Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā 2019. gadā neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 7 297 056 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 46,28 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 84,7% apmērā.

2019. gads skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

2019. gads,  MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2018. gads, MWh

Daugavas HES

2 036 063

-14%

2 366 191

Termoelektrostacijās*

2 822 835

4%

2 712 652

Latvijas vēja elektrostaciju (VES) saražotās elektroenerģijas apjoms 

152 489

26%

120 840

Koģenerācija (līdz 10MW)

383 821

-17%

462 230

Biomasa (līdz 10MW)

399 627

-9%

438 150

Biogāze (līdz 10MW)

322 780

-8%

349 122

Mazās HES (līdz 10MW)

59 829

18%

50 874

Saules elektrostacijas

1 534

20%

1 277

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

6 178 978

-5%

6 501 335

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

2019. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2018. gads, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

4 610 761

-11%

5 173 682

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

3 492 683

-18%

4 264 801

Latvijas elektroenerģijas saldo

1 118 078  (iztrūkums)

23%

908 880 (iztrūkums)

 

2019. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2018. gads, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

7 297 056

-1.5%

7 410 215

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

84.7%

-3.06 (procentpunkti)

87.7

Starpsavienojumi

Vidējā 2019. gada noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar 2018. gadu (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā mēneša noslogotība 2019. gadā

Augstākā fiksētā mēneša noslogotība 2019. gadā

LV -> LT

13%

-18

5.5%

21.3%

EE -> LV

29%

-27

9.6%

50.6%

LBI -> LT

79%

16

68.4%

88.6%

LT -> LV

20%

13

7.7%

40.7%

PL->LT

10%

-19

1.3%

37.4%

LT->PL

55%

16

32.2%

67.9%

SE4->LT

64%

5

36.1%

94.0%

FI->EE

46%

18

18.9%

81.9%

LV>EE

8%

5

0.2%

14.7%

EE>FI

3%

-7

0.0%

13.9%

LKAL>LT

99%

1

94.4%

100.0%

 

2019. gads, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2018. gads, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

7 823 174

42%

5 502 328

Imports no ES valstīm uz Baltiju

7 913 798

31%

6 018 101

2019. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 84,7%

2019. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 84,7 % apmērā, kas, salīdzinājumā ar 2018. gadu, ir samazinājums par 3,06% procentpunktu. Latvijas elektroenerģijas patēriņš 2019. gadā bija  7 297 056 MWh un, salīdzinājumā ar 2018. gadu, tas samazinājās par 1,5%.

Daugavas Hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms 2019. gadā samazinājās par 14% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu palielinājās par 4,1%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 6 178 978 MWh, kas ir par 5% mazāk, nekā 2018. gadā.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabaliem – LBI un LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm 2019. gadā bija 7 823 174 MWh, kas ir par 42% vairāk salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad tas bija 5 502 238 MWh.

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli 2019. gadā eksportējusi uz Lietuvu bija 3 600 698 MWh, bet Polija caur LitPol Link – 353 908 MWh. NordBalt kabeļa vidējā noslodze bija 64%, kas, salīdzinājumā ar 2018. gadu, palielinājās par 5 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 10%, kur salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir kritums par 19 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 55%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par 16 procentpunktiem. Estlink starpsavienojuma vidējā noslogotība 2019. gadā bija 46%, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā un nodrošināja 3 959 191 MWh eksportu no Somijas uz Igauniju.

2019. gadā Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma vidējā noslogotība bija 29%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājusies par 27 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā mēneša noslogotība bija 50.6% (Jūnijs), bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums bija nokrities vidēji līdz 9.6% (Novembris) no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda 2019. gadā bija 7 009 824 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums - 7,5%

2019. gadā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 46.28 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar 2018. gadu, cena samazinājās par 7%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 11.99 eiro par megavatstundu līdz 89.45 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 94% no gada stundu skaita, bet 2018. gadā cena bija vienāda 74% no visām gada stundām.

2019. gadā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 45.86 eiro par megavatstundu, kas bija par 3% zemāka nekā 2018. gadā. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas 2019. gadā bija vienādas 88% gada stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 97% (2018. gadā 98%), bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 59% (2018. gadā 64%) no 2019. gada stundu skaita.

Apgabals

Vidējā 2019. gada cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

Vidējā 2018. gada cena, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

44.04

-6%

46.8

0.12

200.00

9.43

89.75

NP Igaunija

45.86

-3%

47.07

0.12

200.00

11.99

89.75

NP Latvija

46.28

-7%

49.9

0.12

200.00

11.99

89.45

NP Lietuva

46.12

-8%

50

0.12

200.00

11.99

89.45

NP Zviedrija (SE4)

39.80

-14%

46.36

0.12

109.50

9.04

79.45

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar 2018. gadu (procentpunkti)

2018. gads, %

NP FI & EE

88%

-6.4

95%

NP EE & LV

94%

20.2

74%

NP LV & LT

97%

-0.5

98%

NP LT & SE4

59%

-5.1

64%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

2019. gadā Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 4024 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 3556 MW (regulēšanai uz atslodzi). 2019. gadā vidēji no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0,5% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 10,9% no stundām. Baltijā kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms no resursiem Baltijā, Somijā un Zviedrijā 2019. gadā sasniedza 395,78 GWh. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 80% no stundām. Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms 2019. gadā bija – 677 MWh.

 

2019. gads, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2018. gada nebalansa cena, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

47.12

-2%

48.01

Nebalansa cena Latvijā

47.81

-3%

49.07

Nebalansa cena Lietuvā

47.81

-3%

49.09

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

20 413

22 648

Latvija

28 465

15 676

Lietuva

55 357

22 454

Somija

45 462

110 279

Zviedrija

22 428

43 950

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Vidējais % no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

4024

3556

0.5%

10.9%

Igaunija

333

358

17.2%

33.7%

Latvija

1775

941

8.7%

42.0%

Lietuva

1917

2257

8.2%

21.9%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku