Nepieciešamība Baltijas valstu PSO pēc sinhronizācijas nodrošināt frekvences regulēšanu pašiem, kā arī ar strauji pieaugoša vēja un saules elektrostaciju pieslēgšana elektrotīklam palielinās pārvades sistēmu operatoriem nepieciešamo balansēšanas rezervju daudzumu stabilam energosistēmas darbam.
Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori prognozē, ka 2025. gadā iepērkamo balansēšanas rezervju daudzums divkāršosies, bet līdz 2030. gadam – trīskāršosies, salīdzinot ar šobrīd Baltijas energosistēmā uzturēto balansēšanas rezervju apjomu. Ar Baltijā nepieciešamo balansēšanas rezervju prognozi laika periodam no 2024. līdz 2031. gadam iespējams iepazīties šeit.
Tāpēc AST sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmu operatoriem 2025. gadā plāno ievest reģionālu tirgu, kurā operatori pirks elektroenerģijas pārvades sistēmas darbībai nepieciešamās balansēšanas rezerves. Reģionāls balansēšanas rezervju tirgus tiek veidots, lai paplašinātu balansēšanas rezervju piegādātāju loku, paaugstinātu konkurenci un radītu labvēlīgus apstākļus jaunām investīcijām balansēšanas rezervju infrastruktūrā.
Paredzēts, ka paplašināsies arī pārvades sistēmu operatoriem nepieciešamo balansēšanas rezervju veidi. Pašlaik, lai nodrošinātu energosistēmas balansēšanu, Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori pērk balansēšanas rezerves, kuras nepieciešamības gadījumā aktivizē manuāli ar cilvēka starpniecību ar aktivizēšanas ātrumu līdz 15 minūtēm. Pēc Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu būs nepieciešams nodrošināt precīzāku un ātrdarbīgāku Baltijas energosistēmas balansēšanu. Šim nolūkam pārvades sistēmu operatoriem būs nepieciešami papildus balansēšanas rezervju veidi – ātrdarbīgākas, automātiski vadāmas frekvences stabilizēšanas rezerves ar aktivizācijas ātrumu līdz 30 sekundēm un frekvences atjaunošanas rezerves ar 5 minūšu aktivizēšanas ātrumu.
Būtiskākās izmaiņas plānotas 2025. gada sākumā, kad Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem būs jānodrošina frekvences atjaunošanas rezerves ar automātisko un manuālo aktivizāciju atbilstoši Eiropas energosistēmas prasībām. 2025. gadā plānotais nepieciešamais frekvences atjaunošanas rezervēm ar automātisku aktivizāciju būs ap 134 MW augšup vērstai balansēšanai un 134 MW lejupvērstai balansēšanai. Savukārt, frekvences atjaunošanas rezervēm ar manuālu aktivizāciju būs nepieciešamas ap 677 MW augšup vērstai balansēšanai un 568 MW lejupvērstai balansēšanai. Līdz ar sinhronizāciju tiks nodrošinātas arī frekvences stabilizēšanas rezerves ar paredzamo apjomu 25 MW.
Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori ir izstrādājuši un publicējuši Baltijas balansēšanas tirgus attīstības ceļa karti un Balansēšanas rezervju jaudas tirgus noteikumus.