AS "Augstsprieguma tīkls", pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem par pārvades tīkla pastiprināšanas nepieciešamību Kurzemē, 2024. gadā ir uzsācis darbu pie projekta "330 kV elektropārvades līnijas Ventspils – Brocēni – Varduva izbūve" ieceres.
2024. gada novembrī Ventspils, Kuldīgas un Saldus novados notika ieceres sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Ieceres nākamās sabiedriskās apspriešanas ir plānotas pēc Ietekmes uz vidi ziņojuma sagatavošanas, par ko sabiedrība tiks informēta.
Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzsācis darbu pie Kurzemei un visai Latvijai…
Iecerētā augstsprieguma elektrolīnija paaugstinās Latvijas elektroapgādes drošumu un stabilitāti, Baltijas valstu enerģētisko neatkarību un ļaus pieslēgt tīklam lielāku atjaunīgo energoresursu apjomu, nākotnē samazinot elektroenerģijas cenu Latvijā. Jaunā elektrolīnija galvenokārt plānota esošajos 110 kV līniju koridoros, pilnībā nomainot balstus un vadus. Precīzu tās atrašanās vietu noteiks ietekmes uz vidi izpēte.
Šobrīd notiek strauja atjaunīgo energoresursu (AER) attīstība un palielinās pieprasījums pieslēgt pie elektropārvades tīkla jaunas elektrostacijas, kam savukārt nepieciešama esošā elektropārvades tīkla pastiprināšana.
Vislielākais AER potenciāls Latvijā ir Kurzemē, kur valdošo vēju dēļ ir izdevīgāk attīstīt vēja elektrostacijas gan iekšzemē, gan arī jūrā kā atkrastes vēja projektus. Jau patlaban faktiski ir rezervētas visas pieejamās jaudas jaunu elektrostaciju pieslēgšanai, taču AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) kā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vēl joprojām izjūt būtisku interesi jaunu jaudu pieslēgšanai. Viens no veidiem, kā pieslēgt lielāku AER apjomu pie pārvades tīkla, ir elektropārvades tīkla stiprināšana, t.sk. starpsavienojumu izbūve ar kaimiņvalstīm. Atbilstoši pārvades sistēmas operatora ilgtermiņa plāniem, tas arī tiek realizēts, rekonstruējot esošo pārvades tīklu, palielinot tā caurlaides spēju, vai būvējot jaunas līnijas un starpsavienojumus.
2023. gadā AST kopā ar Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru (PSO) "Litgrid", ievērojot abu valstu AER un elektroenerģijas patēriņa attīstības tendences, veica vairākas tehniskās izpētes par abu valstu pārvades tīkla modernizācijas iespējām. Apjomīga tīkla un tirgus attīstības modelēšana apstiprināja, ka Latvijas – Lietuvas elektropārvades tīkla stiprināšana ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem AER un patēriņa pieaugumam.
Jaunās 330kV elektropārvades līnijas "Ventspils – Brocēni (LV) – Telši / Varduva (LT)" ir viens no projektiem, kas pastiprinās Latvijas un visas Baltijas elektroenerģijas pārvades tīklu un ļaus pieslēgt lielāku AER apjomu, nākotnē samazinot elektroenerģijas cenu Latvijā.
Plānotais projekts ļaus arī pieslēgt plānotos lieljaudas vēja parkus Rietumkurzemē un jūrā, kā arī paaugstinās Latvijas elektroapgādes drošumu un stabilitāti, Baltijas valstu enerģētisko neatkarību un virzīs tālāku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Lietuvas PSO "Litgrid" arī ir uzsācis Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma attīstības aktivitātes, nodrošinot starpsavienojuma pievienojumu Lietuvā apakšstacijās Telši vai Varduva, gala lēmums par pieslēguma vietu tiks pieņemts vēlākajos projekta posmos.
Jauno 330kV elektropārvades līniju "Ventspils (LV) – Brocēni (LV) – Telši/Varduva (LT) ir plānots būvēt galvenokārt esošās 110 kV elektropārvades līnijas "Ventspils – Kuldīga – Brocēni " un daļēji līniju "Brocēni – Priekule" un "Ventspils – Alsunga" trašu koridoros. Minētās līnijas ir būvētas pagājušā gadsimtā atbilstoši tā laika elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas vajadzībām un ir pilnībā jānomaina ar jaunu, paaugstinātas caurlaides spējas līniju, lai nodrošinātu augstāku summāro elektroenerģijas plūsmu Baltijas reģionā. Esošo līniju rekonstrukcija Latvijas teritorijā un tālāk jauna Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma izbūve pastiprinās Latvijas un visas Baltijas elektroenerģijas pārvades tīklu un ļaus pieslēgt lielāku AER apjomu, nākotnē samazinot elektroenerģijas cenu Latvijā.
Iecere paredz minētās 110 kV elektropārvades līnijas pārbūvēt par kombinētu 110/330 kV līniju posmā no Ventspils līdz Baltaiskrogam Saldus novada Zaņas pagastā. Projekta ietvaros plānots pārbūvēt arī 110 kV līniju posmā no Piltenes līdz Ziru ciemam par kombinētu 110/330 kV līniju. No Baltaiskroga līdz valsts robežai Varduvas (Lietuva) virzienā iecerēta jauna 330 kV līnija. Elektropāvades līnijas tehniskais risinājums un izpildījums tiks precizēts līnijas tehniskā projekta sagatavošanas posmā.
Projekta ietvaros paredzēta arī 330 kV apakšstacijas “Venstpils” paplašināšana, bet 330 kV apakšstacijas “Brocēni” abu 330 kV gaisvadu elektropārvades līniju pievienojumiem (Ventspils – Brocēni un Brocēni – Varduva) rekonstrukcijas ietvaros ir paredzēta divu jaunu pievienojuma ligzdu izbūve. Jaunas 330 kV apakšstacijas "Ziras" izbūve paredzēta 330 kV elektropārvades līniju Ventspils – Ziras, Ziras – Grobiņa un Ziras – Brocēni pievienojumiem, kā arī potenciālajiem atkrastes vēja parku pieslēgumiem Latvijas elektropārvades tīklam.
Projektam ir starpvalstu nozīme Latvijas, Lietuvas un Eiropas līmenī, tādējādi tas ir iekļauts stratēģiski svarīgajos Latvijas un Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla attīstības dokumentos – Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānā, Latvijas Pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojumā, Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānā (TYNDP 2022), kā arī Eiropas nozīmes kopējo interešu projektu (KIP) sarakstā. Iekļaušana Eiropas desmitgades attīstības plānā un KIP sarakstā ir viens no priekšnosacījumiem, lai projekts varētu pretendēt uz Eiropas līdzfinansējumu.
Elektrolīnijas pārbūves projekts ir iekļauts Latvijas un Eiropas attīstības dokumentos, kas ļaus projekta realizācijai piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu. Savukārt plānotais projekta ietekmes uz vidi novērtējums tiks veikts, izmantojot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma REPowerEU plāna finansējumu,
Elektropārvades līniju pārbūve un izbūve galvenokārt plānota esošajās trasēs Ventspils novadā, Kuldīgas novadā un Saldus novadā, kā arī Ventspils, Piltenes, Kuldīgas, Brocēnu un Saldus priekšpilsētās. Pamatā pārbūve tiks veikta, elektrolīnijas trasē uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.
Izmantojot esošo elektropārvades līniju trases, tiks samazināta ietekme uz vidi, salīdzinot ar trases izveidi jaunā teritorijā.
Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa. Tā kā līniju trase paliks gandrīz nemainīga, lielākai daļai zemju īpašnieku apgrūtinājuma apjoms mainīsies nebūtiski, par ko tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas. Plānots, ka pēc projekta apstiprināšanas notiks individuāla komunikācija ar ietekmētajiem zemes īpašniekiem par apgrūtinājumu un kompensāciju līgumu slēgšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 603.
2024.gada 2. septembrī AST iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) iesniegumu "Par paredzētās darbības "330 kV elektropārvades līnijas Ventspils (LV) – Brocēni (LV) – Varduva/Telši (LT) izbūve Latvijas teritorijā" ietekmes uz vidi izvērtējumam.
2024. gada 20. septembrī Vides pārraudzības valsts birojs izdeva Lēmumu Nr. 5-02-1/49/2024 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu līnijai "Ventspils – Brocēni – Varduva".
Sabiedrības informēšanai par paredzēto darbību AS "Augstsprieguma tīkls" organizēs sākotnējas sabiedriskās apspriešanas informējot skārtos zemes īpašniekus par paredzētām darbībām.
Iepazīties ar sagatavotajiem materiāliem un informāciju par projektu interesenti var iegūt:
- AS "Augstsprieguma tīkla" tīmekļa vietnē https://www.ast.lv/lv/transmission-network-projects/Ventspils-Varduva;
- Ventspils pilsētas, Ventspils novada, Kuldīgas novada un Saldus novada pašvaldību darba laikā un pašvaldību tīmekļa vietnēs;
- Detalizētāku informāciju par IVN izstrādes gaitu un pieņemtajiem lēmumiem var iegūt arī VPVB mājas lapā.
Ietekmes uz vidi novērtējums tiks veikts ar Eiropas Savienības RePowerEU finansiālu atbalstu
Projektu plānots realizēt līdz 2030. gadam.
2024. gadā projektam ir uzsāktas Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process.
Būvprojektēšanu plānots veikt pēc IVN procesa pabeigšanas, provizoriski 2027. – 2028. gadā.
Būvniecību plānots veikt no 2028. līdz 2030. gadam.