Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā aprīlī neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 557 574 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 23.52 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 68% apmērā.

2020. gada aprīlis skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Aprīlis 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2019, MWh

Daugavas HES

209 031

-56%

289 733

Termoelektrostacijās*

61 543

-20%

90 206

Latvijas vēja elektrostaciju (VES) saražotās elektroenerģijas apjoms 

14 449

-13%

11 436

Koģenerācija (līdz 10MW)

28 541

-9%

36 811

Biomasa (līdz 10MW)

33 776

-8%

36 903

Biogāze (līdz 10MW)

26 192

-1%

28 101

Mazās HES (līdz 10MW)

6 240

-49%

5 933

Saules elektrostacijas

269

72%

226

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

380 041

-44%

499 348

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Aprīlis 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2019, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

331 782

38%

406 630

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

154 249

-46%

325 693

Latvijas elektroenerģijas saldo

117 532  (iztrūkums)

495%

80 937 (iztrūkums)

 

Aprīlis 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2019, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

557 574

-13%

580 286

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

68%

-39.0 (procentpunkti)

86%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

LV -> LT

9%

-10

0.0%

33.0%

EE -> LV

40%

17

0.0%

89.6%

LBI -> LT

16%

2

0.4%

46.1%

LT -> LV

15%

8

0.0%

76.5%

PL->LT

24%

3

0.0%

94.6%

LT->PL

33%

-16

0.0%

80.6%

SE4->LT

94%

1

79.4%

100.0%

FI->EE

80%

12

29.1%

99.6%

LV>EE

7%

-0

0.0%

67.4%

EE>FI

0%

-0

0.0%

3.2%

LKAL>LT

93%

6

29.1%

100.0%

LT>SE4

0%

-0

0.0%

0.0%

 

Aprīlis 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2019, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

183 024

-24%

397 061

Imports no EU valstīm uz Baltiju

1 139 517

8%

575 421

Aprīlī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 68%

Aprīlī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 68% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, ir samazinājies par 17.9 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš aprīlī bija  557 574 MWh un, salīdzinājumā ar martu, tas samazinājies par 13%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, samazinājies par 3.9%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli - samazinājies par 28%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar martu samazinājies par 20%, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, samazinājās par 32%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 380 041 MWh, kas ir par 44% mazāk nekā martā, bet salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli, samazinājās par 24%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI un LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 24% salīdzinājumā ar martu un bija 183 024 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli – samazinājās par 54% (397 061 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 472 515 MWh, Polija caur LitPol Link – 80 839 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 586 163 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 94%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 1 procentpunktu. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 24%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 3 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 33%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 16 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 80%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājusies par 12%.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 40%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājās par 17 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 89.6%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0.0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda aprīlī bija 532 192 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums - 4.6%

Aprīlī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 23.52 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar martu, cena samazinājās par 2.1%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, kad tā bija 43.52 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 46%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 4.25 eiro par megavatstundu līdz 34.42 eiro par megavatstundu. Aprīlī elektroenerģijas cena Latvijā un Igaunijā bija vienāda 97% no visām stundām, kamēr atlikušajās stundās cenu starpība bija vērojama gan Latvijas, gan Igaunijas cenu zonās, kur pusi no laika tā bija augstāka Latvijā un pusi - Igaunijā.

Aprīlī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 23.69 eiro par megavatstundu, kas bija par 1.4% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, par 44% zemāka (42.18 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 61% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 98%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 34% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2019 EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

19.82

-3%

41.44

1.24

109.11

4.04

36.22

NP Igaunija

23.69

-1.4%

42.18

1.24

109.11

4.25

36.22

NP Latvija

23.52

-2.1%

43.52

1.24

59.57

4.25

34.42

NP Lietuva

23.31

-3%

43.52

1.24

59.57

4.25

34.42

NP Zviedrija (SE4)

13.74

-14%

39.92

1.24

57.31

2.44

27.54

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Aprīlis 2019, (%)

NP FI & EE

61%

-12.6

93%

NP EE & LV

97%

-3.1

90%

NP LV & LT

98%

-1.5

100%

NP LT & SE4

34%

-9.0

70%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 302 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 266 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms bija nemainīgs solījumiem uz noslodzi un samazinājās par 24% solījumiem uz atslodzi. Aprīlī no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 12% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā aprīlī sasniedza 31.74 GWh, kas ir par 12% mazāk kā martā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 83% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā aprīlī, salīdzinot ar martu, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-33%); Latvijā (120%), Lietuvā (19%), Somijā (19%) un Zviedrijā (160%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 55 MWh.

 

Aprīlis 2020, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2020, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

25.58

-23%

42.07

Nebalansa cena Latvijā

25.63

-23%

43.72

Nebalansa cena Lietuvā

25.54

-23%

43.72

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

688

299

-72%

-70%

Latvija

2983

4558

28%

14%

Lietuva

3751

1262

-54%

-2%

Somija

1530

11533

-45%

54%

Zviedrija

567

4574

-41%

-14%

 

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

302

266

0%

-24%

0%

12%

Igaunija

7

1

-68%

-89%

2%

69%

Latvija

137

98

9%

-29%

7%

30%

Lietuva

158

166

3%

-16%

2%

28%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.

 

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2019.gada 1.aprīli tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku