Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, februārī, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 630 696 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā palielinājās līdz 59.15 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 94% apmērā.

2021. gada februāris skaitļos:

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Februārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 94%

Februārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 94% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, ir samazinājies par 3.8 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš februārī bija 630 696 MWh un, salīdzinājumā ar janvāri, tas samazinājies par 6%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, palielinājies par 1.7%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri palielinājies par 1%, bet, salīdzinot ar 2020. gada februāri - samazinājies par 46%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar janvāri samazinājies par 3%, bet, salīdzinot ar 2020. gada februāri, palielinājies par 136%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 589 865 MWh, kas ir par 3% mazāk nekā janvārī, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, par 2% mazāk.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 21% salīdzinājumā ar janvāri un bija 531 400 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri – palielinājās par 55% (342 104 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 330 725 MWh, Polija caur LitPol Link – 48 036 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 351 694 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 70%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 15 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 15%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 1 procentpunktu, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 28%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 6 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 52%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājās par 1 procentpunktu.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 12%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 2 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 37.3%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda februārī bija 891 062 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 10.3%

Februārī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 59.15 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar janvāri, cena palielinājās par 10.5%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri, kad tā bija 28.05 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 111%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 31.09 EUR/MWh līdz 99.72 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 99.9% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 99.9% no visām mēneša stundām.

Februārī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 59.15 EUR/MWh, kas bija par 10,5% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada februāri, par 110% augstāka (28.11 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 81% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 99%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 69% no mēneša stundu skaita.

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 710 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 356 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 13% un solījumiem uz atslodzi palielinājās par 4%. Februārī no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 4% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā februārī sasniedza 33,27 GWh, kas ir par 17% mazāk, kā janvārī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 83% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā februārī, salīdzinot ar janvāri, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-23%); Latvijā (-42%), Lietuvā (-34%), Somijā (-4%) un Zviedrijā (42%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 63 MWh.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.