2022.gada 18.maijā Eiropas Komisija nāca klajā RePowerEU plānu, kas ir risinājums grūtībām un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, kas ir saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. RePowerEU plāna pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas atbalsta koordinētu pārrobežu un valsts infrastruktūras plānošanu un finansēšanu, kā arī enerģētikas projektus un reformas. Eiropas Komisija 2022. gada 8. martā ierosināja orientējošu plānu, kā, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā resursiem. Eiropadomes sanāksmē 2022. gada 24. un 25. martā ES vadītāji vienojās par šo mērķi un lūdza Komisiju iesniegt detalizētu plānu RePowerEU, kas tika pieņemts 2022. gada 18. maijā.
RePowerEU plāns tika apstiprināts 2023. gada 27. februārī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/435 ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK. RePowerEU finansē investīcija, kas veiktas laikposmā no 2024. gada februāra līdz 2026. gada 31. augustam.
Arī Latvijas enerģētikas sektors saskaras ar lieliem izaicinājumiem sakarā ar karu Ukrainā, kas saistīts ar ievērojamu cenu pieaugumu iekārtām un materiāliem, kā arī loģistikas procesu sarežģījumiem, sakarā ar ģeopolitisko situāciju pasaulē.
Ievērojot iepriekšminēto, Latvijas RePowerEU plānā ir paredzēts atbalsts arī enerģētikas nozarei, kuras ietvaros AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), kā pārvades sistēmas operators (PSO), atbildīgais par elektroapgādes drošumu un stabilitāti energosistēmā sistēmā, plāno realizēt:
- investīciju 7.1.1.1.i. "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija", kuras ietvaros AST īstenos enerģijas uzkrājošas baterijas (angl. BESS – Battery Energy Storage System) projektu Rēzeknē un tiks īstenoti kibedrošibas un atjaunīgo energoresursu (AER) koncepta izstrādes pasākumi, saistītie ar Baltijas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu;
- investīciju 7.1.1.2.i. "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija", kuras ietvaros AST īstenos pārvades sistēmas apakšstaciju projektus AER pieslēgšanai, kā arī izpētes, saistītas ar infrastruktūras attīstības iespējām Latvijā.
2023. gada 26.septembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma MK rīkojumu Nr.635 (https://likumi.lv/ta/id/345848-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-papildinajumu) "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu" par RePowerEU atbalsta īstenošanas nosacījumiem Latvijā.
RePowerEU projekta ietvaros AST paredzētais finansējums ir 73,2 milj. EUR apmērā, kur 60,2 milj. EUR paredzēti sinhronizācijas aktivitātēm un 13 milj. EUR – pārvades tīkla modernizācijai un saistītām izpētēm. Projekti jāīsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2024. gadā 2. jūlijā ir apstiprināti MK noteikumi Nr. 432 par RePowerEU projektu īstenošanas noteikumiem (https://likumi.lv/doc.php?id=353320&version_date=04.07.2024), balstoties uz kuriem AST jāīsteno investīcijas 7.1.1.1.i un 7.1.1.2.i.
Tādējādi, pamatojoties uz apstiprinātiem MK noteikumiem, Klimata un enerģētikas ministrija, kā enerģētikas nozares RePowerEU projektu uzraugošai institūcija, 2024. gada 8. jūlijā aicināja AST iesniegt pieteikumus RePowerEU finansētām investīcijām.
Pēc AST pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas, 2024. gada 17.oktobrī AST noslēdza līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), kā Eiropas fondu pārvaldītāju Latvijā par RePowerEU finansējuma izmantošanas un pārvaldības nosacījumiem abām RePowerEU investīcijām 7.1.1.1.i un 7.1.1.2.i.
RePowerEU finansētais projekts ietver:
- Enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas piegāde un uzstādīšana Rēzeknē. Projekta ietvaros Latvijas elektroenerģijas sistēmas drošuma un stabilitātes nodrošināšanai sinhronā režīmā ar kontinentālo Eiropu Rēzeknē uzstādītas 60MW/120MWh enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma. Plašāk par projektu - https://www.ast.lv/lv/projects/baterijas
- Kiberdrošības risinājuma izstrāde sinhronizācijas režīma atbalstam. Projekta ietvaros tika izveidots Drošības operāciju centrs, kura primārā funkcija ir kibertelpas novērošana un nepieciešamo pasākumu veikšana sistēmas drošai darbībai. Projekta ietvaros izveidota informācijas sistēmu vide, kas ļauj ērti pārskatīt un veikt detalizētu notikumu analīzi, nodrošināt ātrāku informācijas apstrādi, t.sk. automātiskas atskaites, samazinot administratīvo noslodzi.
- Koncepta un programmatūras izstrāde AER ražošanas resursu vadībai. Projekta ietvaros balansa vadības sistēmā izstrādāts programmatūras risinājums pie pārvades tīkla pieslēgto atjaunīgo energoresursu vadībai un kontrolei drošam un stabilam elektroenerģijas sistēmas darbam sinhronā režīmā ar kontinentālo Eiropu. Plašāk par Balansa vadības sistēmu - https://www.ast.lv/lv/content/balansa-vadibas-sistema
RePowerEU finansētais projekts ietver:
- Kuldīgas digitālās apakšstacijas izbūve. Projekta ietvaros izbūvēta 110 kV digitālā apakšstacija "Kuldīga", pielietojot optiskos strāvmaiņus, kas informāciju par mērāmo analogo vērtību pārveido digitālā formātā. Apakšstacijā uzstādītie transformatori aprīkoti ar monitoringa sistēmu, kas reāllaikā kontrolē transformatora eļļas un citus svarīgus transformatora parametrus. Plašāk par projektu - https://www.ast.lv/lv/events/parvades-tikls-klust-viedaks-augstsprieguma-tikls-kuldiga-buve-digitalo-apaksstaciju
- Carnikavas apakšstacijas pārbūve. Projekta ietvaros pārbūvēta esošā 110 kV apakšstacija "Carnikava", kurā uzstādītas "zaļās" iekārtas (iekārtas, kurās izolācijas vidi nodrošina videi draudzīgas gāzes, aizstājot SF6 gāzes (elegāzes) iekārtas, kas līdz šim bijis standarts augstsprieguma iekārtās). Papildus pārbūvētājā apakšstacijā ir izveidotas elektroenerģijas pārvades sistēmas pieslēguma iespējas saules un vēja elektrostacijām. Plašāk par projektu - https://www.ast.lv/lv/events/carnikava-ast-buve-pirmo-zalo-apaksstaciju-ar-es-finansejumu-27-milj-eur
- Ietekmes uz vidi izpēte 330kV līnijai Ventspils-Brocēni-Telši/Varduva Latvijas teritorijā. Projekts nepieciešams, lai Latvijas teritorijā noteiktu videi un iedzīvotajiem draudzīgu līnijas trasi 330kV līnijai Ventspils-Brocēni-Telši/Varduva, kas ir stratēģiski svarīgs pārvades tīkla attīstības projekts. Plašāk par projektu: https://www.ast.lv/lv/vv
- Pētījums par maksimālā AER daudzuma noteikšanu elektropārvades tiklam. Izpētē veikta kvalitatīva analīze par elektropārvades tīklam pieslēdzamo atjaunīgo energoresursu maksimāli iespējamo jaudu. Plašāk par pētījumu - https://www.ast.lv/lv/content/petijums-inovativas-tehnologijas-var-atjaunigas-energijas-integraciju-latvijas
- Pētījums par elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un elektrifikācijas potenciālu Latvijā turpmākajos desmit gaduos. Izpētē veikta analīze un aprēķini par elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendencēm Latvijā, t.sk. apskatītas vairākas enerģētikas nozares, ievērojot vairākus attīstības scenārijus un patēriņa attīstības tehnoloģijas. Plašāk par pētījumu - https://www.ast.lv/lv/content/petijums-latvija-sagaidams-straujaks-elektroenergijas-paterina-pieaugums