Svarīgākais elektroenerģijas tirgū 2022. gadā
Cena:
- 2022. gadā gan Latvijā, gan arī Eiropā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, katrā vasaras mēnesī sasniedzot jaunu augstāko vēsturisko cenu līmeni. Cenas samazinājās pēc rekorda augustā, kad vidējā mēneša elektroenerģijas cena sasniedza elektroenerģijas 467,75 EUR par megavatstundu (MWh), bet 17. augustā laika posmā no 18.00 līdz 19.00 elektroenerģijas cena sasniedza NordPool biržas noteikto maksimālo stundas cenas atzīmi - 4000 EUR/MWh;
- 2022. gada vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 EUR/MWh - attiecībā pret 2021. gadu pieaugums ir 156% apmērā;
- Kraso cenu pieaugumu izraisīja vairāki apstākļi, kam pamatā bija Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās reakcijas - bažās par energoresursu pietiekamību gaidāmajā ziemā Eiropā vasaras mēnešos dramatiski pieauga gāzes cenas, kas uz gada beigām pakāpeniski samazinājās, tāpat cenu pieaugumu sekmēja Baltijas valstu un Somijas atteikšanās no elektroenerģijas importa no Krievijas un Baltkrievijas,
- Tāpat cenu pieaugumu veicināja karstais laiks Eiropā, kā rezultātā auga energopatēriņš dzesēšanas vajadzībām un samazinājās ūdens pieplūde hidroelektrostaciju rezervuāros Skandināvijā.
Ģenerācija un patēriņš Latvijā:
- 2022. gadā Latvijā saražotas 4 794 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 14,5% mazāk nekā pirms gada, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 3,7%, sasniedzot 7 106 GWh gadā;
- Samazinoties patēriņam un vēl vairāk - ražošanai, 2022. gadā pieauga elektroenerģijas imports - no kaimiņvalstīm tika saņemtas 2 311 GWh elektroenerģijas jeb par 30,4% vairāk nekā 2021. gadā, un tādējādi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 67,5% apmērā (samazinājums par 8,52 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu);
- Ražošanas apjoms 2022. gadā ir pieaudzis atjaunojamo resursu ģenerācijā - Daugavas hidroelektrostacijās saražots par 1,3% vairāk, vēja elektrostacijās - par 34,5% vairāk, mazajās hidroelektrostacijās saražotā apjoms ir palielinājies par 13,3% un būtiski - par 122% - pieaudzis saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms, tiesa, to kopējais devums Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē vēl joprojām ir niecīgs jeb 0,11%;
- Savukārt fosilā kurināmā stacijās vērojams ražošanas kritums - lielajās koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 36,9%, mazo koģenerācijas staciju devumā turpinās pēdējos sešus gadus vērojamā stabilā lejupslīde ar 67,5% kritumu 2022. gadā, ar biomasu saražots par 5,9% mazāk, ar biogāzi - par 9,4% mazāk;
- Izmaiņas ražošanas struktūrā saistāmas ar augsto gāzes cenu, kā rezultātā lielās koģenerācijas stacijas no marta līdz augustam darbojās minimālā režīmā, kā arī jaunu vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu tīklam.
Elektroenerģijas imports uz Baltiju
- Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu samazināt elektroenerģijas importu no trešajām valstīm ar 2022. gada martu un pilnīgu atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas ar 2022. gada maiju Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā dēļ, gada griezumā imports no šīm valstīm ir krities par 77%, salīdzinot ar 2021. gadu, un bija 1 095 GWh apmērā;
- Trešo valstu imports uz Baltiju tika aizstāts Eiropā saražoto - kopumā tam pieaugot par 20%, importētas 12 716 GWh elektroenerģijas: 6 823 GWh no Somijas (pieaugums par 6%), 4 947 GWh no Zviedrijas (pieaugums par 43%) un 946 GWh no Polijas (pieaugums par 38%).
Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance
Latvijā saražotā elektroenerģija |
2022. gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2021. gads, MWh |
---|---|---|---|
Daugavas HES |
2 653 033 |
1,3% |
2 619 797 |
Termoelektrostacijas* |
1 215 715 |
-36,9% |
1 925 652 |
Vēja elektrostacijas |
188 364 |
34,5% |
140 022 |
Koģenerācija (līdz 10 MW) |
73 260 |
-67,5% |
225 425 |
Biomasa (līdz 10 MW) |
344 055 |
-5,9% |
365 784 |
Biogāze (līdz 10 MW) |
237 283 |
-9,4% |
261 969 |
Mazās HES (līdz 10 MW) |
77 678 |
13,3% |
68 575 |
Saules elektrostacijas |
5 262 |
122,2% |
2 369 |
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms |
4 794 651 |
-14,5% |
5 609 592 |
* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"
2022.gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2021.gads, MWh |
|
---|---|---|---|
Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija |
5 308 232 |
13,8% |
4 666 370 |
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija |
2 996 705 |
3,6% |
2 893 735 |
Latvijas elektroenerģijas saldo |
2 311 527 |
30,4% |
1 772 634 |
|
2022.gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2021.gads, MWh |
---|---|---|---|
Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3] |
7 106 177 |
-3,7% |
7 382 226 |
Valsts patēriņa nosegšana, izmantojot vietējās ģenerācijas |
67,5% |
-8,52 (procentpunkti) |
76,0% |
Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas
Apgabals |
Vidējā gada cena EUR/MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
Vidējā cena 2021. gadā EUR/MWh |
Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh |
Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh |
Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh |
Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh |
---|---|---|---|---|---|---|---|
NP Somija |
154,04 |
113% |
72,34 |
-2,08 |
861,14 |
1,95 |
501,45 |
NP Igaunija |
192,82 |
122% |
86,73 |
-0,04 |
4000,00 |
11,46 |
682,05 |
NP Latvija |
226,91 |
156% |
88,78 |
-0,04 |
4000,00 |
11,46 |
823,98 |
NP Lietuva |
230,23 |
155% |
90,45 |
-0,04 |
4000,00 |
11,46 |
823,98 |
NP Zviedrija (SE4) |
152,10 |
89% |
80,52 |
-2,08 |
799,97 |
1,95 |
542,23 |
Polija |
166,72 |
92% |
86,82 |
16,33 |
771,00 |
59,3 |
387,92 |
Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos
Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali |
Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)2022. gads |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (procentpunkti) |
Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%), 2021. gads |
---|---|---|---|
NPS FI & EE |
62% |
2,1 |
60% |
NPS EE & LV |
75% |
-19,6 |
95% |
NPS LV & LT |
96% |
3,3 |
93% |
NPS LT & SE4 |
36% |
-32,4 |
69% |
Baltijas starpsavienojumu noslogotība
Starpsavienojumi |
Vidējā gada noslogotība % |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (procentpunkti) |
Zemākā fiksētā mēneša noslogotība pārskata periodā |
Augstākā fiksētā mēneša noslogotība pārskata periodā |
---|---|---|---|---|
LV -> LT |
48% |
-1 |
31,2% |
70,2% |
EE -> LV |
72% |
28 |
45,5% |
95,4% |
LT -> LV |
2% |
1 |
0,0% |
4,5% |
PL->LT |
22% |
5 |
1,9% |
50,3% |
LT->PL |
42% |
1 |
17,8% |
79,1% |
SE4->LT |
87% |
26 |
65,6% |
99,9% |
FI->EE |
79% |
6 |
59,9% |
95,4% |
LV>EE |
1% |
-2 |
0,0% |
2,3% |
EE>FI |
0% |
-0 |
0,0% |
2,7% |
LKAL>LT |
98% |
0 |
93,7% |
100,0% |
LT>SE4 |
0% |
-3 |
0,0% |
95,4% |
LRI>LV |
33% |
-53 |
0,0% |
99,8% |
Elektroenerģijas imports uz Baltiju
|
2022.gads, MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2021.gads, MWh |
---|---|---|---|
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju |
1 095 320 |
-77% |
4 671 229 |
Imports no ES valstīm uz Baltiju, tai skaitā: |
12 715 986 |
20% |
10 576 386 |
- no Polijas | 945 775 | 38% | 684 146 |
- no Zviedrijas | 4 947 181 | 43% | 3 469 965 |
- no Somijas | 6 823 030 | 6% | 6 422 275 |
Balansēšanas tirgus Baltijā
Balansēšanas enerģijas cenas Baltijā
Nebalansa cena |
2022.gads, EUR/MWh |
Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu |
2021.gads, EUR/MWh |
---|---|---|---|
Igaunija |
224,87 |
145% |
91,61 |
Latvija |
230,97 |
151% |
92,07 |
Lietuva |
230,79 |
150% |
92,37 |
Augstākās un zemākās solījumu cenas
|
Igaunija |
Latvija |
Lietuva |
|||
---|---|---|---|---|---|---|
|
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Augstākā cena, EUR/MWh |
1 500,05 |
1 500,05 |
1 500,05 |
1 500,05 |
1 500,05 |
1 500,05 |
Zemākā cena, EUR/MWh |
-321,00 |
-321,00 |
-321,00 |
-321,00 |
-321,00 |
-321,00 |
Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh
|
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
||
---|---|---|---|---|
|
Aktivizētā enerģija, MWh |
Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo gadu, % |
Aktivizētā enerģija, MWh |
Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo gadu, % |
Igaunija |
29 274 |
4% |
38 962 |
160% |
Latvija |
45 756 |
31% |
38 309 |
82% |
Lietuva |
11 2513 |
58% |
64 632 |
169% |
Somija |
13 852 |
-44% |
29 036 |
-70% |
Zviedrija |
8 958 |
-42% |
48 908 |
9% |
Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW
|
Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW |
Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo gadu |
% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami |
|||
---|---|---|---|---|---|---|
|
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Uz noslodzi |
Uz atslodzi |
Baltijas valstis kopā |
790 |
338 |
9% |
-4% |
0% |
1% |
Igaunija |
21 |
39 |
-12% |
-16% |
3% |
8% |
Latvija |
121 |
90 |
-5% |
13% |
10% |
29% |
Lietuva |
648 |
209 |
13% |
-7% |
0% |
11% |
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:
LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.
[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija
[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija
[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.