Pārvades sistēmu operatori – Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" parakstījuši memorandu, kas paredz uzsākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli. Jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunīgo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā – papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes. Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi. Pamatojoties uz novērtējumu un tehnisko analīzi, starpsavienojumu jauda plānota 1000 megavatu apmērā un, veicot nepieciešamās investīcijas pārvades infrastruktūrā, pieslēgumu plānots izbūvēt līdz 2035. gadam. Precīza starpsavienojuma atrašanās vieta un citas tehniskās detaļas tiks saskaņotas vēlākos projekta posmos.

"Jaunais starpsavienojums ļaus palielināt pārvades jaudas starp Igauniju un Latviju, kas ir būtisks atjaunīgo energoresursu attīstībai Latvijā un Igaunijā kā sauszemē, tā jūrā. Mēs šo sadarbību redzam kā pirmo soli ceļā uz starpsavienota hibrīdpārvades tīkla izveidi Baltijas jūrā, tādējādi veicinot dekarbonizācijas un AER attīstības mērķu sasniegšanu visā Baltijas jūras reģionā," norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

AST un Elering ir vienojušies par sadarbību, lai īstenotu kopīgus sagatavošanās pasākumus, tostarp veiks pētījumus par ietekmi uz vidi un tehniski-ekonomiskajiem aspektiem, kas ir būtiski, lai pieņemtu lēmumu par nākotnes investīcijām starpsavienojuma attīstībā. Operatori plāno projektu īstenot ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), nodrošinot nepieciešamo finansējumu projekta izpētēm un starpsavienojuma būvniecībai. Pārvades sistēmas operatori ir veikuši visus nepieciešamos priekšdarbus, lai projektu iekļautu ES attīstības dokumentos. Pēc ES līdzfinansējuma apstiprināšanas operatori lems par tālāko projekta īstenošanu.

Ceturtais Igaunijas-Latvijas elektriskais starpsavienojums ir loģisks nākamais solis pārvades jaudas palielināšanai starp Igauniju un Latviju. 2020. gadā uzsāka darbu jaunuzbūvētais trešais Igaunijas-Latvijas starpsavienojums. Baltijas valstu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu projekta ietvaros tiek pārbūvēti arī divi citi Igaunijas-Latvijas starpsavienojumi – šovasar tika pabeigta Valmiera-Tartu elektropārvades līnijas pārbūve, savukārt Valmiera-Tsirgulina līnijas pārbūvi plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.