Baltijas valstu mērķis ir atslēgties no Krievijas kontrolētā tīkla, lai nodrošinātu energoneatkarību no Krievijas, paaugstinātu elektroapgādes drošību un pilnībā integrētos kontinentālās Eiropas energoinfrastruktūrā. Tas ir ieguldījums Latvijas drošības un noturības stiprināšanā ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos.
Krievijas kontrole Baltijas valstīs izpaužas tādējādi, ka Baltijas valstīm tīkla frekvenci nodrošina Krievija, kas sevi ir pierādījusi kā nestabilu partneri. Tieši tāpēc – lai izslēgtu riskus un pārtrauktu atkarību no Krievijas, jau 2007. gadā tika pieņemts lēmums uzsākt atvienošanos no BRELL loka.
Papildu ieguvumi no integrācijas ar Eiropu:
- Sinhronizācija palielinās Baltijas spēju pastāvīgi pārvaldīt savu elektroenerģijas sistēmu, nodrošinot balansu starp ražošanu un patēriņu, pārvaldīt nepieciešamās drošuma rezerves, kā arī regulēt elektroenerģijas plūsmas un frekvenci, neiesaistot valstis, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības;
- Sinhronizācija veicinās atjaunojamās enerģijas attīstību Baltijas valstīs un Polijā, jo jaunas uzstādītās elektrolīnijas, apakšstacijas un sinhronie kompensatori palielinās pārvades tīklu spēju atbalstīt lielāku atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā.
Baltijas integrācijai ar Eiropas enerģētisko sistēmu ir divi posmi:
- Pirmais posms jeb Baltijas integrācija vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū ir pabeigts līdz ar pakāpenisku Latvijas pievienošanos “Nord Pool” biržai no 2007. gada līdz 2015. gadam;
- Baltijas energosistēmas sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu.
Atbilstoši Baltijas valstu sistēmas operatoru paziņojumam, BRELL līgums par Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā zaudē spēku 2025. gada 7. februārī. 2025. gada 8. februārī Baltijas operatori atslēdz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veic Baltijas energosistēmas izolēta darba testu. Pēc testa pabeigšanas 2025. gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma sinhroni pieslēdzas kontinentālās Eiropas energosistēmai.
Baltijas pārvades sistēmas operatori veic nepārtrauktu energosistēmas uzraudzību. Baltijas valstu energosistēma ir gatava veikt arī ārkārtas sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu, ja šāda nepieciešamība radīsies.
Baltijas valstis vēsturiski ir strādājušas sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām BRELL lokā*. 2025. gadā atvienojoties no BRELL un uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu, tiek novērsta Baltijas valstu energosistēmas darbības atkarība no Krievijas energosistēmas, kā piemēram, frekvences kontroles, balansēšanas, avārijas rezervju nodrošinājuma, elektroenerģijas tranzīta nodrošinājuma un energosistēmas vadības procesiem. Pievienošanās Eiropas energosistēmai ļauj Latvijas un Baltijas energosistēmai darboties patstāvīgi.
Jau 2007. gadā tika pieņemts politisks lēmums uzsākt atvienošanos no BRELL loka, Baltijas valstu ministru prezidentiem kopīgi izvirzot ideju par šādas iespējas izpēti.
*1939.gadā tika iedarbināta pirmā 88kV pārvades līnija "Ķegums-Rīga" un savu darbu uzsāka pirmā 80/20kV apakšstacija "Jāņciems". Tam sekojošā energosistēmas attīstība notika Padomju varas laikā un vēsturiski Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēma ir izbūvēta darbam Krievijas apvienotajā energosistēmā jeb tā sauktajā BRELL (Belarus, Russia, Estonia, Latvia, Lithuania) lokā.
Baltijas valstis 2025. gadā atslēdz visas elektropārvades līnijas ar Krieviju un Baltkrieviju un savienojas ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu ar starpsavienojumu caur Lietuvu un Poliju. Līdz ar to Baltijas energosistēma integrējas Eiropas energosistēmā un vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū, paaugstinot Baltijas valstu enerģētisko neatkarību un energoapgādes drošumu.
Ciešas Baltijas, Polijas un kontinentālās Eiropas operatoru sadarbības un centienu rezultātā sinhronizācijas projekts ir tā noslēdzošajā fāzē. Uz paātrinās sinhronizācijas brīdi īstenota lielākā daļa no sinhronizācijai nepieciešamajiem projektiem Baltijas energosistēmā, kas nepieciešami drošas sistēmas darbības nodrošināšanai. Savukārt pārējie projekti, atbilstoši sākotnējam sinhronizācijas plānam tiek secīgi īstenoti līdz 2025. gada beigām.
Baltijas pārvades sistēmas operatori veic nepārtrauktu energosistēmas uzraudzību. Baltijas valstu energosistēma ir gatava veikt arī ārkārtas sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu, ja šāda nepieciešamība radīsies.
Sinhronizācijas rezultātā Latvijas un Baltijas valstu energodrošums palielināsies, jo mūsu energoapgāde vairs nekādā veidā nebūs saistīta ar Krievijas un Baltkrievijas energoapgādes sistēmām. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Ir izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus, elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami gan plānotās sinhronizācijas laikā, gan arī jebkuros citos apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, vētras radīto postījumu dēļ. Īslaicīgi elektroenerģijas nodzisumi ir novērojami daudzviet Eiropā.
AST personāls ir pastāvīgā gatavībā novērst jebkādus potenciālus elektroapgādes traucējumus pēc iespējas īsā laikā.
Investīcijas Latvijā sasniedz 483 milj. EUR - gan līniju rekonstrukcijā, gan jaunajās iekārtās un IT sistēmās. Lielākā daļa no šīm investīcijām tiek segtas ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu (vairāk nekā 300 milj. EUR) vai sastrēgumu vadības ieņēmumiem.
Sinhronizācija pati par sevi elektroenerģijas cenas gandrīz neietekmē, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu gadu.
Jāuzsver, ka Baltijas elektroenerģijas tirgus ir adaptējies un pilnībā iztiek bez elektroenerģijas importa no Krievijas. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu no Krievijas un Baltkrievijas, un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā.
Tāpat Baltijas valstīs veiktie aprēķini, liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver, ka, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot vairāk nekā 300 milj. eiro ES līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.
Sinhronizācijas projekts neatstāj ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem 2025. gadā, ņemot vērā, ka kopējās AS “Augstsprieguma tīkls” izmaksas regulatīvajā periodā līdz 2025. gadam jau ir ietvertas tarifā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tās ir apstiprinājusi 2023. gada 22. maijā. Šajā spēkā esošā tarifa aprēķinā ietverti jau īstenotie infrastruktūras projekti.
Kopumā raugoties uz nākamo tarifa regulatīvo periodu no 2026. gada, tarifu ietekmējošie faktori ir šādi: sinhronizācijas investīciju projekti (kapitāla izmaksas), darbības izmaksas (zudumu apmēra pieaugums, balansēšanas un inerces iekārtu uzturēšana), darbības izmaksas un vienreizējas izmaksas, kas saistāmas ar izolētas darbības testu.
AST infrastruktūras projektu īstenošanai ir izdevies piesaistīt ES līdzfinansējumu vairāk nekā 300 milj. EUR apmērā, kā arī novirzot uzkrātos pārslodzes maksas ieņēmumus, lai mazinātu ietekmi uz tarifu. Kopējā sinhronizāciju izmaksu ietekmes uz kopējo sistēmas pakalpojumu tarifu periodā no 2026. gada, lēšami tikai līdz 2%.