Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, 2020. gadā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 7 135 520 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 34.05 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 77% apmērā.

2020. gads skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

2020. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2019. gads, MWh

Daugavas HES

2 514 338

23,5%

2 036 063

Termoelektrostacijas*

1 739 352

-38,4%

2 822 835

Vēja elektrostacijas

175 084

14,8%

152 489

Koģenerācija (līdz 10MW)

308 543

-19,6%

383 821

Biomasa (līdz 10MW)

391 788

-2,0%

399 627

Biogāze (līdz 10MW)

309 070

-4,2%

322 780

Mazās HES (līdz 10MW)

6 9671

16,4%

59 829

Saules elektrostacijas

2 039

33,0%

1 534

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

5 509 885

-10,8%

6 178 978

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

2020. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2019. gads, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

4 173 365

-9,5%

4 610 761

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

2 547 730

-27,1%

3 492 683

Latvijas elektroenerģijas saldo

1 625 635
(iztrūkums)

45,4%

1 118 078
(iztrūkums)

 

2020. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2019. gads, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

7 135 520

-2,2%

7 297 056

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

77,2%

-7,46 (Procentpunkti)

84.7%

Starpsavienojumi

Vidējā 2020. gada noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gadu (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā mēneša noslogotība 2020. gadā

Augstākā fiksētā mēneša noslogotība 2020. gadā

LV→LT

19%

6

8,7%

36,9%

EE→LV

42%

12

22,8%

73,5%

LBI→LT

27%

-52

13,4%

56,7%

LT→LV

9%

-11

1,5%

15,4%

PL→LT

12%

2

27,5%

23,2%

LT→PL

48%

-7

27,5%

64,2%

SE4→LT

80%

15

50,7%

95,2%

FI→EE

75%

29

53,6%

90,9%

LV→EE

4%

-4

0,1%

11,1%

EE→FI

0%

-3

0,0%

1,2%

LKAL→LT

95%

-4

84,9%

99,8%

LT→SE4

1%

-4

0,0%

7,8%

LRI→LV

37%

37

33,5%

40,8%

Starpsavienojumu noslogojums
2020. gadā

LV

LT

LT

LV

LBI

LT

LKal

LT

SE4

LT

LT

SE4

PL

LT

LT

PL

EE

FI

FI

EE

EE

LV

LV

EE

LRI

LV

Janvāris

18%

9%

30%

98%

71%

1%

4%

59%

0%

86%

27%

4%

-

Februāris

15%

14%

19%

96%

92%

1%

8%

60%

0%

73%

25%

11%

-

Marts

19%

7%

13%

85%

93%

0%

21%

49%

0%

68%

23%

7%

-

Aprīlis

9%

15%

16%

92%

94%

0%

23%

33%

0%

80%

40%

5%

-

Maijs

16%

9%

14%

92%

95%

0%

16%

43%

0%

80%

46%

5%

-

Jūnijs

25%

2%

29%

94%

82%

1%

13%

50%

0%

69%

47%

4%

-

Jūlijs

18%

5%

26%

97%

79%

1%

7%

64%

0%

91%

73%

0%

-

Augusts

21%

10%

43%

100%

51%

8%

5%

55%

1%

54%

56%

2%

-

Septembris

10%

14%

57%

98%

60%

4%

1%

54%

0%

64%

45%

2%

-

Oktobris

9%

13%

38%

98%

86%

0%

20%

28%

0%

75%

41%

1%

-

Novembris

37%

2%

13%

95%

72%

1%

13%

44%

0%

83%

46%

0%

41%

Decembris

35%

4%

-

96%

80%

1%

17%

33%

1%

73%

30%

6%

34%

2020. gadā vidēji

19%

9%

27%

95%

80%

1%

12%

48%

0%

75%

42%

4%

37%

Būtiskāko Baltijas starpsavienojumu maksimālā noslodze (100%)

LV

LT

LT

LV

LBI

 LT**

LKal

 LT

SE4 

 LT

LT

SE4

PL

LT

LT

PL

EE

FI

FI

EE

EE

LV

LV

EE

LRI

LV**

Stundu, kurās noslogojums bija 100% 2020. gadā, skaits

52

108

606

6432

5157

41

281

2738

0

3024

359

39

323

% no kopējā gada stundu skaita 2020. gadā

1%

1%

8%

73%

59%

0%

3%

31%

0%

34%

4%

0%

24%

Stundu, kurās noslogojums bija 100% 2019. gadā, skaits

21

377

5445

8268

4121

317

398

3293

10

1044

380

140

 

% no kopējā gada stundu skaita 2019. gadā

0%

4%

62%

94%

47%

4%

5%

38%

0%

12%

4%

2%

 

Izmaiņas 2020. gadā (procentpunkti)

0,35

-3,07

-55,25

-21,16

11,66

-3,15

-1,34

-6,42

-0,11

22,51

-0,25

-1,15

 

Vidējais mēneša noslogojums 2020. gadā

19%

9%

27%

95%

80%

1%

12%

48%

0%

75%

42%

4%

37%

** līdz 2020. gada 5. novembrim elektroenerģijas imports no 3.valstīm uz Baltiju notika uz Lietuvas - Baltkrievijas robežas (LBI→LT), pēc tam - uz Latvijas - Krievijjas robežas (LRI→LV), noslogojuma procentuālā attiecība parādīta pret attiecīgā savienojuma kopējo darbības stundu skaitu 2020. gadā

 

2020. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2019. gads, MWh

2018. gads, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

3 949 672

-50%

7 823 174

5 502 328

Imports no ES valstīm uz Baltiju

11 455 952

45%

7 913 798

6 018 101

2020. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 77%

2020. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 77% apmērā, kas, salīdzinājumā ar 2019. gadu, ir samazinājums par 7,46% procentpunktu. Latvijas elektroenerģijas patēriņš 2020. gadā bija  7 135 520 MWh un, salīdzinājumā ar 2019. gadu, tas samazinājās par 2,2%.

Daugavas Hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms 2020. gadā palielinājās par 23,5% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar 2019. gadu samazinājās par 38,4%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 5 509 885 MWh, kas ir par 10,8% mazāk, nekā 2019. gadā.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabaliem – LBI (līdz 05.11.2019), LKAL un Latvijas tirdzniecības apgabalu LRI→LV (no 05.11.2019). Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm 2020. gadā bija 3 949 672 MWh, kas ir par 50% mazāk salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad tas bija 7 823 174 MWh.

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli 2020. gadā eksportējusi uz Lietuvu bija 4 559 426 MWh, Polija caur LitPol Link – 458 046 MWh, savukārt Somija uz Igauniju eksportēja 6 438 480 MWh elektroenerģijas. 

Starpvalstu savienojumu noslodze

Elektroenerģijas cenas savstarpēji savienotos tirdzniecības apgabalos veidojas, elektroenerģijai plūstot no lētākas cenas apgabala uz dārgāku. Laikā, kad starpvalstu pārvades jaudas kapacitāte ir pietiekama, elektroenerģijas cena starp valstīm izlīdzinās, savukārt, ja starpvalstu pārvades jauda nav pietiekama, veidojas cenu starpība, un par pārvades jaudas nepietiekamību starp valstīm liecina stundu skaits gadā, kad pārvades jauda ir izmantota pilnībā. Elektroenerģijas cenu starpība neveidojas importa no trešajām valstīm gadījumā, jo šīs valstis pārdod elektroenerģiju par cenu, kāda ir konkrētajā brīdī valstī, uz kuru tā tiek pārvadīta.

No Baltijas valstu starpsavienijumiem mēneša griezumā 2020. gadā visnoslogotākais bija Kaļiņingradas - Lietuvas starpsavienojums (95%), un 73% gada stundu tas bija noslogots par 100%. NordBalt kabeļa virzienā no Zviedrijas uz Lietuvu mēneša noslodze bija 80% apmērā, bet stundu skaits, kad kabelis bija noslogots par 100%, sasniedza 59% no gada kopējā stundu skaita. Estlink kabeļu mēneša noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju 2020. gadā sasniedza 75%, savukārt stundu skaits, kad tas tika noslogots 100% apmērā, bija 34%. Nākamais noslogotākais bija LitPol Link kabelis virzienā no Lietuvas uz Poliju - tā mēneša noslodze sasniedza 48%, bet par 100% tas tika noslogots 31% stundu 2020. gadā.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums - 30,1%

2020. gadā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 34.05 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar 2019. gadu, cena samazinājās par 26%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 4.25 eiro par megavatstundu līdz 98.51 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 95% no gada stundu skaita, bet 2019. gadā cena bija vienāda 94% no visām gada stundām.

2020. gadā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 33.69 eiro par megavatstundu, kas bija par 27% zemāka nekā 2019. gadā. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas 2020. gadā bija vienādas 67% gada stundu skaita (2019. gadā 88%).

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 98% (2019. gadā 97%), bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 53% (2019. gadā 59%) no 2020. gada stundu skaita.

Apgabals

Vidējā 2018. gada cena EUR/MWh

Vidējā 2020. gada cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

  Vidējā 2019. gada cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

46,8

28,02

-36%

44,04

-1,73

254,44

2,69

107,42

NP Igaunija

47,07

33,69

-27%

45,86

-1,73

255,03

4,25

107,42

NP Latvija

49,9

34,05

-26%

46,28

-1,73

255,03

4,25

98,51

NP Lietuva

50

34,04

-26%

46,12

-1,73

255,03

4,25

98,51

NP Zviedrija (SE4)

46,36

25,86

-35%

39,8

-1,96

254,44

1,13

84,70

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%), 2020. gads

Izmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gadu (procentpunkti)

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%), 2019. gads

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%), 2018. gads

NP FI & EE

67%

-21,1

88%

95%

NP EE & LV

95%

1,3

94%

74%

NP LV & LT

98%

1,1

97%

98%

NP LT & SE4

53%

-6,4

59%

64%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

2020. gadā Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 293 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 300 MW (regulēšanai uz atslodzi). 2020. gadā vidēji no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0.05% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 9.5% no stundām. Baltijā kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms no resursiem Baltijā, Somijā un Zviedrijā 2020. gadā sasniedza 383.32 GWh (2019. gadā 395.78 GWh). Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 81% no stundām (2019. gadā 80%). Baltijas balansatbildīgo kopējais netētais nebalansa apjoms 2020. gadā sastādīja 648 MWh (2019. gadā 677 MWh).

 

2020. gads, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2019. gada nebalansa cena, EUR/MWh

2018. gada nebalansa cena, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

37,70

-20%

47,06

47,96

Nebalansa cena Latvijā

37,84

-21%

47,74

49,00

Nebalansa cena Lietuvā

37,83

-21%

47,75

49,02

 

Kopējā aktivizētā enerģija 2020. gadā atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar 2019. gadu

Kopējā aktivizētā enerģija 2019. gadā atbilstoši valstīm, MWh

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

28138

14962

38%

-34%

20413

22648

Latvija

34881

21065

23%

34%

28465

15676

Lietuva

71300

24041

29%

7%

55357

22454

Somija

24578

97700

-46%

-11%

45462

110279

Zviedrija

15518

44682

-31%

2%

22428

43950

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar 2019. gadu

Vidējais % no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

293

300

-11%

2%

0%

10%

Igaunija

29

22

48%

17%

1%

40%

Latvija

125

80

-28%

-11%

10%

39%

Lietuva

139

198

-5%

4%

2%

21%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI – Latvijas-Krievijas importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (līdz 05.11.2019) (LT-LBI), Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL) un Latvijas-Krievijas (sākot ar 05.11.2019) robežas (LRI>LV), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku