Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā septembrī neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 570 275 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 48,85 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 97% apmērā. Baltijas balansēšanas tirgus aktivizētās elektroenerģijas apjoms septembrī sasniedza 30,64 GWh, bet balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 56 MWh.

2019. gada septembris skaitļos:
Latvijā saražotā elektroenerģija Septembris 2019, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Septembris 2018, MWh
Daugavas HES 75 335 -12% 52 708
Termoelektrostacijās* 383 830 7% 220 646
Vēja stacijas 13 318 117% 16 381
Koģenerācija (līdz 10MW) 23 697 5% 32 345
Biomasa (līdz 10MW) 29 139 19% 30 379
Biogāze (līdz 10MW) 25 783 -3% 27 837
Mazās HES (līdz 10MW) 1 550 29% 686
Saules elektrostacijas 148 -34% 123
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 552 799 5% 381 105

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum" 

  Septembris 2019, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Septembris 2018, MWh
Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija 310 150 -15% 438 922
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija 292 674 -6% 258 749
Latvijas elektroenerģijas saldo 17 476 (iztrūkums) -68% 180 173 (iztrūkums)
  Septembris 2019, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Septembris 2018, MWh
Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3] 570 275 -1,5% 561 278
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas 97%  6,26 (procentpunkti) 68%
Starpsavienojumi Vidējā mēneša noslogotība[4] % Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti) Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā
 LV -> LT 16% 6 0,0% 66,1%
 EE -> LV 23% -2 0,0% 72,4%
 LBI -> LT 81% -1 60,6% 100,0%
LT -> LV 18% 4 0,0% 57,8%
PL->LT 13% 12 0,0% 70,9%
LT->PL 50% -14 10,0% 88,5%
SE4->LT 92% 7 71,3% 100,0%
FI->EE 35% -6 5,7% 72,1%
  Septembris 2019, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Septembris 2018, MWh
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5] 389 397 11% 269 876
Imports no EU valstīm uz Baltiju 582 075 -23% 296 300
Septembrī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 97%

Septembrī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 97% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri, ir palielinājies par 29 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš septembrī bija  570 275 MWh un, salīdzinājumā ar augustu, tas samazinājies par 1,5%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri, palielinājies par 2%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 12% salīdzinājumā ar augustu, bet, salīdzinot ar 2018. gada septembri – palielinājās par 43%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar augustu, palielinājās par 7%, bet, salīdzinot ar 2018. gada septembri, palielinājās par 74%. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 552 799 MWh, kas ir par 5% vairāk nekā augustā, bet salīdzinājumā ar 2018. gada septembri, par 45% vairāk.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 11% salīdzinājumā ar augustu un bija 389 397 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2018. gada septembri – palielinājās par 44% (269 876 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu 283 314 MWh, bet Polija caur LitPol Link – 42 974 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 92%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 7 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 13%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 12 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 50%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 14 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 23%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājums par 2 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 72,4%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0,0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda septembrī bija 556 893 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums - 1,7%

Septembrī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 48,85 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar augustu, cena samazinājās par 1,3%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri, kad tā bija 58,99 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 17%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 23,55 eiro par megavatstundu līdz 85,45 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 94% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī vienādas cenas bija 96% no visām mēneša stundām.

Septembrī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 48,77 eiro par megavatstundu, kas bija par 0,6% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2018. gada septembri, par 4% zemāka (50,93 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 97% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 99%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 33% no mēneša stundu skaita.

Apgabals Vidējā mēneša cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Septembris 2018 EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NP Somija 48,75 0% 51,00 6,56 200,00 23,55 89,75
NP Igaunija 48,77 -0.6% 50,93 6,56 200,00 23,55 89,75
NP Latvija 48,85 -1.3% 58,99 6,56 200,00 23,55 85,45
NP Lietuva 48,79 -1% 59,11 6,56 200,00 23,55 85,45
NP Zviedrija (SE4) 36,56 -5% 50,43 6,56 71,36 23,55 47,16
Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Septembris 2018,  (%)
NP FI & EE 98% 1,2 94%
NP EE & LV 94% -2,4 44%
NP LV & LT 99% 0,4 97%
NP LT & SE4 33% -14,9 35%
Baltijas vienotais balansēšanas tirgus

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiemvidēji sastādīja 263 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 245 MW (regulēšanai uz atslodzi).

Pārvades sistēmas operatori elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru sistēmā nodrošina, izmantojot regulēšanas pakalpojumus, ko sniedz elektroenerģijas tirgus dalībnieki – regulēšanas pakalpojumu sniedzēji, pamatojoties uz iepriekš noslēgtiem līgumiem Sistēmas līdzsvara novirzes noturēšana noteikta diapazona ietvaros notiek, izmantojot regulēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās rezerves, ko vienotā balansēšanas tirgus ietvaros manuāli aktivizē pārvades sistēmas operatora dispečers. Baltijas vienotais balansēšanas tirgus darbojas no 2018.gada 1.janvāra, to pārvalda Baltijas pārvades sistēmas operatori "Elering" AS, AS "Augstsprieguma tīkls" un "LITGRID" AB.

Regulēšanas pakalpojumu sniedzēji Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumus iesniedz attiecīgās valsts pārvades sistēmas operatoram, attiecīgi tie tiek apvienoti vienotā aktivizēšanas sarakstā. Septembrī Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 263 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 245 MW (regulēšanai uz atslodzi). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, solījumu apjoms palielinājās par 10 % solījumiem uz noslodzi un par 3 % solījumiem uz atslodzi. Septembrī Baltijas regulēšanas pakalpojumu sniedzēji no kopumā 720 stundām 5 stundās (1% no kopējām stundām) neiesniedza nevienu solījums uz noslodzi, savukārt 162 stundās (23% no stundām) netika saņemts neviens solījums uz atslodzi. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms septembrī sasniedz 30,64 GWh, kas ir par 1% vairāk nekā augustā. Kopumā aktivizācijas veiktas 81% no stundām (582 stundas no 720 stundām). Aktivizētās enerģijas apjoms, salīdzinot ar augustu, pieauga no resursiem Igaunijā (14%); Latvijā (9%) un Somijā (15%), bet samazinājās Lietuvā (-25%) un Zviedrijā (-20%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms bija 56 MWh.

  Septembris 2019, EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Septembris 2018, EUR/MWh
Nebalansa cena[7] Igaunijā 50,15 -16% 48,21
Nebalansa cena Latvijā 50,36 -17% 50,46
Nebalansa cena Lietuvā 50,35 -17% 50,35

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

  Uz noslodzi Uz atslodzi Uz noslodzi Uz atslodzi
Igaunija 3166 2641 -25% 216%
Latvija 2698 616 -10% 1542%
Lietuva 4033 2276 -47% 173%
Somija 4373 9151 -15% 39%
Zviedrija 202 1487 -49% -13%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

32

26

32%

17%

12%

40%

Latvija

142

46

24%

74%

7%

54%

Lietuva

89

174

-12%

-9%

1%

32%

Baltijas valstis kopā 263 245 10% 3% 1% 23%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals. Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku.