Elektroenerģijas tirgus apskats

2024. gada martā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 68,21 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 9% mazāk nekā februārī un attiecībā pret 2023. gada martu cena ir par 22% zemāka.

Būtiskākais martā :

• Kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms martā pieauga par 23% attiecībā pret februāri un par 11% attiecībā pret 2023. gada martu, savukārt patēriņš samazinājās par 2% attiecībā pret februārī un par 4% attiecībā pret 2023. gada martu;
• Baltijas valstīs vērojama līdzīga tendence - kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs kopā pieauga par 13% un patēriņš samazinājās par 3% attiecībā pret februāri;
• Turpinoties paliem, 695 gigavatstundas (GWh) jeb 73% no visas elektroenerģijas martā saražoti hidroelektrostacijās, kas ir lielākais apjoms kopš 2023. gada aprīļa, HES saražotā apjoma pieaugums attiecībā pret februāri ir 80% apmērā, bet attiecībā pret 2023. gada martu - 21% apmērā;
• Dienām kļūstot garākam un augot saules elektrostaciju uzstādītajām jaudām, martā saražots līdz šim lielākais saules elektrostaciju elektroenerģijas apjoms - kopumā ģenerētas 23 GWh, kas ir par 461% vairāk nekā februārī un par 421% vairāk nekā 2023. gada martā;
• Jau kopš gada sākuma Latvijā vērojams saražotās elektroenerģijas pārpalikums - martā saražoti 158% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas un pārpalikums - 350 GWh eksportētas uz kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju;
• Mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijā samazinājās līdz 68,21 EUR/MWh, kas ir zemākais līmenis kopš pērnā gada aprīļa, kad cena bija tikai nedaudz zemāka. Līdzīga tendence bija vērojama arī kaimiņvalstīs: Lietuvā cenu līmenis bija identisks Latvijai, bet Igaunijā mēneša vidējā cena bija nedaudz augstāka – 68,26 EUR/MWh;
• Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos martā vērojamas atšķirīgas tendences attiecībā pret vidējo elektroenerģijas cenu – Somijā un Zviedrijas 4. zonā cena pieauga, attiecīgi par 15% jeb līdz 59,38 EUR/MWh un par 14% jeb līdz 56,05 EUR/MWh, savukārt Polijā cena samazinājās par 1% jeb līdz 75,36 EUR/MWh;
• Elektroenerģijas cenu kritumu sekmēja zemākas gāzes cenas, kā arī siltāki laikapstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, un intensīvāks palu process, kas paaugstināja ūdens pieplūdi upēs un līdz ar to arī elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās;
• Martā salīdzinājumā ar februāri elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm samazinājies par 19% - no Polijas par 25%, Zviedrijas 4. cenu zonas un Somijas - par 17%, bet attiecībā pret 2023. gada martu importa apjoms uz Baltiju samazinājies par 25%. Kopumā elektroenerģijas imports uz Baltiju samazinās jau četrus mēnešus un martā tas bija gandrīz 2 reizes mazāks nekā 2023. gada decembrī;
• Martā Latvijas IA Reģistrā kopā izdoti 694 992 IA, kas ir par 435% vairāk nekā februārī.

Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Nebalansa cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.

Par datu avotiem Lietuvas un Igaunijas saražotās un patērētās elektroenerģijas bilancei izmantoti operatīvie dati no ENTSO-E Datu pārredzamības platformas, kas ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.​

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.