Pētījums par papildus pasākumiem un izmaksām, kas nepieciešami Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu

31.08.2018. Pēc dinamiskās izpētes rezultātu izvērtēšanas un to prezentēšanas Eiropas Komisijai un Baltijas valstu par enerģētiku atbildīgajām ministrijām, Polijas puse atteicās īstenot savā pusē plānoto otro maiņstrāvas starpsavienojumu un paziņoja, ka Baltijas valstu sinhronizācijas projekta ietvaros ir gatava realizēt tikai papildus līdzstrāvas jūras kabeli starp Poliju un Lietuvu.

Ievērojot iepriekšminēto, Baltijas valstu un Polijas PSO ar ENTSO-E atbalstu vienojās veikt vēl vienu izpēti par papildus pasākumiem un izmaksām, kas nepieciešami Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu. Minēto izpēti 2018. gada vasarā  pēc Baltijas valstu un Polijas PSO pasūtījuma veica Gdaņskas enerģētikas institūts.

Pētījumā par iespējamu tika atzīts Polijas ierosinātais variants Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu, izmantojot divķēžu maiņstrāvas starpsavienojumu Alytus-Elk (Polija – Lietuva) un izbūvējot papildus līdzstrāvas starpsavienojumu jūrā starp Poliju un Lietuvu. Papildus tam inerces nodrošināšanai būs nepieciešams Baltijas valstīs uzstādīt sinhronos kompensatorus un nepieciešamības gadījumā uzstādīt arī nelielas jaudas enerģijas uzkrāšanas baterijas frekvences regulēšanai. Minētajā pētījumā frekvences regulēšanas pasākumiem un rezervju nodrošināšanai tika rekomendēts izmantot arī esošus un topošos līdzstrāvas starpsavienojumus starp Baltijas valstīm un kaimiņu elektroenerģijas sistēmām Eiropā. Balstoties uz šī un iepriekš 2018. gadā veikto pētījumu secinājumiem un rekomendācijām, 2018. gada 14. septembrī Eiropas Komisija atbalstīja Baltijas valstu sinhronizāciju politiskā līmenī un rekomendēja veikt turpmākos tehniskos soļus Baltijas valstu sinhronizācijas uzsākšanai ar kontinentālo Eiropu.