Eiropas Infrastruktūras Savienošanas Instruments (CEF, no angļu val. – Connecting Europe Facility) ir svarīgs Eiropas Savienības finansēšanas instruments Eiropas infrastruktūras un zaļā kursa īstenošanā, kas veicina Eiropas Savienības dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu 2030. un 2050. gadiem. CEF programma atbalsta ilgtspējīgu un efektīvi savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidošana enerģētikas, transporta un digitālo pakalpojumu jomā.
CEF programma atbalsta un sniedz labumus cilvēkiem visās Eiropas dalībvalstīs, atvieglojot ceļošanu un padarot to ilgtspējīgāku, uzlabo Eiropas enerģētisko drošumu un neatkarību, vienlaikus ļaujot plašāk izmantot atjaunojamos energoresursus, un atvieglo pārrobežu mijiedarbību starp publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Eiropas zaļā kursa īstenošanā būtiska nozīme ir savstarpēji savienotai, modernai, drošai un viedai energoinfrastruktūrai un Eiropas enerģētikas tīklu (angl. TEN-E – Trans European Energy Network) attīstības veicināšana ir galvenais faktors, kas palīdzēs sasniegt Eiropas Savienības dekarbonizācijas mērķus 2030. un 2050. gadam, vienlaikus veicinot nozaru un tirgus integrāciju, piegādes drošumu un konkurenci.
Eiropas enerģētikas tīklu politika, kas vērsta uz ES valstu energoinfrastruktūras attīstību nosprausto mērķu sasniegšanai, kopš 2013. gada ir bijusi būtiska nozīme ES infrastruktūras pārrobežu enerģētikas uzlabošanā, risinot energoinfrastruktūras vajadzības reģionālā un Eiropas līmenī, atbilstoši TEN-E Regulu politikai, kas tika identificēts 2013. gada 17. aprīļa Eiropas Padomes un Parlamenta Regulā Nr. 347/2013 "Par vadlīnijām trans Eiropas enerģētikas infrastruktūrai". Minētā Regula bija spēkā līdz 2022. gada 22. jūnijam, no 2022. gada 23. jūnija aizvietojot to ar jaunu Eiropas Parlamenta un Padomes TEN-E Regulu Nr. 2022/869 par tam pašām vadlīnijām trans Eiropas enerģētikas infrastruktūrai, kur jaunā Regula ievēroja mūsdienu enerģētikas sektora mērķus un tendences.
Atbilstoši TEN-E Regulas prasībām, AST, kā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, attīstot Latvijas un Eiropas nozīmes projektus, izpilda visus soļus, kas nepieciešami CEF līdzfinansējuma saņemšanai, t.i. projektu iekļaušana Eiropas desmitgades attīstības plānā (https://tyndp.entsoe.eu/), un pēc tam atbilstoši Eiropā noteiktiem prioritāriem koridoriem un tematiskām jomām tiek izveidots divgadu kopīgu interešu projektu (KIP) saraksts (https://energy.ec.europa.eu/topics/infrastructure/projects-common-interest_en), kas palīdz ES sasniegt tās īstermiņa un ilgtermiņa mērķus enerģētikas un klimata jomā.
AST īsteno savus projektus zem Eiropas BEMIP (angl. Baltic Electricity Market Interconnection Plan) elektroenerģijas koridora. Tikai projekti, iekļautie KIP sarakstā var pretendēt uz CEF līdzinansējumu. CEF līdzfinansējums enerģētikas sektora projektiem ir iespējams 50-75% robežās un tiek īstenots, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.
CEF1 programma tika īstenota saskaņā ar 2013. gada 11. decembra apstiprināto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1316/2013 ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 no 2013. gada līdz 2021. gadam.
Savukārt CEF2 programma, kas ir CEF1 programmas turpinājums, tiek īstenota, saskaņā ar 2021. gada 7. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 2021/1153 ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2021/1153/oj/?locale=LV).
CEF2 programma ir spēkā 2021.–2027. gada periodam, kur enerģētikas budžetam 5,84 miljardu EUR apmērā būtu jāveicina pāreja uz tīru enerģiju un jāpabeidz enerģētikas savienības izveide, padarot ES energosistēmas savstarpēji savienotākas, viedākas un digitalizētākas. Galvenā uzmanība tiek pievērsta pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektiem, tīklu savstarpējai sadarbībai un labākai iekšējā enerģijas tirgus integrācijai.
AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ir pieredze projektu īstenošanā ar CEF programmas atbalstu kopš 2013. gada, kad bija apstiprināta pirmā CEF programma un izsludināti pirmie CEF uzsaukumi. Kā uzņēmums, kas ir atbildīgs par elektroapgādes drošumu un stabilitāti, ka arī par elektropārvades tīkla attīstību un savienojamību ar kaimiņu elektroenerģijas sistēmām, AST piedalās CEF enerģētikas (CEF-Energy) programmā, kopš 2014. gada īstenojot virkni Eiropas un Latvijas nozīmes infrastruktūras projektus un vairākas izpētes.
Kopš 2013. gada ar CEF līdzfinansējuma atbalstu AST īstenoja tādus Eiropas nozīmes projektus kā Kurzemes loks, kas pabeigts 2019. gadā, trešais Latvijas-Igaunijas elektriskais starpsavienojums, kas pabeigts 2020. gadā, RīgasTEC-2 – Rīgas HES 330kV līnijas projekts, kas pabeigts 2020. gadā, kā arī tiek īstenoti Baltijas valstu Sinhronizācijas projekti ar kontinentālo Eiropu, ko plānots pabeigt līdz 2025. gadam. Ar CEF atbalstu tika veiktas vairākas izpētes, t.sk. sadarbībā ar Baltijas jūras PSO, par sinhronizācijas projekta tehnisko un ekonomisko pusi - plašāka informācija ir šeit.