Elektroenerģijas tirgus apskats

Svarīgākais elektroenerģijas tirgū 2021. gadā
Cena:
  • Pretstatā cenu ziņā mērenajam un līganajam 2020. gadam, 2021. gadā no maija Latvijā bija vērojams elektroenerģijas cenu kāpums, kas kopš septembra ik mēnesi uzstādīja jaunus vēsturiskos mēneša vidējās cenas rekordus, decembrī sasniedzot 206,40 EUR/MWh;
  • 2021. gada vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 88,78 EUR/MWh, kas ir kas 2,6 reizes augstāka kā 2020. gada vidējā cena; 
  • Elektroenerģijas cenas pieaug visā Eiropā: NordPool biržas zonu sistēmas references cenas kāpums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bija vēl ievērojamāks nekā Latvijā – no 10,93 EUR/MWh 2020. gadā uz 62,31 EUR/MWh 2021. gadā;
  • 7. decembrī laikā no pulksten 8.00 līdz 9.00 tika sasniegts sasniegts jebkad augstākā elektroenerģijas stundas cena – 1000,07 EUR/MWh, bet 7. decembra diennakts vidējā cena Baltijas valstīs un Somijā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni - 469,03 EUR/MWh; 
  • Cenu pieaugumu gada laikā veicināja virkne apstākļu - gāzes cenu un CO2 izmešu kvotu vairākkārtīga sadārdzināšanās, zemāka vēja elektrostaciju izstrāde Eiropā, mazāka ūdens pieplūde rezervuāros Skandināvijā, kas mazināja hidroeletrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzumu, un tas bija jāaizstāj ar fosilajiem resursiem;
  • Pieaugot cenām 2021. gada laikā, gada decembrī sasniegts jauns gāzes un CO2 izmešu kvotas cenas rekords – attiecīgi 92,37 EUR/MWh un 80,10 EUR/tCO2. Gāzes cena decembrī bija vairāk kā sešas reizes augstāka nekā pirms gada, bet CO2 emisiju kvotu cena 2021. gada laikā ir palielinājusies 2,4 reizes – no 33,51 EUR/tCO2 janvārī līdz 80,10 EUR/tCO2 decembrī.
Ģenerācija un patēriņš Latvijā:
  • 2021. gadā Latvijā saražotas 5 609 592 MWh elektroenerģijas, kas ir par 1,8% vairāk nekā pirms gada, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 3,5%, sasniedzot 7 382 226 MWh gadā;
  • Latvijā 2021. gadā patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 75,9% apmērā (samazinājums par 1,3 procentpunktiem), tādējādi veidojot 1 772 634 MWh iztrūkumu, kas importēts no kaimiņvalstīm;
  • Daugavas hidroelektrostacijās vērojams ražošanas pieaugums par 4,2%, lielajās koģenerācijas stacijās - par 10,7% pret 2020. gadu, savukārt pārējos būtiskajos ražošanas veidos ir kritums: vēja elektrostacijās saražots par 20% mazāk, mazo koģenerācijas staciju devumā turpinās pēdējos piecus gadus vērojamā stabilā lejupslīde ar 26,9% kritumu 2021. gadā, ar biomasu saražots par 6,6% mazāk, ar biogāzi - par 15,3% mazāk, bet mazajās hidroelektrostacijās saražotā apjoms ir samazinājies par 1,6%.
Imports uz Baltiju
  • 2021. gadā par 18,3% pieaudzis elektroenerģijas imports no trešajām valstīm uz Baltiju - importētas 4 671 229 MW elektroenerģijas, pērn imports no trešajām valstīm bijis iespējams vienīgi caur Latvijas - Krievijas starpsavienojumu;
  • Būtiski lielāku lomu Baltijā spēlē Eiropas Savienībā saražotā elektroenerģija - no Somijas, Zviedrijas un Polijas uz Baltiju importētas 10 576 386 MWh, kas gan ir par 7,7% mazāk nekā 2020. gadā.
 Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Latvijā saražotā elektroenerģija

2021. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2020. gads, MWh

Daugavas HES

2 619 797

4,2%

2 514 338

Termoelektrostacijas*

1 925 652

10,7%

1 739 352

Vēja elektrostacijas

140 022

-20%

175 084

Koģenerācija (līdz 10MW)

225 425

-26,9%

308 543

Biomasa (līdz 10MW)

365 784

-6,6%

391 788

Biogāze (līdz 10MW)

261 969

-15,3%

309 070

Mazās HES (līdz 10MW)

68 575

-1,6%

69 671

Saules elektrostacijas

2 369

16,2%

2 039

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

5 609 592

1,8%

5 509 885

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

2021. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2020. gads, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

4 666 370

11,8%

4 173 365

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

2 893 735 

13,6%

2 547 730

Latvijas elektroenerģijas saldo

1 772 634
(iztrūkums)

9%

1 625 635
(iztrūkums)

 

2021. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2020. gads, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

7 382 226

3,46%

7 135 520

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

75,9%

-1.3 (Procentpunkti)

77,2%

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas 
Apgabals Vidējā 2021. gada cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar 2020. gadu Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NP Somija 72,34 158% -1,41 1000,07 7,10 469,03
NP Igaunija 86,73 157% -1,41 1000,07 7,10 469,03
NP Latvija 88,78 161% -1,41 1000,07 7,10 469,03
NP Lietuva 90,45 166% -1,41 1000,07 7,10 469,03
NP Zviedrija (SE4) 80,52 211% -1,97 626,06 7,10 413,48
Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos
Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali Stundu skaits, kad cena ir vienāda 2021. g. (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar 2017. gadu (procentpunkti) Izmaiņas salīdzinājumā ar 2018. gadu (procentpunkti) Izmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gadu (procentpunkti) Izmaiņas salīdzinājumā ar 2020. gadu (procentpunkti)
NPS FI & EE 60% -38,8 -34,8 -28,4 -7,4
NPS EE & LV 95% 12,7 20,7 0,5 -0,8
NPS LV & LT 93% -1,0 -4,5 -4,0 -5,1
NPS LT & SE4 69% 0,0 4,2 9,2 15,6
Baltijas starpsavienojumu noslogotība
Starpsavienojumi Vidējā 2021. gada noslogotība % Izmaiņas salīdzinājumā ar 2020. gadu (procentpunkti) Zemākā fiksētā mēneša noslogotība 2021. gadā Augstākā fiksētā mēneša noslogotība 2021. gadā Zemākā fiksētā mēneša noslogotība 2020. gadā Augstākā fiksētā mēneša noslogotība 2020. gadā
 LV -> LT 49% 30 30,2% 66,5% 8,7% 36,9%
 EE -> LV 43% 2 9,0% 65,5% 22,8% 73,5%
 LBI -> LT - - - - 13,4% 56,7%
LT -> LV 1% -8 0,1% 3,4% 1,5% 15,4%
PL->LT 17% 5 0,8% 39,0% 27,5% 23,2%
LT->PL 41% -7 22,5% 62,7% 27,5% 64,2%
SE4->LT 61% -18 43,6% 92,3% 50,7% 95,2%
FI->EE 73% -2 50,4% 97,5% 53,6% 90,9%
LV>EE 3% -2 0,0% 8,9% 0,1% 11,1%
EE>FI 1% 0 0,0% 2,5% 0,0% 1,2%
LKAL>LT 98% 3 94,8% 99,9% 84,9% 99,8%
LT>SE4 3% 2 0,1% 81,9% 0,0% 7,8%
LRI>LV 86% 86 61,4% 99,0% 33,5% 40,8%
Elektroenerģijas imports uz Baltiju
 

2021. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2020. gads, MWh

2019. gads, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

4 671 229

18,3%

3 949 672

7 823 174

Imports no ES valstīm uz Baltiju, tai skaitā:

10 576 386

-7,7%

11 455 952

7 913 798

no Polijas 684 146 49,4% 458 046 353 908
no Zviedrijas 3 469 965 -23,9% 4 559 426 3 600 698
no Somijas 6 422 275 -0,3% 6 438 480 3 959 191
Balansēšanas tirgus Baltijā
Balansēšanas enerģijas cenas Baltijā
 

2021. gads, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2020. gada nebalansa cena, EUR/MWh

2019. gada nebalansa cena, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

91,61

-20%

37,70

47,06

Nebalansa cena Latvijā

92,07

-21%

37,84

47,74

Nebalansa cena Lietuvā

92,37

-21%

37,83

47,75

  Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm 2021. gadā, MWh Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo gadu Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm 2020. gadā, MWh Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm 2019. gadā, MWh
  Uz noslodzi Uz atslodzi Uz noslodzi Uz atslodzi Uz noslodzi Uz atslodzi Uz noslodzi Uz atslodzi
Igaunija 27015 37321 -6% 99% 28138 14962 20413 22648
Latvija 48233 23442 47% 15% 34881 21065 28465 15676
Lietuva 92603 58524 38% 154% 71300 24041 55357 22454
Somija 17010 41272 -17% -51% 24578 97700 45462 110279
Zviedrija 17222 63736 8% 43% 15518 44682 22428 43950
  Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW Izmaiņas salīdzinot ar 2020. gadu Vidējais % no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami
  Uz noslodzi Uz atslodzi Uz noslodzi Uz atslodzi Uz noslodzi Uz atslodzi
Baltija 726 352 143% 17% 0% 3%
Igaunija 24 46 -41% 32% 0% 15%
Latvija 127 80 19% 14% 14% 41%
Lietuva 574 226 280% 15% 0% 15%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (līdz 05.11.2019) (LT-LBI), Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL) un Latvijas-Krievijas (sākot ar 05.11.2019) robežas (LRI>LV), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku