Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, novembrī, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 615 738 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā palielinājās līdz 41.10 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 75% apmērā.

2020. gada novembris skaitļos:

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Novembrī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 75%

Novembrī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 75% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri, ir samazinājies par 18.4 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš novembrī bija  615 738 MWh un, salīdzinājumā ar oktobri, tas samazinājies par 0,5%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri, samazinājies par 2%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar oktobri palielinājies par 27%, bet, salīdzinot ar 2019. gada novembri - samazinājies par 46%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar oktobri palielinājies par 75%, bet, salīdzinot ar 2019. gada novembri, samazinājās par 2%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 460 968 MWh, kas ir par 38% vairāk nekā oktobrī, bet salīdzinājumā ar 2019. gada novembri, samazinājies par 21%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI (līdz 04.11.2020) un LKAL, kā arī pēc 05.11.2020 - Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 6% salīdzinājumā ar oktobri un bija 334 090 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada novembri – samazinājās par 62% (869 544 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 364 249 MWh, Polija caur LitPol Link – 44 954 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 604 999 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 72%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 13 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 13%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 6 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 44%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 17 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 83%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājās par 8 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 46%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājies par 5 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 78%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 19.8% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda novembrī bija 668 940 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 9.5%

Novembrī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 41.10 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar oktobri, cena palielinājās par 9.0%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri, kad tā bija 45.26 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 9%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 12.13 EUR/MWh līdz 83.97 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 99.6% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 99.5% no visām mēneša stundām.

Novembrī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 40.99 EUR/MWh, kas bija par 9% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2019. gada novembri, par 10% zemāka (45.72 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 49% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 98%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 71% no mēneša stundu skaita.

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 263 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 289 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 10% un solījumiem uz atslodzi palielinājās par 19%. Novembrī no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 13% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā novembrī sasniedza 27,03 GWh, kas ir par 13% mazāk, kā oktobrī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 80% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā novembrī, salīdzinot ar oktobri, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-18%); Latvijā (7%), Lietuvā (48%), Somijā (-73%) un Zviedrijā (96%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 47 MWh.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.