2.04.2024 Eiropas Savienības zaļā pārkārtošanās virzās uz modernu un konkurētspējīgu ekonomiku, lai 2050. gadā mēs sasniegtu klimatneitralitāti. Būtiski pieaugot atjaunīgās enerģijas apjomam un vienlaikus attīstoties elektrifikācijai, Latvijā pēc 2030. gada sagaidāms straujāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums. Laika posmā no 2030. līdz 2035. gadam patēriņa pieaugums var sasniegt līdz pat 100%, liecina AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzdevumā veiktā KPMG pētījuma rezultāti par patēriņa attīstības tendencēm Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver: "Mēs virzāmies uz stabilas elektroenerģijas eksportētāja valsts statusu, nodrošinot patērētājiem lētu un zaļu elektroenerģiju. Eiropa, tostarp Latvija ir uzņēmusies īstenot pārkārtošanos uz klimatam neitrālu vidi, ko mēs sasniedzam līdz ar 2050. gadu. Lai to īstenotu, nepieciešams samazināt dabai kaitīgās emisijas, ko var īstenot divos veidos – fosilos resursus nomainot ar atjaunīgajiem, vai mazāk tērējot esošos resursus, vairojot energoefektivitāti. Strādājot pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam, paredzam atjaunīgo energoresursu pieaugumu gala patēriņā līdz 57%, kur būtisku lomu spēlēs vēja, saules un hibrīdprojektu attīstība Latvijā".
KPMG pētījuma rezultāti kopīgi pārrunāti ar Klimata un enerģētikas ministriju, kura kā vadošais enerģētikas politikas veidotājs vienlīdz īsteno zaļā kursa virzību Latvijā.
"Latvijā pēdējos 10 gados elektroenerģijas vidējais patēriņš gadā ir bijis 7 TWh un šobrīd tam ir tendence samazināties. Tajā pašā laikā, lūkojoties uz atjaunojamo resursu elektrostaciju attīstītāju ambīcijām – pieprasītās jaudas apjoms no pārvades tīkla piecas reizes pārsniedz Latvijas maksimālo patēriņu. Lai īstenotos pētījumā minētais optimistiskais scenārijs un Latvijas elektroenerģijas patēriņš dubultotos, ir nepieciešama straujāka AER projektu attīstība un atbalsta mehānismi Power-to-X (P2X) tehnoloģiju attīstībai. No tā ieguvēji būtu visi – gan atjaunojamo resursu attīstītāji, gan tautsaimniecība, kurā tiktu veicinātas jaunas biznesa iespējas, gan arī sabiedrība kopumā, kas iegūtu zemākas elektroenerģijas cenas," norāda AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Lai gan novērojamas atšķirības starp pētījumā apskatītajām valstīm, kopumā tajās visās ilgtermiņā sagaidāms elektroenerģijas patēriņa pieaugums. Prognozes KPMG eksperti veikuši, pieņemot, ka no 2030. gada būs ekonomiski pamatota P2X tehnoloģiju attīstība.
"Neatkarīga eksperta KPMG pētījumā piedāvātā metodika ļaus AST precīzāk sagatavot jaudas pietiekamības novērtējumu, ko AST veic, izstrādājot ikgadējo novērtējuma ziņojumu, kurā ik gadus izvērtē elektroenerģijas ražošanas un patēriņa tendences un nosaka turpmāko Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstību vismaz 10 gadu periodam. Pētījumā ir izvērtētas P2X, īpaši ūdeņraža, tehnoloģiju attīstības iespējas Latvijā. Lai arī attiecībā uz šo tehnoloģiju attīstību ir liela nenoteiktība, interesi par investīcijām tajās varam novērot jau šobrīd. Šīs tehnoloģijas ievērojami ietekmēs Latvijas elektroenerģijas patēriņa attīstību ilgtermiņā. Pētījuma rezultāti ļaus mums vēl precīzāk plānot Latvijas elektroenerģijas sistēmas jaudas pietiekamību, kā arī izvērtēt un pamatot elektropārvades tīkla attīstības projektus, " uzsver AST valdes loceklis Arnis Daugulis.
Līdz 2029. gadam patēriņa pieaugums sagaidāms mērens, ko stimulēs elektromobilitāte jeb elektroenerģijas izmantošana transportā, elektroenerģijas izmantošana apkurē, kā arī vispārējs labklājības pieaugums, savukārt patēriņu bremzējoši faktori būs energoefektivitātes uzlabošanās, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un mikroģenerācijas attīstība. Tā rezultātā patērētāji mazāk elektroenerģijas saņems no tīkla, dodot priekšroku lokāliem ģenerācijas risinājumiem, piemēram saules paneļiem, minēts pētījumā.
Pētījumā tika analizētas iespējamās patēriņa tendences piecos segmentos – rūpniecībā, sabiedriskākajā un komerciālajā sektorā, mājsaimniecībās, transportā un enerģētikā, izvērtējot tos pēc astoņiem faktoriem, kas var mainīt pieprasījumu pēc elektroenerģijas – demogrāfiskajām tendencēm, izmaiņām energoefektivitātē, mikroģenerācijas apjomā, labklājības līmenī, elektromobilitātē, apkures risinājumos, kā arī tehnoloģiju, kas ļauj pārvērst elektroenerģiju kurināmajā jeb P2X, attīstībā. Pētījuma izmaksas 100% apmērā sedz Eiropas Savienības RePowerEU piešķirtais finansējums.
Izpētes kopsavilkums ir atrodams šeit (dokuments angļu valodā).