Latvijā 2018. gadā neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 7 410 215 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 49,90 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 87,7% apmērā.
2018. gads skaitļos:
|
Latvijā saražotā elektroenerģija |
2018. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2017. gads, MWh |
|---|---|---|---|
|
Daugavas HES |
2 366 191 |
-44,3% |
4 246 004 |
|
Termoelektrostacijas* |
2 712 652 |
80,9% |
1 499 672 |
|
Vēja elektrostacijas |
120 840 |
-18,6% |
148 523 |
|
Koģenerācija (līdz 10MW) |
462 230 |
-16,7% |
554 989 |
|
Biomasa |
438 150 |
9,4% |
400 562 |
|
Biogāze |
349 122 |
-9,6 |
386 063 |
|
Mazās HES (līdz 10MW) |
50 874 |
-53,5% |
109 509 |
|
Saules elektrostacijas |
1 277 |
25,9% |
1 015 |
|
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms |
6 501 335 |
-11,5% |
7 346 336 |
* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"
|
2018. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2017. gads, MWh |
|
|---|---|---|---|
|
Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija |
5 173 682 |
27% |
4 072 912 |
|
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija |
4 264 801 |
3,1% |
4 137 077 |
|
Latvijas elektroenerģijas saldo |
908 880 (iztrūkums) |
-1 516,5% |
64 166 (pārpalikums) |
|
|
2018. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2017. gads, MWh |
|---|---|---|---|
|
Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3] |
7 410 215 |
1,8% |
7 282 170 |
|
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas |
87.7% |
-13,15 (procentpunkti) |
100,9% |
|
Starpsavienojumi |
Vidējā 2018. gada noslogotība[4] % |
Izmaiņas salīdzinājumā ar 2017. gadu (Procentpunkti) |
Zemākā fiksētā mēneša noslogotība 2018. gadā |
Augstākā fiksētā mēneša noslogotība 2018. gadā |
|---|---|---|---|---|
|
LV -> LT |
31% |
-8 |
12,7% |
56,1% |
|
EE -> LV |
56% |
2 |
38,5% |
79,4% |
|
LBI -> LT |
63% |
49 |
20,1% |
92,7% |
|
LT -> LV |
7% |
5 |
1,5% |
19,9% |
|
PL->LT |
29% |
7 |
13,2% |
70,5% |
|
LT->PL |
39% |
-8 |
10,3% |
57,7% |
|
SE4->LT |
60% |
-3 |
0% |
91,5% |
|
FI->EE |
28% |
10 |
6,5% |
47,8% |
|
2018. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2017. gads, MWh |
|
|---|---|---|---|
|
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5] |
2 558 187 |
229 % |
776 395 |
| Baltijas nebalansa cenas |
2018. gads EUR/MWh |
|---|---|
|
Nebalansa cena[6] Igaunijā |
48,01 |
|
Nebalansa cena Latvijā |
49,07 |
|
Nebalansa cena Lietuvā |
49,09 |
2018. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 87,7%
2018. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 87,7 % apmērā, kas, salīdzinājumā ar 2017. gadu, ir samazinājums par 13,1% procentpunktu. Latvijas elektroenerģijas patēriņš 2018. gadā bija 7 410 215 MWh un, salīdzinājumā ar 2017. gadu, tas palielinājās par 1,8%.
Daugavas Hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms 2018. gadā samazinājās par 44% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar 2017. gadu palielinājās par 80%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 6 501 335 MWh, kas ir par 11% mazāk nekā 2017. gadā.
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[7] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm 2018. gadā bija 2 558 187 MWh, kas ir par 229% vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad tas bija 776 395 MWh.
Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli 2018. gadā eksportējusi uz Lietuvu bija 2 930 002 MWh, bet Polija caur LitPol Link – 721 839 MWh. NordBalt kabeļa vidējā noslodze bija 60%, kas, salīdzinājumā ar 2017. gadu, samazinājās par 3 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 29%, kur salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir pieaugums par 7 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 39%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājums par 8 procentpunktiem.
2018. gadā Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma vidējā noslogotība bija 56%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājusies par 2 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā mēneša noslogotība bija 79,4% (septembris), bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums bija nokrities vidēji līdz 38,5% (decembrī) no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda 2018. gadā bija 6 689 093 MWh.
Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas palielinājums - 43%
2018. gadā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,90 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar 2017. gadu, cena palielinājās par 43,9%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 14,91 eiro par megavatstundu līdz 100,16 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 74% no gada stundu skaita, bet 2017. gadā cena bija vienāda 82% no visām gada stundām. Savukārt mēneša elektroenerģijas stundas cenas starpība starp Latviju un Lietuvu 2018. gadā bija vienāda 98% no gada stundu skaita, bet 2017. gadā cenas bija vienādas 94% no visām gada stundām.
2018. gadā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 47,07 eiro par megavatstundu, kas bija par 42% augstāka nekā 2017. gadā. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas 2018. gadā bija vienādas 95% gada stundu skaita.
Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 98%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 64% no 2018. gada stundu skaita.
|
Apgabals |
Vidējā 2018. gada cena, EUR/MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
Vidējā 2017. gada cena, EUR/MWh |
Zemākā fiksētā stundas cena, EUR/MWh |
Augstākā fiksētā stundas cena, EUR/MWh |
Zemākā fiksētā diennakts cena, EUR/MWh |
Augstākā fiksētā diennakts cena, EUR/MWh |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
NP Somija |
46,80 |
41% |
33,19 |
1,59 |
255,00 |
14,91 |
97,14 |
|
NP Igaunija |
47,07 |
42% |
33,20 |
1,59 |
255,00 |
14,91 |
95,09 |
|
NP Latvija |
49,90 |
43,9% |
34,68 |
1,59 |
255,00 |
14,91 |
100,16 |
|
NP Lietuva |
50,00 |
42% |
35,13 |
1,59 |
255,00 |
14,91 |
100,16 |
|
NP Zviedrija (SE4) |
46,36 |
44% |
32,18 |
1,59 |
255,00 |
14,91 |
93,14 |
|
Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali |
Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%) |
Izmaiņas salīdzinājumā ar 2017. gadu (procentpunkti) |
2017. gads, % |
|---|---|---|---|
|
NP FI & EE |
95% |
-4,0 |
99% |
|
NP EE & LV |
74% |
-8,0 |
82% |
|
NP LV & LT |
98% |
3,5 |
94% |
|
NP LT & SE4 |
64% |
-4,2 |
69% |
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.
Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.
[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija
[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija
[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
[5] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI), saskaņā ar NordPool datiem.
[6] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku
[7] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena