2026. gada jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 92,23 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 12% vairāk nekā maijā un attiecībā pret 2025. gada jūniju cena ir par 114% augstāka.
Būtiskākais jūnijā :
- Jūnijā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 10% līdz 495 gigavatstundām (GWh), taču tas bija par 2% augstāks nekā 2025. gada jūnijā. Tikmēr elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 4% līdz 560 GWh, kas tajā pašā laikā bija par 8% augstāks nekā šajā periodā pērn. Vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 88,48% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa;
- Saules elektrostacijās saražotais elektroenerģijas apjoms turpināja iepriekšējo mēnešu kustību augšup un jūnijā pieauga par 17% pret iepriekšējo mēnesi, kā arī bija par 3,2 reizēm augstāks nekā 2025. gada jūnijā, sasniedzot jaunu absolūto rekordu – 274 GWh. Tādējādi jau otro mēnesi pēc kārtas saules enerģija bijusi dominējošais elektroenerģijas ražošanas veids Latvijā, pārspējot hidroelektrostacijas;
- Tāpat elektroenerģijas ražošana palielinājās arī biomasas stacijās – pieaugums par 5% līdz 18 GWh. Pārējos ražošanas veidos bija vērojams saražotās elektroenerģijas samazinājums – hidroelektrostacijās par 30% pret maiju līdz 158 GWh, dabasgāzes stacijās par 43% līdz 10 GWh, biogāzes stacijās par 6% līdz 8 GWh, bet vēja elektrostacijās par 46% līdz 21 GWh, taču šis apjoms bija par 65% augstāks nekā 2025. gada jūnijā;
- Jūnijā Baltijas valstu vidējā elektroenerģijas cena palielinājās par 11,52% pret maiju līdz 83,45 EUR/MWh. Latvijā cena sasniedza 92,23 EUR/MWh, kas bija par 12,29% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, Igaunijā cena bija 64,40 EUR/MWh jeb par 7,10% augstāka, bet Lietuvā elektroenerģijas cena pieauga visstraujāk - par 14% līdz 93,71 EUR/MWh;
- Cenu atšķirības Baltijā skaidrojamas ar samazinātu ģenerāciju visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kā rezultātā pieauga elektroenerģijas imports diennakts rīta, vakara un nakts periodos. Igaunija šo samazinājumu spēja segt, importējot būtiski lētāku enerģiju no Somijas, kamēr Lietuvas un Latvijas tirgi to kompensēja ar salīdzinoši dārgāko Polijas un Zviedrijas importu. Kopumā, pēc ENTSO-E pārredzamības platformas precizētajiem operatīvajiem datiem, elektroenerģijas ģenerācija (izņemot saules elektrostacijas) Latvijā un Lietuvā samazinājās līdz 665 GWh, kas ir par 28% mazāk kā maijā;
- Jūnijā elektroenerģijas cenu līmeņa pieaugums ir vērojams visā Eiropā, izņemot Somiju, kur cena samazinājās. Elektroenerģijas cenas Baltijā pieauga, samazinoties vēja elektrostaciju izstrādei un kopējam elektroenerģijas ražošanas apjomam reģionā, bet mēneša izskaņā cenu līmeni papildus ietekmēja arī karstuma vilnis Eiropā, veicinot elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un sadārdzināšanos plašākā reģionā;
- Līdz ar cenu kāpumu samazinājās 15 minūšu tirdzniecības intervālu skaits, kuros bija novērojamas negatīvas elektroenerģijas cenas. Latvijā un Lietuvā šādi intervāli bija 25 katrā no valstīm, bet Igaunijā 31;
- Kopējais elektroenerģijas imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju turpināja augt – jūnijā tas pieauga par 15,4% pret iepriekšējo mēnesi. Imports no Polijas palielinājās par 19,1%, imports no Somijas par 6,9%, bet imports no Zviedrijas kāpa visstraujāk - par 41,3% attiecībā pret maiju;
- Arī attiecībā pret 2025. gada jūniju elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm ir pieaudzis par nepilniem 40%, un tas saistāms ar Igaunijas - Somijas starpsavienojuma Estlink 2 nepieejamību līdz pagājušā gada 20. jūnijam, kā rezultātā šogad jūnijā imports no Somijas uz Baltijas valstīm ir pieaudzis par 86%;
- Latvijas Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu (IA) Reģistrā veikto darbību skaits jūnijā uzrādīja nevienmērīgas izmaiņas. Importēto IA skaits kāpa vairāk nekā 4 reizes pret maiju, bet izlietoto IA skaits palielinājās par 12%. Turpretī izdoto IA skaits samazinājās par 28%, eksportēto IA skaits par 75%, Latvijas iekšienē nosūtīto IA skaits par 5%, bet derīgumu zaudējušo IA skaits samazinājās par 47% pret iepriekšējo mēnesi.
Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.
Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*
| Ražošanas veids | Jūnijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūnijs 2025, MWh |
|---|---|---|---|
| Hidroelektrostacijas | 158 468 | -30% | 355 208 |
| Dabasgāze | 10 467 | -43% | 8 633 |
| Vēja elektrostacijas | 21 234 | -46% | 12 882 |
| Biomasa | 17 960 | 5% | 15 686 |
| Biogāze | 7 507 | -6% | 9 596 |
| Saules elektrostacijas | 274 164 | 17% | 84 600 |
| Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS)** | 5 353 | -5% | 0 |
| Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, tai skaitā: | 495 153 | -10% | 486 604 |
| – Pārvades tīklā | 338 925 | -18% | 377 314 |
| – Sadales tīklā [1] | 156 228 | 16% | 109 290 |
* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.
** Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) netiek uzskatītas par elektroenerģijas ražošanas veidu, jo tās uzkrāj no tīkla saņemto elektroenerģiju. Šo elektroenerģiju, nododot to atpakaļ tīklā, iekļauj kopējā saražotās elektroenerģijas apjomā. No 2025. gada 1. decembra BESS apjomā tiek iekļauta AST elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Rēzeknē un Tumē tīklā nodotā elektroenerģija, un Latvijas elektroenerģijas patēriņa apjomā tiek iekļauta AST BESS no tīkla saņemtā elektroenerģija.
*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.
| Jūnijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūnijs 2025, MWh | |
|---|---|---|---|
| Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija [2] | 361 138 | 1% | 252 288 |
| No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija [3] | 296 682 | -9% | 219 892 |
| Latvijas elektroenerģijas saldo | 64 457 (iztrūkums) | 102% | 32 396 (iztrūkums) |
| Jūnijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi | Jūnijs 2025, MWh | |
|---|---|---|---|
| Latvijas elektroenerģijas patēriņš [4] | 559 609 | -4% | 519 001 |
| Valsts patēriņa nosegšana, izmantojot vietējās ģenerācijas* | 88% | -6 (procentpunkti) | 94% |
Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance
| Jūnijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūnijs 2025, MWh | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Ģenerācija | Patēriņš | Ģenerācija | Patēriņš | Ģenerācija | Patēriņš | |
| Baltijas valstis kopā | 1 722 956 | 2 023 350 | -10% | -3% | 1 700 046 | 1 948 606 |
| Igaunija | 330 637 | 520 398 | -19% | -10% | 389 211 | 571 360 |
| Latvija | 495 153 | 559 609 | -10% | -4% | 486 604 | 519 001 |
| Lietuva | 897 166 | 943 343 | -6% | 2% | 824 231 | 858 245 |
Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas
| Tirdzniecības apgabals | Vidējā cena 2026. gada jūnijā, EUR/MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Vidējā cena 2025. gada jūnijā, EUR/MWh | Zemākā 15 minūšu intervāla cena 2026. gada jūnijā, EUR/MWh | Augstākā 15 minūšu intervāla cena 2026. gada jūnijā, EUR/MWh | Zemākā diennakts cena 2026. gada jūnijā, EUR/MWh | Augstākā diennakts cena 2026. gada jūnijā, EUR/MWh |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| NPS Somija | 45.32 | -14% | 18.58 | -10.01 | 254.04 | 1.64 | 120.14 |
| NPS Igaunija | 64.40 | 7% | 41.48 | -0.06 | 579.31 | 12.12 | 134.04 |
| NPS Latvija | 92.23 | 12% | 43.06 | -0.06 | 637.55 | 23.98 | 145.09 |
| NPS Lietuva | 93.71 | 14% | 43.07 | -0.06 | 637.55 | 23.98 | 149.12 |
| NPS Zviedrija (SE4) | 94.72 | 9% | 37.14 | -1.76 | 532.21 | 21.63 | 149.97 |
| Polija | 114.36 | 12% | 81.48 | -26.70 | 703.12 | 35.09 | 178.54 |
*vēsturiskie dati līdz 2025. gada 1. oktobrim par periodiem, kad ir negatīva elektroenerģijas cena, matemātiski pārrēķināti 15 minūšu periodos salīdzināšanas nolūkos.
Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos
| Salīdzināmie tirdzniecības apgabali | 15 minūšu intervāli ar vienādām cenām 2026. gada jūnijā, % | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, (procentpunkti) | Stundas ar vienādām cenām 2025. gada jūnijā, % |
|---|---|---|---|
| NPS FI & EE | 30.9% | -7.2 | 47.6% |
| NPS EE & LV | 57.2% | 12.4 | 78.6% |
| NPS LV & LT | 95.6% | -2.8 | 99.9% |
| NPS LT & SE4 | 5.7% | -11.7 | 5.1% |
Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība
| Starpsavienojums | Vidējā noslogotība 2026. gada jūnijā, % | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, (procentpunkti) | Zemākā diennakts noslogotība 2026. gada jūnijā, % | Augstākā diennakts noslogotība 2026. gada jūnijā, % |
|---|---|---|---|---|
| LV -> LT | 34.7% | 3.6 | 7.4% | 72.3% |
| EE -> LV | 67.8% | 3.7 | 31.9% | 99.7% |
| LT -> LV | 10.6% | -0.3 | 0.0% | 38.5% |
| PL->LT | 13.0% | -11.1 | 0.0% | 93.3% |
| LT->PL | 17.2% | -53.7 | 0.0% | 92.7% |
| SE4->LT | 38.6% | 12.2 | 0.0% | 96.7% |
| FI->EE | 66.0% | 8.7 | 42.2% | 99.3% |
| LV>EE | 8.5% | -10.6 | 0.0% | 36.2% |
| EE>FI | 6.9% | -4.3 | 0.0% | 32.1% |
| LT>SE4 | 27.2% | -1.7 | 0.0% | 67.3% |
Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm [1]
| Jūnijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūnijs 2025, MWh | |
|---|---|---|---|
| Imports no ES valstīm uz Baltijas valstīm, tai skaitā: | 688 109 | 15.4% | 492 068 |
| No Polijas | 31 383 | 19.1% | 23 735 |
| No Zviedrijas | 194 301 | 41.3% | 219 912 |
| No Somijas | 462 425 | 6.9% | 248 421 |
Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)
Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām
| Darījuma veids | Jūnijs 2026, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūnijs 2025, MWh |
|---|---|---|---|
| Izdotie IA | 249 513 | -28.5% | 267 653 |
| Izlietotie IA | 124 647 | 12.2% | 27 546 |
| Importētie IA | 47 241 | 336.1% | 20 811 |
| Eksportētie IA | 69 850 | -75.3% | 230 796 |
| Latvijas iekšienē nosūtītie IA | 123 536 | -4.8% | 96 940 |
| Derīgumu zaudējušie IA | 2 325 | -47.0% | 2 282 |
Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs
Nebalansa cenas Baltijas valstīs
| Valsts | Jūnijs 2026, EUR/MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Jūnijs 2025, EUR/MWh |
|---|---|---|---|
| Igaunija | 95.44 | 15% | 71.80 |
| Latvija | 82.88 | 24% | 74.52 |
| Lietuva | 96.33 | 8% | 160.54 |
Augstākās un zemākās solījumu cenas
| Igaunija | Latvija | Lietuva | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | |
| Augstākā mFRR cena 2026. gada jūnijā, EUR/MWh | 1037.82 | 484.57 | 944.44 | 452.12 | 1185.18 | 279.31 |
| Zemākā mFRR cena 2026. gada jūnijā, EUR/MWh | 0.05 | -496.5 | 4.01 | -269 | 1 | -208.55 |
| Augstākā aFRR cena 2026. gada jūnijā, EUR/MWh | 844.24 | 358.01 | 884 | 201 | 622.91 | 407.86 |
| Zemākā aFRR cena 2026. gada jūnijā, EUR/MWh | 0.01 | -182 | 0 | -200 | 0 | -200.9 |
Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh
| Uz noslodzi | Uz atslodzi | |||
|---|---|---|---|---|
| Aktivizētā enerģija 2026. gada jūnijā, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | Aktivizētā enerģija 2026. gada jūnijā, MWh | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | |
| Igaunija mFRR | 22 530 | -8% | 17 972 | -14% |
| Latvija mFRR | 3 614 | -17% | 6 491 | 3% |
| Lietuva mFRR | 9 761 | -18% | 13 945 | -38% |
| Igaunija aFRR | 5 846 | 10% | 3 887 | -16% |
| Latvija aFRR | 4 703 | -12% | 7 817 | -11% |
| Lietuva aFRR | 2 644 | 9% | 3 962 | -18% |
Vidējais standarta solījumu apjoms 15 minūtēs
| 15 minūšu vidējais standarta tirgus solījuma apjoms 2026. gada jūnijā, MW | Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, % | 15 minūtes bez standarta tirgus solījumiem, % | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | Uz noslodzi | Uz atslodzi | |
| Igaunija mFRR | 218 | 317 | 4% | -7% | 0% | 0% |
| Latvija mFRR | 38 | 62 | -15% | 6% | 0% | 0% |
| Lietuva mFRR | 401 | 494 | -16% | -4% | 0% | 0% |
| Igaunija aFRR | 45 | 53 | 12% | 10% | 0% | 0% |
| Latvija aFRR | 67 | 79 | 1% | 13% | 0% | 0% |
| Lietuva aFRR | 61 | 73 | 2% | -4% | 0% | 0% |
Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected].
Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:
LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.
Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.
* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.
** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.
[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1
[2] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.
[3] Šeit kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.
[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
[5] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti komerciālie darījumi.