Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, maijā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 577 061 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā samazinājās līdz 48.42 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 92% apmērā.

2021. gada maijs skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Maijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2020, MWh

Daugavas HES

422 203

-16%

209 465

Termoelektrostacijās*

11 795

-76%

127 818

Vēja elektrostacijas

10 626

-33%

13 049

Koģenerācija (līdz 10MW)

21 036

-16%

25 170

Biomasa (līdz 10MW)

32 265

6%

32 832

Biogāze (līdz 10MW)

22 924

-2%

27 720

Mazās HES (līdz 10MW)

9 316

19%

5 441

Saules elektrostacijas

332

24%

346

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

530 497

-19%

441 841

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Maijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2020, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

280 342

-3%

334 937

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

233 778

-36%

224 887

Latvijas elektroenerģijas saldo

46 564 (iztrūkums)

-163%

110 050 (iztrūkums)

 

Maijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2020, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

577 061

-0,7%

551 891

Valsts patēriņa nosegšana, izmantojot vietējās ģenerācijas

92%

-21 (procentpunkti)

80%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

53%

-9

20,0%

95,4%

 EE -> LV

22%

-7

0,0%

57,8%

LT -> LV

0%

-0

0,0%

4,3%

PL->LT

2%

-3

0,0%

14,3%

LT->PL

54%

13

0,0%

99,5%

SE4->LT

43%

-1

4,6%

98,0%

FI->EE

63%

-10

11,2%

97,2%

LV>EE

2%

-0

0,0%

15,4%

EE>FI

0%

0

0,0%

1,6%

LKAL>LT

95%

0

11,2%

100,0%

LT>SE4

8%

5

0,0%

44,6%

LRI>LV

75%

10

26,3%

100,0%

 

Maijs 2021, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2020, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

486 766

48%

173 960

Imports no ES valstīm uz Baltiju

683 136

-10%

1 091 787

Maijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 92%

Maijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 92% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, ir palielinājies par 12 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš maijā bija 577 061 MWh un, salīdzinājumā ar aprīli, tas samazinājās par 0.7%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, palielinājies par 5%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar aprīli samazinājies par 16%, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju - palielinājies par 102%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar aprīli samazinājies par 76%, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju, samazinājies par 91%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 530 497 MWh, kas ir par 19% mazāk nekā aprīlī, bet salīdzinājumā ar 2020. gada maiju, palielinājies par 20%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 48% salīdzinājumā ar aprīli un bija 486 766 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada maiju – palielinājās par 180% (173 960 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 203 200 MWh, Polija caur LitPol Link – 536 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 479 400 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 43%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 1 procentpunktu. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 2%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 54%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 13 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 63%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 9 procentpunktu.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 22%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 7 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 57.8%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda maijā bija 935 402 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 14.4%

Maijā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 48.42 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar aprīli, cena palielinājās par 11.1%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, kad tā bija 24.53 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 97%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 22.49 EUR/MWh līdz 65.67 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 100% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 100% no visām mēneša stundām.

Maijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 48.42 EUR/MWh, kas bija par 11.1% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju, par 94% augstāka (25.02 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 84% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 90%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 86% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2020, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

45,94

25%

19,46

0,17

144,65

21,48

65,54

NP Igaunija

48,42

11,1%

25,02

0,17

144,65

22,49

65,67

NP Latvija

48,42

11,1%

24,53

0,17

144,65

22,49

65,67

NP Lietuva

50,35

12,5%

24,52

0,17

144,65

22,49

71,97

NP Zviedrija (SE4)

47,78

13%

14,03

0,03

100,06

16,26

71,97

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Maijs 2020, (%)

NP FI & EE

84%

16,9

66%

NP EE & LV

100,0%

0,0

98,0%

NP LV & LT

90%

-1,1

100%

NP LT & SE4

86%

4,9

38%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 503 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 325 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi samazinājās par 29% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 14%. Maijā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 7% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā maijā sasniedza 36,62 GWh, kas ir par 13% mazāk, kā aprīlī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 84% no stundām.  Aktivizētās enerģijas apjomā maijā, salīdzinot ar aprīli, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-43%); Latvijā (-14%), Lietuvā (-35%), Somijā (4%) un Zviedrijā (37%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 60 MWh.

 

Maijs 2021, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2020, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

40,15

1%

26,04

Nebalansa cena Latvijā

40,15

1%

26,06

Nebalansa cena Lietuvā

40,67

1%

26,06

Solījumu cenas

Igaunija

Latvija

Lietuva

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Augstākā cena

0,17

-184

0,17

-184

0,17

-184

Zemākā cena

200,54

144,65

200,54

144,65

200,54

144,65

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

949

2280

-47%

-41%

Latvija

3382

2678

11%

-32%

Lietuva

5512

4357

-34%

-36%

Somija

1562

4388

66%

-9%

Zviedrija

2395

9115

16%

44%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

503

325

-29%

-14%

0%

7%

Igaunija

21

25

-4%

-11%

0%

37%

Latvija

124

86

0%

-24%

13%

41%

Lietuva

359

214

-36%

-9%

0%

17%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2018. gada 1. janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku