Septembrī Latvijas elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 282,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā augustā un par 37% vairāk nekā 2022. gada septembrī. Savukārt no tīkla patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% jeb līdz 524 GWh attiecībā pret augustu un par 2% attiecībā pret 2022. gada septembri, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,25 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 14% vairāk nekā augustā, savukārt attiecībā pret 2022. gada septembri cena ir gandrīz trīs reizes zemāka.

Septembrī turpina pieaugt gāzes elektrostaciju ražošanas apjoms, tīklā nododot 141 GWh, kas sastāda pusi no kopējā Latvijas elektrotīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, pieaugums attiecībā pret augustu ir 58% apmērā.

Gāzes elektrostaciju kopējais devums Latvijas elektroenerģijas bilancē pieaudzis, jo laikā no 2. līdz 23. septembrim elektroenerģijas importam uz Baltiju nebija pieejams Zviedrijas - Lietuvas starpsavienojums NordBalt ar lētāku elektroenerģijas piedāvājumu, līdz ar to trūkstošais apjoms tikai aizstāts ar gāzes elektrostaciju saražoto.

Vēja elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms septembrī salīdzinājumā ar augustu pieaudzis par 23%, savukārt saules elektrostacijas tīklā nodevušas par 14% vairāk nekā augustā un 4,2 reizes vairāk nekā pirms gada. Latvijas hidroelektrostacijas tīklā septembrī nodevušas par 12% mazāk elektroenerģijas nekā augustā.

Tādējādi kopumā septembrī Latvijas ražotāji tīklā nodeva 53,84% no valsts patēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, savukārt trūkstošais apjoms – 242 GWh elektroenerģijas – tika importēts no kaimiņvalstīm.

Elektroenerģijas cenas pieauga visās trīs Baltijas valstīs - Igaunijā par 20% jeb līdz 113,46 EUR/MWh, bet Lietuvā, tāpat kā Latvijā, par 14% jeb attiecīgi līdz 117,28 un 117,25 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenas Baltijā ietekmēja Zviedrijas 4. cenu zonas un Lietuvas starpsavienojuma NordBalt nepieejamība no 2. līdz 23. septembrim remontdarbu dēļ, kā rezultātā no Zviedrijas uz Baltiju importēts par 68% mazāk elektroenerģijas nekā augustā.

Lētākas elektroenerģijas no Zviedrijas imports tika aizstāts ar importa palielinājumu no Polijas par 37,5% un no Somijas par 15,7%, tomēr kopējais imports uz Baltiju samazinājās par 16,4%, kas tika aizstāts ar Baltijas vietējo energoavotu saražoto.

Septembrī vērojams neliels vidējās elektroenerģijas cenu pieaugums divos Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos - Zviedrijas 4. zonā un Polijā par 3%, savukārt Somijā cena būtiski samazinājusies, līdz 32,81 EUR/MWh, kas ir par 51% zemāka nekā augustā.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.