Grobiņā iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm un uzsākti pamatu betonēšanas darbi Latvijas energosistēmas stabilitātei stratēģiski svarīga infrastruktūras objekta – pirmās lieljaudas sinhronās mašīnas jeb kompensatora stacijai. AS "Augstsprieguma tīkls" sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense", kopumā Latvijā izbūvēs un pieslēgs pārvades tīklam trīs sinhrono kompensatoru stacijas – līdzās Grobiņai arī Ventspilī un Līksnā, kur jau pieslēgumu izbūves darbi ir teju pabeigti.

Kopīgi iemūrējot laika kapsulu Grobiņas sinhronā kompensatora stacijas pamatos, projekta veiksmīgu īstenošanu stiprināja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis un valdes loceklis Arnis Daugulis un "Siemens Energy" Starptautiskais projektu un iepirkumu direktors Gustavo Pereira de Souza no Vācijas.

"Enerģētiskā drošība un neatkarība ir būtiska, it īpaši šobrīd. Atslēgšanās no BRELL un pieslēgšanās  Eiropas vienotajam tīklam – sinhronizācija ir viens no svarīgākajiem notikumiem enerģētikā pēdējos gados. Tas ir fundamentāls pavērsiens ar lielām iespējām Latvijai un arī milzīga atbildība, jo daudz vairāk būs pašu rokās. Sinhronizācijas projekta ieviešana, tai skaitā sinhrono kompensatoru staciju izbūve, norit pēc plāna, kas ir apliecinājums, ka spējam un esam gatavi jau 2025. gada sākumā Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu," pateicoties projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm par paveikto, pasākumā akcentēja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Latvijas energoapgādes drošumu, nepārtrauktu, kvalitatīvu un pieejamu elektroenerģijas pārvadi jau vairāk nekā 85 gadus nodrošina elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Kā norāda AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis: "Ceļš pretī Latvijas energoneatkarībai aizsākās pirms daudziem gadiem. Elektroenerģijas tirgus jau sen darbojas integrēti ar Eiropu, kamēr tehniski vēl neesam pilnīgi integrēti. Sinhrono kompensatoru staciju izbūve ir svarīgs solis uz priekšu, lai strādātu vienā ritmā ar Eiropu un paši rūpētos par savas energosistēmas drošumu. Grobiņai ir stratēģiski un simboliski svarīga vieta energosistēmas attīstībā. Šeit sākas "Kurzemes loks", kas ir ne tikai nozīmīgs nacionālas nozīmes infrastruktūras objekts, bet arī savieno mūsu energosistēmu dienvidos ar Lietuvu un ziemeļos ar Igauniju. Sinhronā kompensatora stacijas izbūve palīdzēs pārvades tīklā uzturēt inerci un stabilitāti. Tas kļūs īpaši svarīgi pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu, kā arī attīstoties liela apjoma atjaunojamās enerģijas ģeneratoru pieslēgšanai elektrotīklam. Jaunajos apstākļos mēs sagaidām, ka Kurzeme būs viens no AER centriem, jau šobrīd ir atsevišķu lielu patērētāju interese."

Visu trīs sinhrono kompensatoru staciju izbūve Latvijā notiek saskaņā ar plānu, kā arī "Siemens Energy" ražotnē Vācijā jau notikušas Latvijai pirmās saražotās sinhronā kompensatora iekārtas rotora pārbaudes. Janvārī plānoti pašas iekārtas darbības testi, lai pavasarī 298 tonnas smagais kompensators tiktu piegādāts uz Grobiņu.  Vēl 96 tonnas sver iekārtas spara rats, kas normālā darbības režīmā griežas ar ātrumu 3000 apgriezieni minūtē. Katras sinhronā kompensatora stacijas jauda būs 100 MVA (megavoltampēri).

""Siemens Energy" lepojas ar dalību šajā projektā un tikšanās Grobiņā iezīmē vēl vienu nozīmīgu soli Latvijas energosistēmas tīkla stabilitātes attīstībā. Sinhrono kompensatoru iekārtas palīdz sistēmu stabilizēt, nodrošinot īssavienojuma jaudu, nepieciešamo inerci, frekvences regulēšanu, kas ir tik ļoti nepieciešama ilgtspējīgai energosistēmas nākotnei. Mums vienmēr ir svarīgi būt partneriem, kas iegulda valstu attīstībā," norāda "Siemens Energy" Starptautiskais projektu un iepirkumu direktors Gustavo Pereira de Souza.

Sinhrono kompensatoru izbūve ir daļa no pārvades sistēmas infrastruktūras pastiprināšanas projektiem, kas nepieciešami Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu. Visu trīs kompensatoru nodošana ekspluatācijā plānota 2025. gadā.

Lai nodrošinātu nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai,  Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiks uzstādīti sinhronie kompensatori – trīs katrā valstī. Šīs iekārtas nodrošinās nepieciešamo sistēmas inerci liela ģenerācijas avota vai starpsavienojuma atslēguma gadījumā līdz brīdim, kamēr tiek iedarbinātas citas rezerves, kas aizstāj zaudēto enerģijas avotu un atgriež kopējo sistēmu normālā darba režīmā.

Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat minētie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.

Sinhrono kompensatoru staciju izbūve - tiek līdzfinansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF), kas ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības finansēšanas instrumentiem enerģētikas sektorā. Tas izveidots, lai veicinātu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus infrastruktūrā Eiropā. Tas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvi savstarpēji savienotu Eiropas enerģētikas tīklu attīstību. 75% no sinhrono kompensatoru projektu attiecināmajām izmaksām sedz CEF piešķirtais līdzfinansējums.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" 2022. gada 5. oktobrī parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons" par trīs sinhrono kompensatoru piegādi un uzstādīšanu, ar kopējām izmaksām 114 miljoni eiro. Pilnsabiedrību  "EM&SE Syncons" veido sinhrono kompensatoru ražotājs – Vācijas "Siemens Energy Global GmbH & Co" un Latvijas SIA "Enersense", kuras pārziņā būs infrastruktūras izbūve Latvijā.

Plašāka informācija par sinhronizācijas projektu pieejama AST mājas lapas sadaļā Sinhronizācija ar Eiropu.