Elektroenerģijas tirgus apskats

2022. gada maijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 164,20 EUR par megavatstundu (MWh), kas ir par 50,1% vairāk nekā aprīlī, bet attiecībā pret 2021. gada maiju cena ir par 239% augstāka.

Būtiskākais maijā:
  • Maijā Latvijā saražotas 402 525 MWh elektroenerģijas, kas ir par 39% mazāk nekā aprīlī un par 24% mazāk nekā pirms gada, savukārt elektroenerģijas patēriņš Latvijā bija 571 154 MWh, kas ir par 2% mazāk nekā aprīlī un par vienu procentu mazāk nekā pirms gada; 
  • Tādējādi maijā Latvijā saražoti 70,5% no valstī patērētās elektroenerģijas, kas ir kritums attiecībā pret aprīli, kad saražoti 112,8% no nepieciešamā un elektroenerģija eksportēta, maijā trūkstošais apjoms -  168 629 MWh importētas no kaimiņvalstīm;
  • Vislielākais saražotās elektroenerģijas apjoma kritums vērojams Daugavas HES - maijā, norimstot paliem Daugavā, saražotas 310 372 MWh elektroenerģijas, kas ir par 44,1% mazāk nekā aprīlī un par 26,5% mazāk nekā pirms gada;
  • Lielajās koģenerācijas stacijās maijā saražotas 25 250 MWh elektroenerģijas, kas ir par 23% vairāk nekā aprīlī un par 114% vairāk nekā pirms gada, savukārt vēja staciju saražotā apjomā maijā attiecībā pret aprīli vērojams kritums par 23%, bet attiecībā par 2021. gada maiju - samazinājums par 2,4%;
  • Būtisks saražotās elektroenerģijas apjoma kritums vērojams mazajās (ar jaudu līdz 10 MW) koģenerācijas stacijās - maijā saražotas tikai 2 810 MWh, kas ir par 72% mazāk nekā aprīlī un par 86,6% mazāk nekā pirms gada, pārējie elektroenerģijas ražošanas veidi nav būtiski iespaidojuši Latvijas elektroenerģijas bilanci;
  • Maijā vērojama elektroenerģijas cenu izlīdzināšanās Eiropā - ja aprīlī par vienu MWh bija jāmaksā no 79,36 EUR Somijā līdz 233,10 EUR Francijā, tad maijā šis cenu svārstību koridors ir starp 132,66 un 197,43 EUR - valstīs, kur elektroenerģija vidēji bija lētāka, tās cena pieauga, savukārt tur, kur tā maksāja caurmērā dārgāk, cenas samazinājās, cenu samazinājums ir saistāms ar patēriņa samazinājumu pēc apkures sezonas, savukārt palielinājums - ar starpsavienojumu apkopes remontdarbiem, kā rezultātā pārvades jauda bija ierobežota;
  • Maijā salīdzinājumā ar aprīli elektroenerģijas imports uz Baltiju no Krievijas ir samazinājies par 69%, bet attiecībā pret 2021. gada maiju - 7,4 reizes, tas saistīts ar Eiropas valstu kopīgu lēmumu no 2022. gada 22.maija neiepirkt elektroenerģiju no Krievijas noteikto sankciju dēļ un jau kopš marta noteiktajiem importa kapacitātes ierobežojumiem;
  • Maijā par 6,5% samazinājies arī elektroenerģijas imports uz Baltiju no Eiropas, vienlaikus attiecībā pret 2021. gada maiju imports no Eiropas ir palielinājies par 28,4%. Minētās izmaiņas saistāmas ar lielākiem vai mazākiem pārvades jaudas ierobežojumiem starpsavienojošo līniju apkopes darbu dēļ pagājušajā gadā un šogad.
Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Latvijā saražotā elektroenerģija

Maijs 2022, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2021, MWh

Daugavas HES

310 372

-44%

422 203

Termoelektrostacijās*

25 250

23%

11 795

Vēja elektrostacijas

10 373

-23%

10 626

Koģenerācija (līdz 10MW)

2 810

-72%

21 036

Biomasa (līdz 10MW)

26 075

0%

32 265

Biogāze (līdz 10MW)

20 080

-1%

22 924

Mazās HES (līdz 10MW)

6 894

-38%

9 316

Saules elektrostacijas

671

24%

332

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

402 525

-39%

530 497

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Maijs 2022, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2021, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

442 228

49%

280 342

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

273 600

-26%

233 778

Latvijas elektroenerģijas saldo

168 629

-325%

46 564

 

Maijs 2022, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2021, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

571 154

-2.0%

577 061

Valsts patēriņa nosegšana, izmantojot vietējās ģenerācijas

70%

-42 (procentpunkti)

92%

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cena

Apgabals

Vidējā mēneša cena, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

 Vidējā mēneša cena, 2021. gada maijs, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena, EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena, EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena, EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena, EUR/MWh

NP Somija

132,66

67%

45,94

1,03

500,05

36,07

244,63

NP Igaunija

151,37

50,4%

48,42

6,63

500,05

91,07

244,63

NP Latvija

164,20

50,1%

48,42

6,63

500,05

97,50

244,72

NP Lietuva

164,71

41,4%

50,35

6,63

500,05

97,50

244,72

NP Zviedrija (SE4)

132,83

21%

47,78

0,03

296,90

12,68

217,39

Polija

140,49

13%

65,6

44,64

287,92

101,59

193,79

Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienādā (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Stundu skaists, kad cena ir vienādā (%), 2021. gada maijs

NPS FI & EE

76%

14,8

84%

NPS EE & LV

76,9%

-14,2

100%

NPS LV & LT

99%

10,3

90%

NPS LT & SE4

56%

-27,2

86%

Baltijas starpsavienojumu noslogotība

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

LV -> LT

42%

-28

11,4%

79,7%

EE -> LV

69%

9

23,4%

100,0%

LT -> LV

4%

4

0,0%

29,4%

PL->LT

25%

23

0,0%

73,6%

LT->PL

36%

-44

1,1%

99,6%

SE4->LT

74%

7

25,8%

100,0%

FI->EE

60%

-25

15,5%

99,7%

LV>EE

1%

1

0,0%

14,9%

EE>FI

3%

3

0,0%

32,7%

LKAL>LT

94%

-2

15,5%

100,0%

LT>SE4

0%

-1

0,0%

3,0%

LRI>LV

2%

-96

0,0%

3,2%

Elektroenerģijas imports uz Baltiju

 

Maijs 2022, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2021, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju

65 616

-69%

486 766

Imports no ES valstīm uz Baltiju, tai skaitā:

877 176

-6%

683 136

No Polijas

77 066

1072%

536

No Zviedrijas

347 164

12%

203 200

no Somijas

452 946

-27%

479 400

Balansēšanas tirgus Baltijā
Balansēšanas enerģijas cenas Baltijā

Nebalansa cena

Maijs 2022, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2021, EUR/MWh

Igaunija

197.27

72%

40,15

Latvija

197.33

72%

40,15

Lietuva

197.33

72%

40,67

Augstākās un zemākās solījumu cenas

 

Igaunija

Latvija

Lietuva

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Augstākā cena, EUR/MWh

950

950

950

950

950

950

Zemākā cena, EUR/MWh

-321

-321

-321

-321

-321

-321

 Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

 

Aktivizētā enerģija, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, %

Aktivizētā enerģija, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, %

Igaunija

2677

41%

2558

-10%

Latvija

3640

50%

4154

-39%

Lietuva

8928

20%

3963

-31%

Somija

1546

11%

1344

-61%

Zviedrija

1441

-2%

4187

-47%

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltijas valstis kopā

714

363

-6%

-2%

0%

0%

Igaunija

22

43

-13%

81%

3%

11%

Latvija

136

125

2%

-13%

10%

16%

Lietuva

556

196

-8%

-3%

0%

14%


Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecibas apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.