Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, augustā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 582 104 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā samazinājās līdz 87.32 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 28% apmērā.

2021. gada augusts skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Augusts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, MWh

Daugavas HES

69 665

-5%

73 435

Termoelektrostacijās*

20 826

-87%

239 045

Vēja elektrostacijas

10 727

50%

5 085

Koģenerācija (līdz 10MW)

14 933

45%

18 885

Biomasa (līdz 10MW)

24 043

-17%

30 645

Biogāze (līdz 10MW)

19 946

-6%

26 065

Mazās HES (līdz 10MW)

2 092

52%

1 382

Saules elektrostacijas

266

-35%

276

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

162 499

-47%

394 817

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Augusts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

615 142

24,9%

334 278

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

195 537

-3%

161 234

Latvijas elektroenerģijas saldo

419 605 (iztrūkums)

44,1%

173 044 (iztrūkums)

 

Augusts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

582 104

-3%

567 861

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

28%

-23,42 (procentpunkti)

70%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

40%

9

10,1%

74,5%

 EE -> LV

64%

-2

37,0%

85,7%

LT -> LV

1%

-2

0,0%

8,1%

PL->LT

33%

-6

0,0%

81,4%

LT->PL

30%

-1

0,0%

96,0%

SE4->LT

68%

-25

22,6%

99,4%

FI->EE

94%

23

74,8%

100,0%

LV>EE

0%

-1

0,0%

0,8%

EE>FI

0%

-0

0,0%

0,0%

LKAL>LT

98%

-1

74,8%

100,0%

LT>SE4

1%

0

0,0%

4,7%

LRI>LV

91%

-6

50,4%

100,0%

 

Augusts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

291 932

36%

473 823

Imports no EU valstīm uz Baltiju

1 162 328

9%

642 896

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 28%

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 28% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, ir samazinājies par 41,6 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš augustā bija 582 104 MWh un, salīdzinājumā ar jūliju, tas samazinājies par 3%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, palielinājies par 2,5%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūliju samazinājies par 5%, bet, salīdzinot ar 2020. gada augustu - samazinājies par 5%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar jūliju samazinājies par 87%, bet, salīdzinot ar 2020. gada augustu, samazinājies par 91%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 162 499 MWh, kas ir par 47% mazāk nekā jūlijā, bet salīdzinājumā ar 2020. gada augustu, samazinājies par 59%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI un Lietuvas tirdzniecības apgabalu LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 36% salīdzinājumā ar jūliju un bija 291 932 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada augustu – samazinājās par 38% (473 823 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 345 227 MWh, Polija caur LitPol Link – 104 935 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 712 166 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 68%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 25 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 33%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 6 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 30%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 94%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 23 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 64%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 2 procentpunktu. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 85.7%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 37.0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda augustā bija 816 594 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums - 2.3%

Augustā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 87.32 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar augustu, cena samazinājās par 1.1%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu, kad tā bija 43.41 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 101%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 26.62 EUR/MWh līdz 108.89 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 98.5% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 81.9% no visām mēneša stundām.

Augustā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 87.03 EUR/MWh, kas bija par 3.9% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada augustu, par 113% augstāka (40.90 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 31% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 97%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 77% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

68,20

-13%

40,55

0,04

137,02

26,08

95,73

NP Igaunija

87,03

3,9%

40,90

0,04

200,00

26,62

108,89

NP Latvija

87,32

-1,1%

43,41

0,04

200,00

26,62

108,89

NP Lietuva

87,74

-0,7%

43,32

0,04

200,00

26,62

108,89

NP Zviedrija (SE4)

83,68

23%

40,41

0,04

145,00

26,55

108,89

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Augusts 2020  (%)

NP FI & EE

31%

-44,8

94%

NP EE & LV

98,5%

16,7

73,1%

NP LV & LT

97%

-3,4

98%

NP LT & SE4

77%

53,1

68%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 839 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 321 MW (regulēšanai uz atslodzi). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 7% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 2%. Augustā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 1% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā augustā sasniedza 33,90 GWh, kas ir par 24% vairāk, kā jūlijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 76% no stundām.  Aktivizētās enerģijas apjomā augustā, salīdzinot ar jūliju, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-26%); Latvijā (155%), Lietuvā (30%), Somijā (-40%) un Zviedrijā (16%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 53 MWh.

 

Augusts 2021, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

96,24

22%

41,29

Nebalansa cena Latvijā

96,31

21%

41,92

Nebalansa cena Lietuvā

96,43

21%

41,90

Solījumu cenas

Igaunija

Latvija

Lietuva

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Augstākā cena

240,00

200,00

240,00

200,00

240,00

200,00

Zemākā cena

0,04

-33,33

0,04

-33,33

0,04

-33,33

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

1508

1159

15%

-49%

Latvija

6216

1614

152%

167%

Lietuva

11173

4888

48%

1%

Somija

238

2159

-71%

-32%

Zviedrija

1286

3382

329%

-9%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

839

321

7%

-2%

0%

1%

Igaunija

10

44

-40%

-23%

0%

3%

Latvija

150

49

32%

-6%

2%

56%

Lietuva

679

228

4%

4%

0%

13%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.

 

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku

+test

Latvijā, augustā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 582 104 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā samazinājās līdz 87.32 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 28% apmērā.

2021. gada augusts skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Augusts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, MWh

Daugavas HES

69 665

-5%

73 435

Termoelektrostacijās*

20 826

-87%

239 045

Vēja elektrostacijas

10 727

50%

5 085

Koģenerācija (līdz 10MW)

14 933

45%

18 885

Biomasa (līdz 10MW)

24 043

-17%

30 645

Biogāze (līdz 10MW)

19 946

-6%

26 065

Mazās HES (līdz 10MW)

2 092

52%

1 382

Saules elektrostacijas

266

-35%

276

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

162 499

-47%

394 817

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Augusts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

615 142

24,9%

334 278

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

195 537

-3%

161 234

Latvijas elektroenerģijas saldo

419 605 (iztrūkums)

44,1%

173 044 (iztrūkums)

 

Augusts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

582 104

-3%

567 861

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

28%

-23,42 (procentpunkti)

70%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

40%

9

10,1%

74,5%

 EE -> LV

64%

-2

37,0%

85,7%

LT -> LV

1%

-2

0,0%

8,1%

PL->LT

33%

-6

0,0%

81,4%

LT->PL

30%

-1

0,0%

96,0%

SE4->LT

68%

-25

22,6%

99,4%

FI->EE

94%

23

74,8%

100,0%

LV>EE

0%

-1

0,0%

0,8%

EE>FI

0%

-0

0,0%

0,0%

LKAL>LT

98%

-1

74,8%

100,0%

LT>SE4

1%

0

0,0%

4,7%

LRI>LV

91%

-6

50,4%

100,0%

 

Augusts 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

291 932

36%

473 823

Imports no EU valstīm uz Baltiju

1 162 328

9%

642 896

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 28%

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 28% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, ir samazinājies par 41,6 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš augustā bija 582 104 MWh un, salīdzinājumā ar jūliju, tas samazinājies par 3%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, palielinājies par 2,5%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūliju samazinājies par 5%, bet, salīdzinot ar 2020. gada augustu - samazinājies par 5%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar jūliju samazinājies par 87%, bet, salīdzinot ar 2020. gada augustu, samazinājies par 91%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 162 499 MWh, kas ir par 47% mazāk nekā jūlijā, bet salīdzinājumā ar 2020. gada augustu, samazinājies par 59%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI un Lietuvas tirdzniecības apgabalu LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 36% salīdzinājumā ar jūliju un bija 291 932 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada augustu – samazinājās par 38% (473 823 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 345 227 MWh, Polija caur LitPol Link – 104 935 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 712 166 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 68%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 25 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 33%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 6 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 30%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 94%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 23 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 64%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 2 procentpunktu. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 85.7%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 37.0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda augustā bija 816 594 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums - 2.3%

Augustā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 87.32 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar augustu, cena samazinājās par 1.1%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu, kad tā bija 43.41 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 101%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 26.62 EUR/MWh līdz 108.89 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 98.5% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 81.9% no visām mēneša stundām.

Augustā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 87.03 EUR/MWh, kas bija par 3.9% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada augustu, par 113% augstāka (40.90 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 31% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 97%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 77% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

68,20

-13%

40,55

0,04

137,02

26,08

95,73

NP Igaunija

87,03

3,9%

40,90

0,04

200,00

26,62

108,89

NP Latvija

87,32

-1,1%

43,41

0,04

200,00

26,62

108,89

NP Lietuva

87,74

-0,7%

43,32

0,04

200,00

26,62

108,89

NP Zviedrija (SE4)

83,68

23%

40,41

0,04

145,00

26,55

108,89

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Augusts 2020  (%)

NP FI & EE

31%

-44,8

94%

NP EE & LV

98,5%

16,7

73,1%

NP LV & LT

97%

-3,4

98%

NP LT & SE4

77%

53,1

68%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 839 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 321 MW (regulēšanai uz atslodzi). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 7% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 2%. Augustā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 1% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā augustā sasniedza 33,90 GWh, kas ir par 24% vairāk, kā jūlijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 76% no stundām.  Aktivizētās enerģijas apjomā augustā, salīdzinot ar jūliju, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-26%); Latvijā (155%), Lietuvā (30%), Somijā (-40%) un Zviedrijā (16%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 53 MWh.

 

Augusts 2021, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Augusts 2020, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

96,24

22%

41,29

Nebalansa cena Latvijā

96,31

21%

41,92

Nebalansa cena Lietuvā

96,43

21%

41,90

Solījumu cenas

Igaunija

Latvija

Lietuva

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Augstākā cena

240,00

200,00

240,00

200,00

240,00

200,00

Zemākā cena

0,04

-33,33

0,04

-33,33

0,04

-33,33

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

1508

1159

15%

-49%

Latvija

6216

1614

152%

167%

Lietuva

11173

4888

48%

1%

Somija

238

2159

-71%

-32%

Zviedrija

1286

3382

329%

-9%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

839

321

7%

-2%

0%

1%

Igaunija

10

44

-40%

-23%

0%

3%

Latvija

150

49

32%

-6%

2%

56%

Lietuva

679

228

4%

4%

0%

13%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.

 

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku