Elektroenerģijas tirgus apskats

2026. gada maijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 82,14 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 43% vairāk nekā aprīlī un attiecībā pret 2025. gada maiju cena ir par 21% augstāka.

Būtiskākais maijā :

• Maijā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar aprīli, samazinājās par 23% līdz 551 gigavatstundām (GWh), taču tas bija par 38% augstāks nekā 2025. gada maijā. Savukārt elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 4% līdz 583 GWh, kas tajā pašā laikā bija par 4% augstāks nekā šajā periodā pērn. Vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 94,53% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa;
• Saules un vēja elektrostacijās saražotais elektroenerģijas apjoms maijā turpināja kāpt - saules elektrostacijās tika saražotas 235 GWh elektroenerģijas, kas ir par 10% vairāk nekā aprīlī un jauns ražošanas rekords, bet vēja elektrostacijās ražošana pieauga par 29% līdz 39 GWh;
• Tajā pašā laikā ražošana hidroelektrostacijās turpināja samazināties – maijā hidroelektrostacijās tika saražotas 227 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48% mazāk nekā aprīlī. Tikmēr dabasgāzes stacijās tika saražots 4 reizes vairāk elektroenerģijas nekā aprīlī jeb 18 GWh. Biomasas stacijās ražošana samazinājās par  15% līdz 17 GWh, bet biogāzes stacijās tā pieauga par 2% līdz 8 GWh;
• Tādējādi labvēlīgu laikapstākļu un sekmīgas saules elektrostaciju attīstības rezultātā saules elektrostacijas pirmo reizi saražojušas lielāko daļu no Latvijas kopējā ražošanas apjoma, kļūstot par dominējošo elektroenerģijas ražošanas avotu;
• Maijā Baltijas valstu vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 31,82% pret aprīli līdz 74,83 EUR/MWh, kas vienlaicīgi bija par 10,51% augstāka nekā 2025. gada maijā. Latvijā cena palielinājās par 42,98% līdz 82,14 EUR/MWh, Lietuvā par 40,95% līdz 82,21 EUR/MWh, savukārt Igaunijā par 10,29% līdz 60,14 EUR/MWh;
• Elektroenerģijas cenas divos no trim Baltijas starpsavienotajiem tirdzniecības apgabaliem turpināja būt augstākas nekā vidēji Baltijā – Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā cena sasniedza 86,93 EUR/MWh, savukārt Polijā 101,82 EUR/MWh, tajā pašā laikā elektroenerģijas cena Somijā bija 52,88 EUR/MWh;
• Cenu pieaugumu Baltijā galvenokārt noteica ražošanas samazinājums Baltijā par 8% pret iepriekšējo mēnesi un cenu pieaugums Skandināvijā par 20% pret iepriekšējo mēnesi. Vienlaikus Latvijā un Igaunijā būtiski samazinājās tirdzniecības intervālu skaits ar vienādām cenām, ko noteica remontdarbi Igaunijā, tādējādi ierobežojot lētākas elektroenerģijas plūsmas uz Latviju. Noslēdzoties palu sezonai, Latvijā būtiski samazinājās hidroelektrostaciju izstrāde, savukārt daļā ar Baltiju starpsavienoto tirdzniecības apgabalu cenu līmeni cita starpā paaugstināja atomelektrostaciju nepieejamība ikgadējo remontdarbu dēļ. Samazinoties elektroenerģijas ģenerācijai Baltijas valstīs, pieauga elektroenerģijas imports no Skandināvijas, paaugstinot cenu līmeni;
• Neskatoties uz vidējo elektroenerģijas cenu palielināšanos, Baltijas valstīs pieauga 15 minūšu tirdzniecības intervālu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām. Maijā Latvijā tika fiksēti 97 šādi tirdzniecības intervāli, kas ir par 15% vairāk nekā aprīlī. Tikmēr Lietuvā šis apjoms pieauga par 14% līdz 100 gadījumiem, bet Igaunijā par 103% līdz 65 gadījumiem;
• Kopējais elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm mainīja savu iepriekšējo mēnešu kustību lejup un pieauga par 18,1% pret aprīli. To galvenokārt noteica importa pieaugums no Somijas par 27,6%, savukārt imports no Polijas palielinājās par 1,6%, bet imports no Zviedrijas samazinājās par 1,8%;
• Latvijas Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu (IA) Reģistrā veikto darbību skaits maijā rādīja atšķirīgas tendences. Izdoto IA skaits palielinājās par 30%, izlietoto IA skaits par 3%, derīgumu zaudējušo IA skaits par 2%, savukārt eksportēto IA skaits pieauga par 178%. Turpretī importēto IA skaits samazinājās par 90%, bet Latvijas iekšienē nosūtīto IA skaits par 7%.

Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) netiek uzskatītas par elektroenerģijas ražošanas veidu, jo tās uzkrāj no tīkla saņemto elektroenerģiju. Šo elektroenerģiju, nododot to atpakaļ tīklā, iekļauj kopējā saražotās elektroenerģijas apjomā. No 2025. gada 1. decembra BESS apjomā tiek iekļauta AST elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Rēzeknē un Tumē tīklā nodotā elektroenerģija, un Latvijas elektroenerģijas patēriņa apjomā tiek iekļauta AST BESS no tīkla saņemtā elektroenerģija.

*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

*vēsturiskie dati līdz 2025. gada 1. oktobrim par periodiem, kad ir negatīva elektroenerģijas cena, matemātiski pārrēķināti 15 minūšu periodos salīdzināšanas nolūkos.

Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm  [5]

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Nebalansa cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms 15 minūtēs

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[5] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti komerciālie darījumi.