Elektroenerģijas tirgus apskats

Svarīgākais elektroenerģijas tirgū 2022. gadā

Cena:

• 2022. gadā gan Latvijā, gan arī Eiropā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, katrā vasaras mēnesī sasniedzot jaunu augstāko vēsturisko cenu līmeni. Cenas samazinājās pēc rekorda augustā, kad vidējā mēneša elektroenerģijas cena sasniedza elektroenerģijas 467,75 EUR par megavatstundu (MWh), bet 17. augustā laika posmā no 18.00 līdz 19.00 elektroenerģijas cena sasniedza NordPool biržas noteikto maksimālo stundas cenas atzīmi - 4000 EUR/MWh; 
• 2022. gada vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 EUR/MWh - attiecībā pret 2021. gadu pieaugums ir 156% apmērā; 
• Kraso cenu pieaugumu izraisīja vairāki apstākļi, kam pamatā bija Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās reakcijas - bažās par energoresursu pietiekamību gaidāmajā ziemā Eiropā vasaras mēnešos dramatiski pieauga gāzes cenas, kas uz gada beigām pakāpeniski samazinājās, tāpat cenu pieaugumu sekmēja Baltijas valstu un Somijas atteikšanās no elektroenerģijas importa no Krievijas un Baltkrievijas,
• Tāpat cenu pieaugumu veicināja karstais laiks Eiropā, kā rezultātā auga energopatēriņš dzesēšanas vajadzībām un samazinājās ūdens pieplūde hidroelektrostaciju rezervuāros Skandināvijā.

Ģenerācija un patēriņš Latvijā:

• 2022. gadā Latvijā saražotas 4 794 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 14,5% mazāk nekā pirms gada, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 3,7%, sasniedzot 7 106 GWh gadā;
• Samazinoties patēriņam un vēl vairāk - ražošanai, 2022. gadā pieauga elektroenerģijas imports - no kaimiņvalstīm tika saņemtas 2 311 GWh elektroenerģijas jeb par 30,4% vairāk nekā 2021. gadā, un tādējādi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 67,5% apmērā (samazinājums par 8,52 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu);
• Ražošanas apjoms 2022. gadā ir pieaudzis atjaunojamo resursu ģenerācijā - Daugavas hidroelektrostacijās saražots par 1,3% vairāk, vēja elektrostacijās - par 34,5% vairāk, mazajās hidroelektrostacijās saražotā apjoms ir palielinājies par 13,3% un būtiski - par 122% - pieaudzis saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms, tiesa, to kopējais devums Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē vēl joprojām ir niecīgs jeb 0,11%;
• Savukārt fosilā kurināmā stacijās vērojams ražošanas kritums - lielajās koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 36,9%, mazo koģenerācijas staciju devumā turpinās pēdējos sešus gadus vērojamā stabilā lejupslīde ar 67,5% kritumu 2022. gadā, ar biomasu saražots par 5,9% mazāk, ar biogāzi - par 9,4% mazāk;
• Izmaiņas ražošanas struktūrā saistāmas ar augsto gāzes cenu, kā rezultātā lielās koģenerācijas stacijas no marta līdz augustam darbojās minimālā režīmā, kā arī jaunu vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu tīklam.

Elektroenerģijas imports uz Baltiju

• Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu samazināt elektroenerģijas importu no trešajām valstīm ar 2022. gada martu un pilnīgu atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas ar 2022. gada maiju Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā dēļ, gada griezumā imports no šīm valstīm ir krities par 77%, salīdzinot ar 2021. gadu, un bija 1 095 GWh apmērā;
• Trešo valstu imports uz Baltiju tika aizstāts Eiropā saražoto - kopumā tam pieaugot par 20%, importētas 12 716 GWh elektroenerģijas: 6 823 GWh no Somijas (pieaugums par 6%), 4 947 GWh no Zviedrijas (pieaugums par 43%) un 946 GWh no Polijas (pieaugums par 38%).

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum" 

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltiju

Balansēšanas tirgus Baltijā

Balansēšanas enerģijas cenas Baltijā

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

 Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.​

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.