Elektroenerģijas tirgus apskats

2022. gada maijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 164,20 EUR par megavatstundu (MWh), kas ir par 50,1% vairāk nekā aprīlī, bet attiecībā pret 2021. gada maiju cena ir par 239% augstāka.

Būtiskākais maijā:

• Maijā Latvijā saražotas 402 525 MWh elektroenerģijas, kas ir par 39% mazāk nekā aprīlī un par 24% mazāk nekā pirms gada, savukārt elektroenerģijas patēriņš Latvijā bija 571 154 MWh, kas ir par 2% mazāk nekā aprīlī un par vienu procentu mazāk nekā pirms gada; 
• Tādējādi maijā Latvijā saražoti 70,5% no valstī patērētās elektroenerģijas, kas ir kritums attiecībā pret aprīli, kad saražoti 112,8% no nepieciešamā un elektroenerģija eksportēta, maijā trūkstošais apjoms -  168 629 MWh importētas no kaimiņvalstīm;
• Vislielākais saražotās elektroenerģijas apjoma kritums vērojams Daugavas HES - maijā, norimstot paliem Daugavā, saražotas 310 372 MWh elektroenerģijas, kas ir par 44,1% mazāk nekā aprīlī un par 26,5% mazāk nekā pirms gada;
• Lielajās koģenerācijas stacijās maijā saražotas 25 250 MWh elektroenerģijas, kas ir par 23% vairāk nekā aprīlī un par 114% vairāk nekā pirms gada, savukārt vēja staciju saražotā apjomā maijā attiecībā pret aprīli vērojams kritums par 23%, bet attiecībā par 2021. gada maiju - samazinājums par 2,4%;
• Būtisks saražotās elektroenerģijas apjoma kritums vērojams mazajās (ar jaudu līdz 10 MW) koģenerācijas stacijās - maijā saražotas tikai 2 810 MWh, kas ir par 72% mazāk nekā aprīlī un par 86,6% mazāk nekā pirms gada, pārējie elektroenerģijas ražošanas veidi nav būtiski iespaidojuši Latvijas elektroenerģijas bilanci;
• Maijā vērojama elektroenerģijas cenu izlīdzināšanās Eiropā - ja aprīlī par vienu MWh bija jāmaksā no 79,36 EUR Somijā līdz 233,10 EUR Francijā, tad maijā šis cenu svārstību koridors ir starp 132,66 un 197,43 EUR - valstīs, kur elektroenerģija vidēji bija lētāka, tās cena pieauga, savukārt tur, kur tā maksāja caurmērā dārgāk, cenas samazinājās, cenu samazinājums ir saistāms ar patēriņa samazinājumu pēc apkures sezonas, savukārt palielinājums - ar starpsavienojumu apkopes remontdarbiem, kā rezultātā pārvades jauda bija ierobežota;
• Maijā salīdzinājumā ar aprīli elektroenerģijas imports uz Baltiju no Krievijas ir samazinājies par 69%, bet attiecībā pret 2021. gada maiju - 7,4 reizes, tas saistīts ar Eiropas valstu kopīgu lēmumu no 2022. gada 22.maija neiepirkt elektroenerģiju no Krievijas noteikto sankciju dēļ un jau kopš marta noteiktajiem importa kapacitātes ierobežojumiem;
• Maijā par 6,5% samazinājies arī elektroenerģijas imports uz Baltiju no Eiropas, vienlaikus attiecībā pret 2021. gada maiju imports no Eiropas ir palielinājies par 28,4%. Minētās izmaiņas saistāmas ar lielākiem vai mazākiem pārvades jaudas ierobežojumiem starpsavienojošo līniju apkopes darbu dēļ pagājušajā gadā un šogad.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cena

Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltiju

Balansēšanas tirgus Baltijā

Balansēšanas enerģijas cenas Baltijā

Augstākās un zemākās solījumu cenas

 Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecibas apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.