Latvijā oktobrī neto patērētas 638 624 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 33,70 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 98% apmērā.
2017. gada oktobris skaitļos:
|
Latvijā saražotā elektroenerģija
|
Oktobris 2017, MWh
|
Izmaiņas salīdzinājumā
ar iepriekšējo mēnesi |
Oktobris 2016,
MWh |
|---|---|---|---|
|
Hidroelektrostacijās |
362 482 |
6 % |
92 586 |
|
Termoelektrostacijās |
118 8184 |
58 % |
301 903 |
|
Pārvadei pieslēgtās |
6 315 |
57 % |
6 508 |
|
Atjaunīgie un atbalstāmie |
137 065 |
22 % |
128 100 |
|
Kopējais saražotās |
624 045 |
17 % |
529 096 |
|
|
Oktobris 2017, MWh
|
Izmaiņas salīdzinājumā
ar iepriekšējo mēnesi |
Oktobris 2016,
MWh |
|---|---|---|---|
|
Latvijas pārvades |
368 083 |
4 % |
290 670 |
|
No Latvijas pārvades |
353 504 |
13% |
199 023 |
|
Latvijas elektroenerģijas |
14 579 (iztrūkums) |
-63 % (iztrūkums) |
91647 (iztrūkums) |
|
|
Oktobris 2017 |
Izmaiņas salīdzinājumā |
Oktobris 2016 |
|---|---|---|---|
|
Latvijas elektroenerģijas |
638 624 MWh |
11 % |
620 743 MWh |
|
Valsts patēriņa nosegšana |
98 % |
5 (procentpunkti) |
85 % |
|
Starpsavienojumi
|
Vidējā mēneša noslogotība3 %
|
Izmaiņas salīdzinājumā ar
iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti) |
Zemākā fiksētā diennakts
noslogotība pārskata periodā |
Augstākā fiksētā diennakts
noslogotība pārskata periodā |
|---|---|---|---|---|
|
LV -> LT |
43% |
8 |
2% |
78% |
|
EE -> LV |
53% |
3 |
9% |
84% |
|
LBI -> LT |
15% |
9 |
1% |
46% |
|
LT -> LV |
3% |
2 |
0% |
23% |
|
PL->LT |
9% |
-6 |
0% |
48% |
|
LT->PL |
54% |
21 |
0% |
92% |
|
SE4->LT |
76% |
23 |
9% |
100% |
|
FI->EE |
19% |
4 |
0% |
64% |
|
|
Oktobris 2017
|
Izmaiņas salīdzinājumā ar
iepriekšējo mēnesi |
Izmaiņas salīdzinājumā
ar 2016. gada septembri |
|---|---|---|---|
|
Imports no trešajām |
62 196 MWh |
131 % |
-56 % |
|
|
Oktobris 2017 EUR/MWh
|
Izmaiņas salīdzinājumā
ar iepriekšējo mēnesi |
Oktobris 2016
EUR/MWh
|
|---|---|---|---|
|
Pārdošanas cena |
30.98 |
-23 % |
50,08 |
|
Pirkšanas cena balansēšanas |
29.17 |
-23 % |
47,16 |
Oktobrī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 98%
Oktobrī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 98 % apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri, ir palielinājums par 13 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš oktobrī bija 638 624 MWh un, salīdzinājumā ar septembri, tas palielinājās par 11%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri, palielinājās par 3%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, oktobrī Daugavas ūdenīgums bija 173% apmērā no mēneša normas, līdz ar to hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās (palielinājums par 6%, bet, salīdzinot ar 2016.gada oktobri - kāpums par 292%). Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās par 58%, bet, salīdzinot ar 2016.gada oktobri, samazinājums par 61%). Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 624 045 MWh, kas ir par 17% vairāk nekā septembrī, bet salīdzinājumā ar 2016.gada oktobri, ir palielinājums par 18%.
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 131% salīdzinājumā ar septembri un bija 62 196MWh, bet, salīdzinājumā ar 2016.gada oktobri – samazinājums par 56%.
Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli mēneša pārskata periodā eksportēja uz Lietuvu 382 663 MWh, bet Polija caur LitPol Link - 29 060 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 76%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bija kāpums par 23 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 9%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bija kritums par 6 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 54%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaugums par 21 procentpunktiem.
Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 53%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaugums par 3 procentpunktiem, Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 84%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz pat 9% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas – Latvijas starpsavienojumā nebija, kā rezultātā diennakts neto pārvades jauda bija robežās no 1 617 MWh līdz 16 289 MWh.
Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums 11%
Oktobrī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 33,70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar septembri, cena samazinājās par 11%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobrī, kad tā bija 38,47 eiro par megavatstundu, palielinājums ir par 12.4%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās 23,2 eiro par megavatstundu līdz pat 50,6 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 90% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija vien 89% no visām mēneša stundām.
Oktobrī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 33,43 eiro par megavatstundu, kas bija par 10% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2016.gada oktobri, par 11% augstāka (37,54EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 99,6% no oktobra mēneša stundu skaita.
Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 92%, bet ar Zviedrijas 4.tirdzniecības apgabalu - 67% no mēneša stundu skaita.
|
Apgabals
|
Vidējā mēneša
cena EUR/MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi
|
Zemākā fiksētā
stundas cena EUR/MWh |
Augstākā fiksētā stundas
cena EUR/MWh |
Zemākā fiksētā
diennakts cena EUR/MWh |
Augstākā fiksētā
diennakts cena EUR/MWh |
|---|---|---|---|---|---|---|
|
NP Somija |
33.42 |
-10% |
2.99 |
130.1 |
23.2 |
50.6 |
|
NP Igaunija |
33.43 |
-10% |
2.99 |
130.1 |
23.2 |
50.6 |
|
NP Latvija |
33.70 |
-11% |
2.99 |
130.1 |
23.2 |
50.6 |
|
NP Lietuva |
34.35 |
-9% |
2.99 |
130.1 |
23.2 |
50.6 |
|
NP Zviedrija (SE4) |
32.21 |
-13% |
2.99 |
130.1 |
23.2 |
50.6 |
|
POLPX Polija |
40.25 |
2% |
17.1 |
210.7 |
26.8 |
76.2 |
|
Salīdzināmie NP
tirdzniecības apgabali |
Stundu skaits, kad
cena ir vienāda (%) |
Izmaiņas salīdzinājumā
ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) |
Oktobris 2016
%
|
|---|---|---|---|
|
NP FI & EE |
99.6% |
-0.1 |
100% |
|
NP EE & LV |
90% |
0.6 |
83% |
|
NP LV & LT |
92% |
-5.6 |
99% |
|
NP LT & SE4 |
67% |
-18.5 |
79% |
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.
Balansēšana — organizēts process faktiska līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā
[1] Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, saules elektrostacijas.
[2] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
[3] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
[4] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
[5] Balansēšanas elektroenerģija – elektroenerģija, ko pārvades sistēmas operators (PSO) ir nopircis no tirgotāja (lietotāja) vai pārdevis tirgotājam (lietotājam) ar mērķi nodrošināt tā elektroenerģijas balansu tirdzniecības intervālā. PSO pārdod elektroenerģiju tirgotājam, lai segtu tā elektroenerģijas iztrūkumu tirdzniecības intervālā un iepērk no tirgotāja elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu elektroenerģijas pārpalikumu tirdzniecības intervālā.
[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena