5.09.2024 Pētījums: inovatīvas tehnoloģijas var atjaunīgās enerģijas integrāciju Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklā palielināt līdz 40%
Optimistiskā scenārijā inovatīvu tehnoloģiju pielietošana elektroenerģijas pārvades tīkla spēju uzņemt atjaunīgo enerģiju var palielināt par līdz pat 40%, liecina Francijas konsultāciju uzņēmuma "Artelys SAS" veiktais pētījums pēc Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pasūtījuma. Elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums enerģētikas nozarē, īpaši ūdeņraža tehnoloģiju ienākšana Latvijā, kas arī izvērtēta pētījumā, ļautu tīklā pieslēgt papildu atjaunīgos energoresursus (AER). Lasīt tālāk
2.04.2024 Pētījums: Latvijā sagaidāms straujāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums
Eiropas Savienības zaļā pārkārtošanās virzās uz modernu un konkurētspējīgu ekonomiku, lai 2050. gadā mēs sasniegtu klimatneitralitāti. Būtiski pieaugot atjaunīgās enerģijas apjomam un vienlaikus attīstoties elektrifikācijai, Latvijā pēc 2030. gada sagaidāms straujāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums. Laika posmā no 2030. līdz 2035. gadam patēriņa pieaugums var sasniegt līdz pat 100%, liecina AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzdevumā veiktā KPMG pētījuma rezultāti par patēriņa attīstības tendencēm Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs. Lasīt tālāk
6.05.2021. Iespējamo tehnisko un ekonomisko risinājumu izpēte energosistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai augsta atjaunojamo energoresursu īpatsvara apstākļos
Līdz 2050. gadam Baltijas valstis plāno līdz pat 100% palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Lai to īstenotu, nepieciešams veikt virkni tehnisko pasākumu elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitātes un elektroapgādes drošuma nodrošināšanai, un viens no šādiem pasākumiem ir enerģijas uzkrāšanas bateriju uzstādīšana, liecina Japānas enerģētikas uzņēmuma TEPCO Power Grid Inc. pēc Baltijas valstu pārvaldes sistēmu operatoru - Lietuvas "Litgrid", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" pasūtījuma veiktais pētījums, kura laikā tika analizēti iespējamie tehniskie un ekonomiskie pasākumi energosistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai šādos apstākļos. Lasīt tālāk
31.08.2018. Pētījums par papildus pasākumiem un izmaksām, kas nepieciešami Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu
Pēc dinamiskās stabilitātes pētījuma rezultātu izvērtēšanas un to prezentēšanas Eiropas Komisijai un Baltijas valstu par enerģētiku atbildīgajām ministrijām, Polijas puse atteicās īstenot savā pusē plānoto otro maiņstrāvas starpsavienojumu un paziņoja, ka Baltijas valstu sinhronizācijas projekta ietvaros ir gatava realizēt tikai papildus līdzstrāvas jūras kabeli starp Poliju un Lietuvu. Lasīt tālāk
21.06.2018. Dinamiskās stabilitātes pētījums
2017. gada nogalē Baltijas valstu un Polijas PSO uzsāka dinamiskās stabilitātes pētījumu, lai analizētu iespējamo kontinentālās Eiropas sistēmas paplašināšanu ar Baltijas elektroenerģijas sistēmām un tā ietekmi uz kontinentālās Eiropas tīkliem. Pētījumu pēc Baltijas valstu un Polijas PSO pasūtījuma veica konsultants no Polijas – Gdaņskas enerģētikas institūts. Lasīt tālāk
31.08.2017 Baltijas valstu izolētas darbības pētījums
Baltijas elektroenerģijas sistēmu izolētas darbības priekšizpēte tika realizēta ar 50% Eiropas līdzfinansējuma palīdzību no Infrastruktūras savienošanas instrumenta (angl. CEF – Connection Europe Facility) līdzekļiem. Izpēte uzsākta 2017. gada janvārī un pabeigtā tā paša gada augustā, analizējot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu jaudas pietiekamību, darbojoties izolētās salas režīmā. Pētījuma pasūtītāji bija Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori (turpmāk – PSO) Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, attiecīgi Litgrid, AST un Elering, kuri ir atbildīgi par elektroapgādes drošumu un elektroenerģijas pārvadi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, savukārt pētījumu veica starptautisks konsultāciju uzņēmums Tractebel Engineering S.A. Lasīt tālāk
13.07.2017 Baltijas valstu integrācija Eiropas elektroenerģijas sistēmā: tehniskā un ekonomiskā analīze
2017. gada pavasarī Eiropas izpētes centrs ir pabeidzis pētījumu “Baltijas valstu integrācija Eiropas elektroenerģijas sistēma: tehniskā un ekonomiskā analīze”, izskatot iespējamos tehniskos un ekonomiskos scenārijus par Baltijas valstu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas tīkliem un sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem. Pētījumā secināts, ka no tehniski-ekonomiskā viedokļa izdevīgāka būtu Baltijas valstu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu. Lasīt tālāk
17.11.2015 Publicēts pārskats par atjaunojamo energoresursu attīstību Baltijas valstīs līdz 2030. gadam
Trīs Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru – AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Elering” un AB “Litgrid” veidotajā pārskatā salīdzināta Baltijas valstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas avotu attīstības stratēģija, visu trīs valstu nospraustie mērķi saistībā ar atjaujamo energoresursu īpatsvara palielināšanos un pašreizējie mehānismi šo mērķu īstenošanai. Pārskatā iekļauts arī ekspertu redzējums par to, kā Eiropas līderu vienošanās klimata jomā ietekmēs energosistēmu attīstības līdz 2030. gadam. Lasīt tālāk
11.12.2013 Sinhronās darbības priekšizpēte: Baltijas valstu integrācija Eiropas iekšējā elektroenerģijas tirgū
Laika periodā no 2012.gada maijam līdz 2013.gada oktobrim Lietuvas, Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori Litgrid”, “Augstsprieguma tīkls” un “Elering” piesaistot Eiropas līdzfinansējumu no TEN-E fondiem, sadarbībā ar Zviedrijas konsultāciju kompāniju “Gothia Power” veica priekšizpēti “Par Baltijas valstu pārvades tīklu savienošanas variantiem ar Eiropas valstu pārvades tīkliem un Baltijas elektroenerģijas tirgus integrēšanu iekšējā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Priekšizpētē analizēja iespējamos scenārijus, lai savienotu Baltijas valstu elektropārvades sistēmas ar Eiropas kontinentālo tīklu, nodrošinot to sinhronu darbību. Pētījumā tika analizēti tehniski, juridiski un sociālekonomiski jautājumi, kas saistīti ar pārvades sistēmu starpsavienojumiem. Lasīt tālāk