Nozīmīgu lomu AS "Augstsprieguma tīkls" kā Latvijas pārvades sistēmas operatora attīstībā ieņem piesaistītais finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Laika posmā no 2014. gada dažādu atbalsta programmu ietvaros saņemtais un vēl plānotais finansējums pārsniedz 350 miljonus EUR.
AST izmantotie trīs nozīmīgākie finansējuma avoti šobrīd ir Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (CEF, no angļu val.– Connecting Europe Facility), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un veicina Eiropas Savienības dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu 2030. un 2050. gadiem, Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas palīdzēs Eiropas Savienības dalībvalstīm atgūties no COVID-19 pandēmijas krīzes un atbalsta koordinētu pārrobežu un valsts infrastruktūras plānošanu un finansēšanu, kā arī enerģētikas projektus un reformas, un RePowerEU plāns, kas ir risinājums pasaules enerģijas tirgus traucējumiem un sarežģījumiem, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Eiropas Infrastruktūras Savienošanas Instruments (CEF, no angļu val.– Connecting Europe Facility) ir svarīgs Eiropas Savienības finansēšanas instruments Eiropas infrastruktūras un zaļā kursa īstenošanā, kas veicina Eiropas Savienības dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu 2030. un 2050. gadiem. CEF programma atbalsta ilgtspējīgu un efektīvi savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidošana enerģētikas, transporta un digitālo pakalpojumu jomā.
Kopš 2013. gada ar CEF līdzfinansējuma atbalstu AST īstenoja tādus Eiropas nozīmes projektus kā Kurzemes loks, kas pabeigts 2019. gadā, trešais Latvijas-Igaunijas elektriskais starpsavienojums, kas pabeigts 2020. gadā, RīgasTEC-2 – Rīgas HES 330kV līnijas projekts, kas pabeigts 2020. gadā, kā arī tiek īstenoti Baltijas valstu Sinhronizācijas projekti ar kontinentālo Eiropu, ko plānots pabeigt līdz 2025. gadam. Ar CEF atbalstu tika veiktas vairākas izpētes, t.sk. sadarbībā ar Baltijas jūras PSO, par sinhronizācijas projekta tehnisko un ekonomisko pusi - plašāka informācija ir šeit.
Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM, angl. RRF – Recovery and Recelience Fund) ir pagaidu instruments un atveseļošanas plāna NextGenerationEU centrāls elements. Tas palīdzēs Eiropas Savienības dalībvalstīm atgūties no COVID-19 pandēmijas krīzes un kļūt Eiropas Savienībai (ES) spēcīgākai un noturīgākai.
ANM ietvaros AS "Augstsprieguma tīkls" paredzētais finansējums ir 38 100 000 EUR apmērā, no kuriem 27 000 000 paredzēti Latvijas strateģiskā objekta dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11 100 000 EUR – informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijas pasākumiem. 2023. gada 27. martā ir noslēgts līgums starp AST un Ekonomikas Ministriju, kā enerģētikas nozares ANM projektu uzraugošai institūcijai, par ANM finansējuma izmantošanas un pārvaldības nosacījumiem. Projekti jāīsteno līdz 2026. gada maijam.
2022.gada 18.maijā Eiropas Komisija nāca klajā RePowerEU plānu, kas ir risinājums grūtībām un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, kas ir saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. RePowerEU plāna pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas atbalsta koordinētu pārrobežu un valsts infrastruktūras plānošanu un finansēšanu, kā arī enerģētikas projektus un reformas. Eiropas Komisija 2022. gada 8. martā ierosināja orientējošu plānu, kā, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā resursiem. Eiropadomes sanāksmē 2022. gada 24. un 25. martā ES vadītāji vienojās par šo mērķi un lūdza Komisiju iesniegt detalizētu plānu RePowerEU, kas tika pieņemts 2022. gada 18. maijā.
RePowerEU projekta ietvaros AS "Augstsprieguma tīkls" paredzētais finansējums ir 73,2 milj. EUR apmērā, kur 60,2 milj. EUR paredzēti sinhronizācijas aktivitātēm un 13 milj. EUR – pārvades tīkla modernizācijai un saistītām izpētēm. Projekti jāīsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.