Latvijā, 2020. gadā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 7 135 520 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 34.05 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 77% apmērā.
2020. gads skaitļos:
Latvijā saražotā elektroenerģija |
2020. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2019. gads, MWh |
---|---|---|---|
Daugavas HES |
2 514 338 |
23,5% |
2 036 063 |
Termoelektrostacijas* |
1 739 352 |
-38,4% |
2 822 835 |
Vēja elektrostacijas |
175 084 |
14,8% |
152 489 |
Koģenerācija (līdz 10MW) |
308 543 |
-19,6% |
383 821 |
Biomasa (līdz 10MW) |
391 788 |
-2,0% |
399 627 |
Biogāze (līdz 10MW) |
309 070 |
-4,2% |
322 780 |
Mazās HES (līdz 10MW) |
6 9671 |
16,4% |
59 829 |
Saules elektrostacijas |
2 039 |
33,0% |
1 534 |
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms |
5 509 885 |
-10,8% |
6 178 978 |
* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"
2020. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2019. gads, MWh |
|
---|---|---|---|
Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija |
4 173 365 |
-9,5% |
4 610 761 |
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija |
2 547 730 |
-27,1% |
3 492 683 |
Latvijas elektroenerģijas saldo |
1 625 635 |
45,4% |
1 118 078 |
|
2020. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2019. gads, MWh |
---|---|---|---|
Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3] |
7 135 520 |
-2,2% |
7 297 056 |
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas |
77,2% |
-7,46 (Procentpunkti) |
84.7% |
Starpsavienojumi |
Vidējā 2020. gada noslogotība[4] % |
Izmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gadu (Procentpunkti) |
Zemākā fiksētā mēneša noslogotība 2020. gadā |
Augstākā fiksētā mēneša noslogotība 2020. gadā |
---|---|---|---|---|
LV→LT |
19% |
6 |
8,7% |
36,9% |
EE→LV |
42% |
12 |
22,8% |
73,5% |
LBI→LT |
27% |
-52 |
13,4% |
56,7% |
LT→LV |
9% |
-11 |
1,5% |
15,4% |
PL→LT |
12% |
2 |
27,5% |
23,2% |
LT→PL |
48% |
-7 |
27,5% |
64,2% |
SE4→LT |
80% |
15 |
50,7% |
95,2% |
FI→EE |
75% |
29 |
53,6% |
90,9% |
LV→EE |
4% |
-4 |
0,1% |
11,1% |
EE→FI |
0% |
-3 |
0,0% |
1,2% |
LKAL→LT |
95% |
-4 |
84,9% |
99,8% |
LT→SE4 |
1% |
-4 |
0,0% |
7,8% |
LRI→LV |
37% |
37 |
33,5% |
40,8% |
Starpsavienojumu noslogojums |
LV → LT |
LT → LV |
LBI → LT |
LKal → LT |
SE4 → LT |
LT → SE4 |
PL → LT |
LT → PL |
EE → FI |
FI → EE |
EE → LV |
LV → EE |
LRI → LV |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Janvāris |
18% |
9% |
30% |
98% |
71% |
1% |
4% |
59% |
0% |
86% |
27% |
4% |
- |
Februāris |
15% |
14% |
19% |
96% |
92% |
1% |
8% |
60% |
0% |
73% |
25% |
11% |
- |
Marts |
19% |
7% |
13% |
85% |
93% |
0% |
21% |
49% |
0% |
68% |
23% |
7% |
- |
Aprīlis |
9% |
15% |
16% |
92% |
94% |
0% |
23% |
33% |
0% |
80% |
40% |
5% |
- |
Maijs |
16% |
9% |
14% |
92% |
95% |
0% |
16% |
43% |
0% |
80% |
46% |
5% |
- |
Jūnijs |
25% |
2% |
29% |
94% |
82% |
1% |
13% |
50% |
0% |
69% |
47% |
4% |
- |
Jūlijs |
18% |
5% |
26% |
97% |
79% |
1% |
7% |
64% |
0% |
91% |
73% |
0% |
- |
Augusts |
21% |
10% |
43% |
100% |
51% |
8% |
5% |
55% |
1% |
54% |
56% |
2% |
- |
Septembris |
10% |
14% |
57% |
98% |
60% |
4% |
1% |
54% |
0% |
64% |
45% |
2% |
- |
Oktobris |
9% |
13% |
38% |
98% |
86% |
0% |
20% |
28% |
0% |
75% |
41% |
1% |
- |
Novembris |
37% |
2% |
13% |
95% |
72% |
1% |
13% |
44% |
0% |
83% |
46% |
0% |
41% |
Decembris |
35% |
4% |
- |
96% |
80% |
1% |
17% |
33% |
1% |
73% |
30% |
6% |
34% |
2020. gadā vidēji |
19% |
9% |
27% |
95% |
80% |
1% |
12% |
48% |
0% |
75% |
42% |
4% |
37% |
Būtiskāko Baltijas starpsavienojumu maksimālā noslodze (100%) |
LV → LT |
LT → LV |
LBI → LT** |
LKal → LT |
SE4 → LT |
LT → SE4 |
PL → LT |
LT → PL |
EE → FI |
FI → EE |
EE → LV |
LV → EE |
LRI → LV** |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Stundu, kurās noslogojums bija 100% 2020. gadā, skaits |
52 |
108 |
606 |
6432 |
5157 |
41 |
281 |
2738 |
0 |
3024 |
359 |
39 |
323 |
% no kopējā gada stundu skaita 2020. gadā |
1% |
1% |
8% |
73% |
59% |
0% |
3% |
31% |
0% |
34% |
4% |
0% |
24% |
Stundu, kurās noslogojums bija 100% 2019. gadā, skaits |
21 |
377 |
5445 |
8268 |
4121 |
317 |
398 |
3293 |
10 |
1044 |
380 |
140 |
|
% no kopējā gada stundu skaita 2019. gadā |
0% |
4% |
62% |
94% |
47% |
4% |
5% |
38% |
0% |
12% |
4% |
2% |
|
Izmaiņas 2020. gadā (procentpunkti) |
0,35 |
-3,07 |
-55,25 |
-21,16 |
11,66 |
-3,15 |
-1,34 |
-6,42 |
-0,11 |
22,51 |
-0,25 |
-1,15 |
|
Vidējais mēneša noslogojums 2020. gadā |
19% |
9% |
27% |
95% |
80% |
1% |
12% |
48% |
0% |
75% |
42% |
4% |
37% |
** līdz 2020. gada 5. novembrim elektroenerģijas imports no 3.valstīm uz Baltiju notika uz Lietuvas - Baltkrievijas robežas (LBI→LT), pēc tam - uz Latvijas - Krievijjas robežas (LRI→LV), noslogojuma procentuālā attiecība parādīta pret attiecīgā savienojuma kopējo darbības stundu skaitu 2020. gadā
2020. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2019. gads, MWh |
2018. gads, MWh |
|
---|---|---|---|---|
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5] |
3 949 672 |
-50% |
7 823 174 |
5 502 328 |
Imports no ES valstīm uz Baltiju |
11 455 952 |
45% |
7 913 798 |
6 018 101 |
2020. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 77%
2020. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 77% apmērā, kas, salīdzinājumā ar 2019. gadu, ir samazinājums par 7,46% procentpunktu. Latvijas elektroenerģijas patēriņš 2020. gadā bija 7 135 520 MWh un, salīdzinājumā ar 2019. gadu, tas samazinājās par 2,2%.
Daugavas Hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms 2020. gadā palielinājās par 23,5% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar 2019. gadu samazinājās par 38,4%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 5 509 885 MWh, kas ir par 10,8% mazāk, nekā 2019. gadā.
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabaliem – LBI (līdz 05.11.2019), LKAL un Latvijas tirdzniecības apgabalu LRI→LV (no 05.11.2019). Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm 2020. gadā bija 3 949 672 MWh, kas ir par 50% mazāk salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad tas bija 7 823 174 MWh.
Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli 2020. gadā eksportējusi uz Lietuvu bija 4 559 426 MWh, Polija caur LitPol Link – 458 046 MWh, savukārt Somija uz Igauniju eksportēja 6 438 480 MWh elektroenerģijas.
Starpvalstu savienojumu noslodze
Elektroenerģijas cenas savstarpēji savienotos tirdzniecības apgabalos veidojas, elektroenerģijai plūstot no lētākas cenas apgabala uz dārgāku. Laikā, kad starpvalstu pārvades jaudas kapacitāte ir pietiekama, elektroenerģijas cena starp valstīm izlīdzinās, savukārt, ja starpvalstu pārvades jauda nav pietiekama, veidojas cenu starpība, un par pārvades jaudas nepietiekamību starp valstīm liecina stundu skaits gadā, kad pārvades jauda ir izmantota pilnībā. Elektroenerģijas cenu starpība neveidojas importa no trešajām valstīm gadījumā, jo šīs valstis pārdod elektroenerģiju par cenu, kāda ir konkrētajā brīdī valstī, uz kuru tā tiek pārvadīta.
No Baltijas valstu starpsavienijumiem mēneša griezumā 2020. gadā visnoslogotākais bija Kaļiņingradas - Lietuvas starpsavienojums (95%), un 73% gada stundu tas bija noslogots par 100%. NordBalt kabeļa virzienā no Zviedrijas uz Lietuvu mēneša noslodze bija 80% apmērā, bet stundu skaits, kad kabelis bija noslogots par 100%, sasniedza 59% no gada kopējā stundu skaita. Estlink kabeļu mēneša noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju 2020. gadā sasniedza 75%, savukārt stundu skaits, kad tas tika noslogots 100% apmērā, bija 34%. Nākamais noslogotākais bija LitPol Link kabelis virzienā no Lietuvas uz Poliju - tā mēneša noslodze sasniedza 48%, bet par 100% tas tika noslogots 31% stundu 2020. gadā.
Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums - 30,1%
2020. gadā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 34.05 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar 2019. gadu, cena samazinājās par 26%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 4.25 eiro par megavatstundu līdz 98.51 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 95% no gada stundu skaita, bet 2019. gadā cena bija vienāda 94% no visām gada stundām.
2020. gadā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 33.69 eiro par megavatstundu, kas bija par 27% zemāka nekā 2019. gadā. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas 2020. gadā bija vienādas 67% gada stundu skaita (2019. gadā 88%).
Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 98% (2019. gadā 97%), bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 53% (2019. gadā 59%) no 2020. gada stundu skaita.
Apgabals |
Vidējā 2018. gada cena EUR/MWh |
Vidējā 2020. gada cena EUR/MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
Vidējā 2019. gada cena EUR/MWh |
Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh |
Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh |
Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh |
Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
NP Somija |
46,8 |
28,02 |
-36% |
44,04 |
-1,73 |
254,44 |
2,69 |
107,42 |
NP Igaunija |
47,07 |
33,69 |
-27% |
45,86 |
-1,73 |
255,03 |
4,25 |
107,42 |
NP Latvija |
49,9 |
34,05 |
-26% |
46,28 |
-1,73 |
255,03 |
4,25 |
98,51 |
NP Lietuva |
50 |
34,04 |
-26% |
46,12 |
-1,73 |
255,03 |
4,25 |
98,51 |
NP Zviedrija (SE4) |
46,36 |
25,86 |
-35% |
39,8 |
-1,96 |
254,44 |
1,13 |
84,70 |
Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali |
Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%), 2020. gads |
Izmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gadu (procentpunkti) |
Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%), 2019. gads |
Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%), 2018. gads |
---|---|---|---|---|
NP FI & EE |
67% |
-21,1 |
88% |
95% |
NP EE & LV |
95% |
1,3 |
94% |
74% |
NP LV & LT |
98% |
1,1 |
97% |
98% |
NP LT & SE4 |
53% |
-6,4 |
59% |
64% |
Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi
2020. gadā Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 293 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 300 MW (regulēšanai uz atslodzi). 2020. gadā vidēji no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0.05% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 9.5% no stundām. Baltijā kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms no resursiem Baltijā, Somijā un Zviedrijā 2020. gadā sasniedza 383.32 GWh (2019. gadā 395.78 GWh). Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 81% no stundām (2019. gadā 80%). Baltijas balansatbildīgo kopējais netētais nebalansa apjoms 2020. gadā sastādīja 648 MWh (2019. gadā 677 MWh).
2020. gads, EUR/MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2019. gada nebalansa cena, EUR/MWh |
2018. gada nebalansa cena, EUR/MWh |
|
---|---|---|---|---|
Nebalansa cena[7] Igaunijā |
37,70 |
-20% |
47,06 |
47,96 |
Nebalansa cena Latvijā |
37,84 |
-21% |
47,74 |
49,00 |
Nebalansa cena Lietuvā |
37,83 |
-21% |
47,75 |
49,02 |
|
Kopējā aktivizētā enerģija 2020. gadā atbilstoši valstīm, MWh |
Izmaiņas salīdzinot ar 2019. gadu |
Kopējā aktivizētā enerģija 2019. gadā atbilstoši valstīm, MWh |
|||
---|---|---|---|---|---|---|
|
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Igaunija |
28138 |
14962 |
38% |
-34% |
20413 |
22648 |
Latvija |
34881 |
21065 |
23% |
34% |
28465 |
15676 |
Lietuva |
71300 |
24041 |
29% |
7% |
55357 |
22454 |
Somija |
24578 |
97700 |
-46% |
-11% |
45462 |
110279 |
Zviedrija |
15518 |
44682 |
-31% |
2% |
22428 |
43950 |
|
Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW |
Izmaiņas salīdzinot ar 2019. gadu |
Vidējais % no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami |
|||
---|---|---|---|---|---|---|
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
|
Baltija |
293 |
300 |
-11% |
2% |
0% |
10% |
Igaunija |
29 |
22 |
48% |
17% |
1% |
40% |
Latvija |
125 |
80 |
-28% |
-11% |
10% |
39% |
Lietuva |
139 |
198 |
-5% |
4% |
2% |
21% |
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI – Latvijas-Krievijas importa tirdzniecības apgabals.
Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.
[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija
[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija
[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
[5] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (līdz 05.11.2019) (LT-LBI), Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL) un Latvijas-Krievijas (sākot ar 05.11.2019) robežas (LRI>LV), saskaņā ar NordPool datiem.
[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena
[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku