2025. gada jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 43,06 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 37% mazāk nekā maijā un attiecībā pret 2024. gada jūniju cena ir par 53% zemāka.
Būtiskākais jūnijā :
- Elektroenerģijas cenas jūnijā samazinājās visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā par 36,56 % un Lietuvā par 36,32 %, abās valstīs sasniedzot līdzīgu cenu līmeni – attiecīgi 43,06 EUR/MWh un 43,07 EUR/MWh. Igaunijā cenas kritums bija 38,65 %, līdz 41,48 EUR/MWh. Latvijā šī ir zemākā elektroenerģijas cena kopš 2020. gada novembra;
- Saskaņā ar Somijas pārvades operatora sniegto informāciju, EstLink 2 savienojums atgriezies darbībā no 2025. gada 19. jūnija, kas ir veicinājis elektroenerģijas importa pieaugumu no Somijas;
- Jūnijā elektroenerģijas imports uz Baltiju būtiski samazinājās. Salīdzinājumā ar maiju, imports no Eiropas Savienības valstīm saruka par 14 %, savukārt, salīdzinot ar 2024. gada jūniju, – par 43,6 %. Nozīmīgākais samazinājums fiksēts importā no Polijas – par 40,9 %, kā arī no Zviedrijas – par 29,6 %. Vienlaikus imports no Somijas pieauga par 13 %;
- Negatīvo elektroenerģijas cenu stundu skaits Baltijas valstīs 2025. gada jūnijā ievērojami pieauga. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, pieaugums Latvijā bija par 174 %, Lietuvā – par 133 %, bet Igaunijā – par 196 %. Savukārt, salīdzinot ar 2024. gada jūniju, negatīvo cenu skaits Latvijā un Lietuvā palielinājās par 294 %, bet Igaunijā – par 325 %;
- 2025. gadā Latvijas IA Reģistrā kopā izdoti 1 562 321 IA, kas ir par 52 % mazāk nekā 2024. gada pirmajos sešos mēnešos. Vienlaikus novērojams būtisks IA eksporta pieaugums – tikai jūnijā vien eksports palielinājās par 87 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.
Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance* :
Informācija tiks publicēta uzreiz pēc tās apkopošanas, bet ne vēlāk kā līdz 20.07.2025
Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas
| Tirdzniecības apgabals | Vidējā cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Vidējā cena 2024. gada jūnijā, EUR/MWh | Zemākā stundas cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh | Augstākā stundas cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh | Zemākā diennakts cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh | Augstākā diennakts cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| NPS Somija | 18.58 | 2% | 36.06 | -21.39 | 299.90 | -2.34 | 123.57 |
| NPS Igaunija | 41.48 | -39% | 91.73 | -21.71 | 299.90 | -2.34 | 133.52 |
| NPS Latvija | 43.06 | -37% | 91.73 | -23.58 | 258.00 | -2.61 | 133.52 |
| NPS Lietuva | 43.07 | -36% | 91.73 | -23.58 | 258.00 | -2.61 | 133.52 |
| NPS Zviedrija (SE4) | 37.14 | -33% | 55.54 | -25.30 | 211.76 | -2.74 | 70.45 |
| Polija | 81.48 | -13% | 105.46 | -132.95 | 427.76 | 39.55 | 126.37 |
Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos
| Salīdzināmie tirdzniecības apgabali | Stundas ar vienādām cenām 2025. gada jūnijā, % | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, (procentpunkti) | Stundas ar vienādām cenām 2024. gada jūnijā, % |
|---|---|---|---|
| NPS FI & EE | 13.8% | -20.0 | 31.3% |
| NPS EE & LV | 78.6% | 98.3 | 100.0% |
| NPS LV & LT | 99.9% | 98.1 | 100.0% |
| NPS LT & SE4 | 5.1% | 3.6 | 18.6% |
Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība
| Starpsavienojums | Vidējā noslogotība 2025. gada jūnijā, % | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, (procentpunkti) | Zemākā diennakts noslogotība 2025. gada jūnijā, % | Augstākā diennakts noslogotība 2025. gada jūnijā, % |
|---|---|---|---|---|
| LV -> LT | 21.5% | 14.8 | 0.0% | 56.1% |
| EE -> LV | 24.1% | 19.2 | 0.0% | 67.3% |
| LT -> LV | 12.5% | -24.0 | 0.0% | 53.2% |
| PL->LT | 21.7% | -7.4 | 0.0% | 65.2% |
| LT->PL | 71.7% | 31.1 | 0.0% | 100.0% |
| SE4->LT | 43.8% | -36.6 | 0.0% | 95.9% |
| FI->EE | 64.8% | -14.0 | 0.0% | 100.0% |
| LV>EE | 8.4% | -14.1 | 0.0% | 45.8% |
| EE>FI | 10.2% | 6.1 | 0.0% | 36.5% |
| LT>SE4 | 15.4% | 14.3 | 0.0% | 65.6% |
Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm [1]
| Jūnijs 2025, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūnijs 2024, MWh | |
|---|---|---|---|
| Imports no ES valstīm uz Baltijas valstīm, tai skaitā: | 492 068 | -14.0% | 872 148 |
| No Polijas | 23 735 | -40.9% | 180 650 |
| No Zviedrijas | 219 912 | -29.6% | 473 885 |
| No Somijas | 248 421 | 13.0% | 217 613 |
Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)
Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām
| Darījuma veids | Jūnijs 2025, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūnijs 2024, MWh |
|---|---|---|---|
| Izdotie IA | 267 653 | -20.9% | 1 346 548 |
| Izlietotie IA | 27 546 | -68.3% | 87 876 |
| Importētie IA | 20 811 | -45.7% | 56 198 |
| Eksportētie IA | 230 796 | 87.2% | 1 456 638 |
| Latvijas iekšienē nosūtītie IA | 96 940 | 57.4% | 718 761 |
| Derīgumu zaudējušie IA | 2 282 | 65.2% | 468 |
Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs
Augstākās un zemākās solījumu cenas
| Igaunija | Latvija | Lietuva | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | |
| Augstākā mFRR cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh | 1500 | 288.16 | 3000 | 90 | 479.62 | 108 |
| Zemākā mFRR cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh | -25.72 | -999 | -1499 | -1499 | 0 | -450 |
| Augstākā aFRR cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh | 400 | 100 | 260 | 148 | 900 | 0 |
| Zemākā aFRR cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh | 9.5 | -273 | -22 | -999 | 0 | -300 |
Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh
| Uz noslodzi | Uz atslodzi | |||
|---|---|---|---|---|
| Aktivizētā enerģija 2025. gada jūnijā, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Aktivizētā enerģija 2025. gada jūnijā, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | |
| Igaunija mFRR | 4 482 | 30% | 20 003 | 41% |
| Latvija mFRR | 2 107 | -1% | 8 653 | 112% |
| Lietuva mFRR | 7 043 | -69% | 40 395 | 68% |
| Igaunija aFRR | 2 176 | 20% | 4 516 | 67% |
| Latvija aFRR | 5 674 | 45% | 8 884 | 213% |
| Lietuva aFRR | 1 353 | -82% | 2 417 | -78% |
Vidējais standarta solījumu apjoms 15 minūtēs
| 15 minūšu vidējais standarta tirgus solījuma apjoms 2025. gada jūnijā, MW | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | 15 minūtes bez standarta tirgus solījumiem, % | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | |
| Igaunija mFRR | 29 | 103 | -26% | 36% | 0% | 0% |
| Latvija mFRR | 20 | 21 | 86% | 22% | 0% | 8% |
| Lietuva mFRR | 648 | 648 | -7% | 7% | 0% | 0% |
| Igaunija aFRR | 17 | 25 | 7% | 26% | 0% | 0% |
| Latvija aFRR | 47 | 46 | 44% | 118% | 0% | 0% |
| Lietuva aFRR | 15 | 18 | -75% | -70% | 0% | 0% |
Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected].
Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:
LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.
Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.
* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.
[1] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti komerciālie darījumi.