus piedzīvo tādas pilsētas kā Jēkabpils un Krustpils, kuras atrodas diezgan tālu no Pļaviņu HES, apliecina, ka ūdens līmeni Daugavā ietekmē nokrišņu un sniega daudzums Baltkrievijā, nevis Pļaviņu HES darbība. Arī attēlojumā (skat. zemāk) uzskatāmi redzams, ka no upes gultnes krituma viedokļa Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdens līmenis nevar veicināt pilsētu applūšanu. Jēkabpils – Pļaviņu posma garenprofila upes gultnes griezumā upes ūdens līmenis Jēkabpils apkārtnē jau vēsturiski ir bijis mainīgs, turklāt – ievērojamāki augstākā līmenī, nekā izveidota HES ūdenskrātuve.
Līdz ar hidroelektrostaciju izbūvi uz Daugavas palu periodos ir radusies iespēja normalizēt ūdens līmeni ne tikai hidroelektrostaciju apkārtnē, bet arī teritorijā, kura līdz tam ir piedzīvojusi ievērojamus appludinājumus reljefa krituma dēļ. Vienlaikus jāņem vērā, ka HES ūdenskrātuve, kā tas redzams zīmējumā, nekādā ziņā nav ietekmējusi līdz šim pavasara palos regulāri applūstošo teritoriju Jēkabpils apkārtnē. Ņemot vērā, ka HES ūdenskrātuves līmenis ir ievērojami zemāks, ir svarīgi saprast, ka tās piepildījums nevar ietekmēt ūdens plūsmas ātrumu un apjomu līdz šai krātuvei, jo Jēkabpils teritorija, salīdzinot reljefu, atrodas ievērojamāki augstāk.
Pēdējo gadu laikā AS „Latvenergo” lielus līdzekļus ieguldījusi Daugavas hidroelektrostaciju hidroagregātu rekonstrukcijā. Hidroturbīnu darba rata un ģeneratora nomaiņa, kā arī automātiskās vadības sistēmas modernizācija ļauj palielināt hidroagregātu ekspluatācijas drošumu un lietderības koeficientu. Lietderības koeficienta palielinājums (par 5% – 9%) dod iespēju ar to pašu ūdens daudzumu saražot vairāk elektroenerģijas.
1991. – 1996. g. tika rekonstruēti četri Pļaviņu HES hidroagregāti, 1999. – 2001. g. ir veikta Ķeguma HES-1 un Pļaviņu HES hidroagregātu Nr. 8 un 2 rekonstrukcija, 2006. – 2010. g. Pļaviņu HES hidroagregātu Nr. 4, 5 un 7 rekonstrukcija.
Periodā no 2015. līdz 2020. gadam ir plānota Pļaviņu HES hidroagregātu Nr. 1 un 3, Ķeguma HES-2 un Rīgas HES hidroagregātu rekonstrukcija. Veicot šo hidroagregātu rekonstrukciju, AS „Latvenergo” pilnībā būs atjaunojusi ģenerējošās jaudas Daugavas hidroelektrostacijās, nodrošinot to ekspluatāciju vēl vismaz 30 gadiem.
Vairāk
