Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, augustā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 567 861 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 43.41 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 70% apmērā.

2020. gada augusts skaitļos:

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 47%

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 70% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, ir samazinājies par 21.1 procentpunktu. Latvijas elektroenerģijas patēriņš augustā bija  567 861 MWh un, salīdzinājumā ar jūliju, tas palielinājies par 2%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, samazinājies par 1.9%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūliju samazinājies par 35%, bet, salīdzinot ar 2019. gada augustu - samazinājies par 14%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar jūliju palielinājies par 302%, bet, salīdzinot ar 2019. gada augustu, samazinājās par 33%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 394 817 MWh, kas ir par 51% vairāk nekā jūlijā, bet salīdzinājumā ar 2019. gada augustu, samazinājies par 25%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabaliem LBI un LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 107% salīdzinājumā ar jūliju un bija 473 823 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada augustu – samazinājās par 23% (616 086 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 247 495 MWh, Polija caur LitPol Link – 15 665 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 379 735 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 50%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 29 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 4%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 2 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 55%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 9 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 53%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies par 38 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 57%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 17 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 99.5%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 22.5% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda augustā bija 542 963 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas palielinājums 57.3%

Augustā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 43.41 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar jūliju, cena palielinājās par 36.5%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu, kad tā bija 49.49 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 12%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 30.29 EUR/MWh līdz 73.21 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 73% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 90% no visām mēneša stundām.

Augustā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 40.90 EUR/MWh, kas bija par 35.9% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2019. gada augustu, par 17% zemāka (49.08 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 94% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 98%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 68% no mēneša stundu skaita.

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 314 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 324 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 9% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 17%. Augustā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 8% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā Augustā sasniedza 26.30 GWh, kas ir par 21% mazāk kā jūlijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 76% stundu. Aktivizētās enerģijas apjomā augustā, salīdzinot ar jūliju, vērojamas sekojošas izmaiņas: no resursiem Igaunijā (-19%), Latvijā (-26%), Lietuvā (-46%), Somijā (-14%) un Zviedrijā (40%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 47 MWh.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.