Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, augustā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 582 104 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā samazinājās līdz 87.32 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 28% apmērā.

2021. gada augusts skaitļos:

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 28%

Augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 28% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, ir samazinājies par 41,6 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš augustā bija 582 104 MWh un, salīdzinājumā ar jūliju, tas samazinājies par 3%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, palielinājies par 2,5%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūliju samazinājies par 5%, bet, salīdzinot ar 2020. gada augustu - samazinājies par 5%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar jūliju samazinājies par 87%, bet, salīdzinot ar 2020. gada augustu, samazinājies par 91%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 162 499 MWh, kas ir par 47% mazāk nekā jūlijā, bet salīdzinājumā ar 2020. gada augustu, samazinājies par 59%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI un Lietuvas tirdzniecības apgabalu LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 36% salīdzinājumā ar jūliju un bija 291 932 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada augustu – samazinājās par 38% (473 823 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 345 227 MWh, Polija caur LitPol Link – 104 935 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 712 166 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 68%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 25 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 33%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 6 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 30%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 94%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 23 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 64%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 2 procentpunktu. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 85.7%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 37.0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda augustā bija 816 594 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums - 2.3%

Augustā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 87.32 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar augustu, cena samazinājās par 1.1%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu, kad tā bija 43.41 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 101%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 26.62 EUR/MWh līdz 108.89 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 98.5% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 81.9% no visām mēneša stundām.

Augustā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 87.03 EUR/MWh, kas bija par 3.9% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada augustu, par 113% augstāka (40.90 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 31% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 97%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 77% no mēneša stundu skaita.

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 839 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 321 MW (regulēšanai uz atslodzi). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 7% un solījumiem uz atslodzi samazinājās par 2%. Augustā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 1% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā augustā sasniedza 33,90 GWh, kas ir par 24% vairāk, kā jūlijā. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 76% no stundām.  Aktivizētās enerģijas apjomā augustā, salīdzinot ar jūliju, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-26%); Latvijā (155%), Lietuvā (30%), Somijā (-40%) un Zviedrijā (16%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 53 MWh.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.