Svarīgākais elektroenerģijas tirgū 2021. gadā
Cena:
- Pretstatā cenu ziņā mērenajam un līganajam 2020. gadam, 2021. gadā no maija Latvijā bija vērojams elektroenerģijas cenu kāpums, kas kopš septembra ik mēnesi uzstādīja jaunus vēsturiskos mēneša vidējās cenas rekordus, decembrī sasniedzot 206,40 EUR/MWh;
- 2021. gada vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 88,78 EUR/MWh, kas ir kas 2,6 reizes augstāka kā 2020. gada vidējā cena;
- Elektroenerģijas cenas pieaug visā Eiropā: NordPool biržas zonu sistēmas references cenas kāpums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bija vēl ievērojamāks nekā Latvijā – no 10,93 EUR/MWh 2020. gadā uz 62,31 EUR/MWh 2021. gadā;
- 7. decembrī laikā no pulksten 8.00 līdz 9.00 tika sasniegts sasniegts jebkad augstākā elektroenerģijas stundas cena – 1000,07 EUR/MWh, bet 7. decembra diennakts vidējā cena Baltijas valstīs un Somijā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni - 469,03 EUR/MWh;
- Cenu pieaugumu gada laikā veicināja virkne apstākļu - gāzes cenu un CO2 izmešu kvotu vairākkārtīga sadārdzināšanās, zemāka vēja elektrostaciju izstrāde Eiropā, mazāka ūdens pieplūde rezervuāros Skandināvijā, kas mazināja hidroeletrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzumu, un tas bija jāaizstāj ar fosilajiem resursiem;
- Pieaugot cenām 2021. gada laikā, gada decembrī sasniegts jauns gāzes un CO2 izmešu kvotas cenas rekords – attiecīgi 92,37 EUR/MWh un 80,10 EUR/tCO2. Gāzes cena decembrī bija vairāk kā sešas reizes augstāka nekā pirms gada, bet CO2 emisiju kvotu cena 2021. gada laikā ir palielinājusies 2,4 reizes – no 33,51 EUR/tCO2 janvārī līdz 80,10 EUR/tCO2 decembrī.
Ģenerācija un patēriņš Latvijā:
- 2021. gadā Latvijā saražotas 5 609 592 MWh elektroenerģijas, kas ir par 1,8% vairāk nekā pirms gada, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 3,5%, sasniedzot 7 382 226 MWh gadā;
- Latvijā 2021. gadā patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 75,9% apmērā (samazinājums par 1,3 procentpunktiem), tādējādi veidojot 1 772 634 MWh iztrūkumu, kas importēts no kaimiņvalstīm;
- Daugavas hidroelektrostacijās vērojams ražošanas pieaugums par 4,2%, lielajās koģenerācijas stacijās - par 10,7% pret 2020. gadu, savukārt pārējos būtiskajos ražošanas veidos ir kritums: vēja elektrostacijās saražots par 20% mazāk, mazo koģenerācijas staciju devumā turpinās pēdējos piecus gadus vērojamā stabilā lejupslīde ar 26,9% kritumu 2021. gadā, ar biomasu saražots par 6,6% mazāk, ar biogāzi - par 15,3% mazāk, bet mazajās hidroelektrostacijās saražotā apjoms ir samazinājies par 1,6%.
Imports uz Baltiju
- 2021. gadā par 18,3% pieaudzis elektroenerģijas imports no trešajām valstīm uz Baltiju - importētas 4 671 229 MW elektroenerģijas, pērn imports no trešajām valstīm bijis iespējams vienīgi caur Latvijas - Krievijas starpsavienojumu;
- Būtiski lielāku lomu Baltijā spēlē Eiropas Savienībā saražotā elektroenerģija - no Somijas, Zviedrijas un Polijas uz Baltiju importētas 10 576 386 MWh, kas gan ir par 7,7% mazāk nekā 2020. gadā.
Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance
Latvijā saražotā elektroenerģija |
2021. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2020. gads, MWh |
---|---|---|---|
Daugavas HES |
2 619 797 |
4,2% |
2 514 338 |
Termoelektrostacijas* |
1 925 652 |
10,7% |
1 739 352 |
Vēja elektrostacijas |
140 022 |
-20% |
175 084 |
Koģenerācija (līdz 10MW) |
225 425 |
-26,9% |
308 543 |
Biomasa (līdz 10MW) |
365 784 |
-6,6% |
391 788 |
Biogāze (līdz 10MW) |
261 969 |
-15,3% |
309 070 |
Mazās HES (līdz 10MW) |
68 575 |
-1,6% |
69 671 |
Saules elektrostacijas |
2 369 |
16,2% |
2 039 |
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms |
5 609 592 |
1,8% |
5 509 885 |
* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"
2021. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2020. gads, MWh |
|
---|---|---|---|
Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija |
4 666 370 |
11,8% |
4 173 365 |
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija |
2 893 735 |
13,6% |
2 547 730 |
Latvijas elektroenerģijas saldo |
1 772 634 |
9% |
1 625 635 |
|
2021. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2020. gads, MWh |
---|---|---|---|
Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3] |
7 382 226 |
3,46% |
7 135 520 |
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas |
75,9% |
-1.3 (Procentpunkti) |
77,2% |
Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas
Apgabals | Vidējā 2021. gada cena EUR/MWh | Izmaiņas salīdzinājumā ar 2020. gadu | Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh | Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh | Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh | Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh |
---|---|---|---|---|---|---|
NP Somija | 72,34 | 158% | -1,41 | 1000,07 | 7,10 | 469,03 |
NP Igaunija | 86,73 | 157% | -1,41 | 1000,07 | 7,10 | 469,03 |
NP Latvija | 88,78 | 161% | -1,41 | 1000,07 | 7,10 | 469,03 |
NP Lietuva | 90,45 | 166% | -1,41 | 1000,07 | 7,10 | 469,03 |
NP Zviedrija (SE4) | 80,52 | 211% | -1,97 | 626,06 | 7,10 | 413,48 |
Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos
Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali | Stundu skaits, kad cena ir vienāda 2021. g. (%) | Izmaiņas salīdzinājumā ar 2017. gadu (procentpunkti) | Izmaiņas salīdzinājumā ar 2018. gadu (procentpunkti) | Izmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gadu (procentpunkti) | Izmaiņas salīdzinājumā ar 2020. gadu (procentpunkti) |
---|---|---|---|---|---|
NPS FI & EE | 60% | -38,8 | -34,8 | -28,4 | -7,4 |
NPS EE & LV | 95% | 12,7 | 20,7 | 0,5 | -0,8 |
NPS LV & LT | 93% | -1,0 | -4,5 | -4,0 | -5,1 |
NPS LT & SE4 | 69% | 0,0 | 4,2 | 9,2 | 15,6 |
Baltijas starpsavienojumu noslogotība
Starpsavienojumi | Vidējā 2021. gada noslogotība % | Izmaiņas salīdzinājumā ar 2020. gadu (procentpunkti) | Zemākā fiksētā mēneša noslogotība 2021. gadā | Augstākā fiksētā mēneša noslogotība 2021. gadā | Zemākā fiksētā mēneša noslogotība 2020. gadā | Augstākā fiksētā mēneša noslogotība 2020. gadā |
---|---|---|---|---|---|---|
LV -> LT | 49% | 30 | 30,2% | 66,5% | 8,7% | 36,9% |
EE -> LV | 43% | 2 | 9,0% | 65,5% | 22,8% | 73,5% |
LBI -> LT | - | - | - | - | 13,4% | 56,7% |
LT -> LV | 1% | -8 | 0,1% | 3,4% | 1,5% | 15,4% |
PL->LT | 17% | 5 | 0,8% | 39,0% | 27,5% | 23,2% |
LT->PL | 41% | -7 | 22,5% | 62,7% | 27,5% | 64,2% |
SE4->LT | 61% | -18 | 43,6% | 92,3% | 50,7% | 95,2% |
FI->EE | 73% | -2 | 50,4% | 97,5% | 53,6% | 90,9% |
LV>EE | 3% | -2 | 0,0% | 8,9% | 0,1% | 11,1% |
EE>FI | 1% | 0 | 0,0% | 2,5% | 0,0% | 1,2% |
LKAL>LT | 98% | 3 | 94,8% | 99,9% | 84,9% | 99,8% |
LT>SE4 | 3% | 2 | 0,1% | 81,9% | 0,0% | 7,8% |
LRI>LV | 86% | 86 | 61,4% | 99,0% | 33,5% | 40,8% |
Elektroenerģijas imports uz Baltiju
2021. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2020. gads, MWh |
2019. gads, MWh |
|
---|---|---|---|---|
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5] |
4 671 229 |
18,3% |
3 949 672 |
7 823 174 |
Imports no ES valstīm uz Baltiju, tai skaitā: |
10 576 386 |
-7,7% |
11 455 952 |
7 913 798 |
no Polijas | 684 146 | 49,4% | 458 046 | 353 908 |
no Zviedrijas | 3 469 965 | -23,9% | 4 559 426 | 3 600 698 |
no Somijas | 6 422 275 | -0,3% | 6 438 480 | 3 959 191 |
Balansēšanas tirgus Baltijā
Balansēšanas enerģijas cenas Baltijā
2021. gads, EUR/MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2020. gada nebalansa cena, EUR/MWh |
2019. gada nebalansa cena, EUR/MWh |
|
---|---|---|---|---|
Nebalansa cena[7] Igaunijā |
91,61 |
-20% |
37,70 |
47,06 |
Nebalansa cena Latvijā |
92,07 |
-21% |
37,84 |
47,74 |
Nebalansa cena Lietuvā |
92,37 |
-21% |
37,83 |
47,75 |
Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm 2021. gadā, MWh | Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo gadu | Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm 2020. gadā, MWh | Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm 2019. gadā, MWh | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | |
Igaunija | 27015 | 37321 | -6% | 99% | 28138 | 14962 | 20413 | 22648 |
Latvija | 48233 | 23442 | 47% | 15% | 34881 | 21065 | 28465 | 15676 |
Lietuva | 92603 | 58524 | 38% | 154% | 71300 | 24041 | 55357 | 22454 |
Somija | 17010 | 41272 | -17% | -51% | 24578 | 97700 | 45462 | 110279 |
Zviedrija | 17222 | 63736 | 8% | 43% | 15518 | 44682 | 22428 | 43950 |
Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW | Izmaiņas salīdzinot ar 2020. gadu | Vidējais % no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | |
Baltija | 726 | 352 | 143% | 17% | 0% | 3% |
Igaunija | 24 | 46 | -41% | 32% | 0% | 15% |
Latvija | 127 | 80 | 19% | 14% | 14% | 41% |
Lietuva | 574 | 226 | 280% | 15% | 0% | 15% |
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:
LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.
Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.
[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija
[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija
[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
[5] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (līdz 05.11.2019) (LT-LBI), Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL) un Latvijas-Krievijas (sākot ar 05.11.2019) robežas (LRI>LV), saskaņā ar NordPool datiem.
[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena
[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku