Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, maijā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 577 061 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā samazinājās līdz 48.42 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 92% apmērā.

2021. gada maijs skaitļos:

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Maijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 92%

Maijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 92% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, ir palielinājies par 12 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš maijā bija 577 061 MWh un, salīdzinājumā ar aprīli, tas samazinājās par 0.7%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, palielinājies par 5%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar aprīli samazinājies par 16%, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju - palielinājies par 102%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar aprīli samazinājies par 76%, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju, samazinājies par 91%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 530 497 MWh, kas ir par 19% mazāk nekā aprīlī, bet salīdzinājumā ar 2020. gada maiju, palielinājies par 20%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 48% salīdzinājumā ar aprīli un bija 486 766 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada maiju – palielinājās par 180% (173 960 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 203 200 MWh, Polija caur LitPol Link – 536 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 479 400 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 43%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 1 procentpunktu. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 2%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 54%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 13 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 63%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 9 procentpunktu.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 22%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 7 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 57.8%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda maijā bija 935 402 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 14.4%

Maijā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 48.42 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar aprīli, cena palielinājās par 11.1%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, kad tā bija 24.53 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 97%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 22.49 EUR/MWh līdz 65.67 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 100% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 100% no visām mēneša stundām.

Maijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 48.42 EUR/MWh, kas bija par 11.1% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju, par 94% augstāka (25.02 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 84% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 90%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 86% no mēneša stundu skaita.

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 503 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 325 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi samazinājās par 29% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 14%. Maijā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 7% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā maijā sasniedza 36,62 GWh, kas ir par 13% mazāk, kā aprīlī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 84% no stundām.  Aktivizētās enerģijas apjomā maijā, salīdzinot ar aprīli, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-43%); Latvijā (-14%), Lietuvā (-35%), Somijā (4%) un Zviedrijā (37%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 60 MWh.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.