Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM, angl. RRF – Recovery and Recelience Fund) ir pagaidu finanšu instruments un atveseļošanas plāna NextGenerationEU centrāls elements. Tas palīdzēs Eiropas Savienības dalībvalstīm atgūties no COVID-19 pandēmijas krīzes un kļūt Eiropas Savienībai (ES) spēcīgākai un noturīgākai.
Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" ANM ietvaros piesaistītais finansējums ir 38 100 000 EUR apmērā, no kuriem 27 000 000 paredzēti energosistēmas nacionālā dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11 100 000 EUR – informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijas pasākumiem. 2023. gada 27. martā ir noslēgts līgums starp AST un Ekonomikas Ministriju, kā enerģētikas nozares ANM projektu uzraugošo institūciju, par ANM finansējuma izmantošanas un pārvaldības nosacījumiem. Projekti jāīsteno līdz 2026. gada maijam.
ANM līdzekļu mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm vērienīgu reformu un investīciju īstenošanai, kuru mērķis ir:
- padarīt savu ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļajai un digitālajai pārejai saskaņā ar ES prioritātēm;
- reaģēt uz problēmām, kas norādītas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgada ietvaros.
ANM mehānisms stājās spēkā 2021. gada 19. februārī, saskaņā ar 2021. gada 12. februāra apstiprināto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu. Tas finansē ES dalībvalstu reformas un investīcijas, kas veiktas laikposmā no pandēmijas sākuma 2020. gada februārī līdz 2026. gada 31. augustam.
Arī Latvijas enerģētikas sektoram saskaroties ar lieliem izaicinājumiem pēc COVID-19 pandēmijas krīzes, kas saistīts ar cenu pieaugumu iekārtām un darba spēkam enerģētikas nozarē, ANM plānā ir paredzēts atbalsts 1.2.1.5.i. investīcijai “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” kuras ietvaros AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), kā pārvades sistēmas operatoram (PSO), atbildīgam par elektroapgādes drošumu un stabilitāti energosistēmā, tiks paredzēts finansējums elektroenerģijas pārvades sistēmas modernizācijas reformas komponentei. Tā ietver informācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādi un attīstību pārvades sistēmas elastības un drošuma paaugstināšanai, dispečeru un datu centru attīstībai, ieskaitot galvenā datu centra un rezerves datu centra datu savienojuma un informācijas tehnoloģijas infrastruktūras risinājuma izveidošanu projekta “Jāņciems” ietvaros, nacionālās datu platformas izveidei, tādējādi veidojot nepieciešamo informācijas sistēmu infrastruktūru un attīstītu tīklu vadības digitalizāciju, klimatneitrālu risinājumu ieviešanai un darbībai, tādejādi veicinot Latvijas izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu, nodrošinot enerģētikas nozares klimat neitrālu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu ieviešanu pieslēgto atjaunīgo energoražotāju (AER) avotu vadībai un kontrolei, veicinot Latvijas enerģētiskās politikas un tautsaimniecības attīstību.
2022. gada 15.novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets publicēja MK noteikumus Nr.726 (https://likumi.lv/ta/id/337225) "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.5.i. investīcijas "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" īstenošanas noteikumi".
Lai novērstu informācijas tehnoloģiju risinājumu un datu fragmentāciju balansa vadībā, kā arī, ņemot vērā pieaugošās tirgus dalībnieku prasības datu pieejamībai un apmaiņai, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bija nepieciešams aizstāt esošos IT risinājumus balansa vadībai ar vienotu IT sistēmu, kas nodrošina pilnu balansa vadības funkcionalitāti, t. sk., elektroenerģijas sistēmas balansa plānošanu, koriģēšanu, starpvalstu caurlaides spējas aprēķinu un saskaņošanu, norēķinu sistēmas automatizāciju, balansēšanas datu arhivēšanu, zudumu plānošanas procesu un balansēšanas solījumu (bidu) pārvaldības procesu, kopā ar nepieciešamām atskaitēm.
Balansa vadibas sistēma darbu uzsāka 2023. gada 31. maijā.
Balansa vadības sistēma (BVS) ir integrēta ar vairākām iekšējām un ārējām sistēmām. BVS galvenais mērķis ir nodrošināt elektroenerģijas pārvades sistēmai un elektroenerģijas tirgus darbībai nepieciešamos biznesa procesus un datu apmaiņu ar citām pusēm, kas ietverta šajos procesos. BVS ietver prezentācijas, biznesa loģikas un datu slāņus. BVS portāls (klientu/publiskais) ir pieejams BPS (balansēšanas pakalpojuma sniedzējiem) un RPS (regulēšanas pakalpojuma sniedzējiem), izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu. Sistēma satur sekojošus moduļus:
- Balansa plānošana;
- Regulēšanas solījumu pārvaldība;
- Nebalansa norēķini;
- Pārredzamības atskaites ENTSO-E;
- Pārrobežu pārvades jaudu (CZC) plānošana;
- Īstermiņa jaudas pietiekamība (STA).
Projekta ietvaros tika veikta minēto procesu automatizācija, ieviesta standartizēta datu apmaiņa starp sistēmām, vienotas datu bāzes ieviešana ar balansēšanu saistītiem procesiem un datiem, ievērojami samazinot datu un lietojumu fragmentāciju. Projekts ir uzsākts 2018. gada 24. oktobrī ar AS "Augstsprieguma tīkls" Valdes lēmumu Nr. 179/47/2018 un to plānots pabeigt līdz 2026. gada 31. maijam. Izmaksas projektam tiks attiecinātas no 2020. gada 1. februāra.
BVS ir izveidota, lai sistēmas operators un balansēšanas pakalpojumu saņēmēji un regulēšanas pakalpojuma sniedzēji varētu veikt informācijas apmaiņu biznesa procesu nodrošināšanai. Piekļuve sistēmai tiek nodrošināta tirgus dalībniekiem, kas ir noslēguši līgumu ar AST par balansēšanu vai regulēšanas pakalpojuma sniegšanu. Vairāk par sistēmas balansēšanu var lasīt šeit, savukārt tirgus informācija ir pieejama Pārredzamības jeb Transparency platformā https://transparency.entsoe.eu/ un https://baltic.transparency-dashboard.eu/.
Plašāk Balnasa vadības sistēmu var lasīt šeit.
Atjaunojamo energoresursu (AER) elektrostaciju pieslēgšana pie elektropārvades tīkliem nav saistīta tikai ar elektropārvades infrastruktūras (līnijas, apakšstacijas, transformatori) attīstību, bet arī ar jaunām IT sistēmām, bez kurām jaunpieslēgtos AER ražotājus nav iespējams plānot, modelēt, regulēt un vadīt. Tīkla modeļu pārvaldības informācijas sistēma ir būtiska un neatņemama sastāvdaļa kopīgā AER integrēšanas procesā, sasaistot Latvijas IT sistēmu ar kopīgu Eiropas elektroenerģijas tirgu plānošanas un vadības sistēmu, kas ir priekšnoteikums drošai un stabilai sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu. Projekta realizācijas rezultātā paredzēts nodrošināt:
- vienotu avotu tīkla modeļu pamatdatu vākšanai un uzturēšanai un automatizēt šo datu atjaunošanu atbilstoši faktiskajām izmaiņām tīklā;
- tīkla modeļu datu atjaunošanu no izstrādātās sistēmas citās AST informācijas sistēmās un darba rīkos;
- izstrādātā sistēmā uzturēto tīkla modeļu izmantošanu AST režīmu plānošanu un atslēgumu plānošanu;
- iespēju paplašināt izstrādātās sistēmas funkcionalitāti, t.sk. datu apmaiņu ar citām informācijas sistēmām gan AST, gan Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla – (turpmāk – ENTSO-E) līmenī.
Projekts ir uzsākts 2019. gada 6. novembrī ar AS "Augstsprieguma tīkls" Valdes lēmumu Nr. 160/46/2019 un to plānots pabeigt līdz 2026. gada 31. maijam. Izmaksas ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra.
Droša elektroenerģijas sistēmas ekspluatācija un Latvijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu nav iedomājama bez drošas IT infrastruktūras un kiberdrošības, nodrošinoties gan no infrastruktūras atteices gadījumiem, gan no ārējiem draudiem un kiberuzbrukumiem. Tas ir vitāli svarīgi visos elektroenerģijas sistēmas vadības līmeņos gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Projekta realizācijas rezultātā paredzēts nodrošināt jaunizveidotajā datu centrā nepieciešamo servera (skaitļošanas, glabāšanas) un datu pārraides tīkla infrastruktūru, lai nodrošinātu uzturamo informācijas sistēmu atbilstību kritiskās infrastruktūras prasībām. Tāpat arī paredzēts nodrošināt kiberdrošības uzlabošanai nepieciešamos risinājumus. Šiem nolūkiem ir paredzēti speciāli IT infrastruktūras un informācijas sistēmu kiberdrošības uzraudzības risinājumi ar attiecīgo iekārtu un sistēmu ieviešanu.
Projekts ir uzsākts 2020. gada sākumā un to plānots pabeigt līdz 2026. gada 31. maijam.