Elektroenerģijas tirgus apskats

2022. gada jūlijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 304,96 EUR par megavatstundu (MWh), kas ir par 39,7% vairāk nekā jūnijā, bet attiecībā pret 2021. gada jūliju cena ir par 245% augstāka.

Būtiskākais jūlijā:

• Jūlijā Latvijā saražotas 208 029 MWh elektroenerģijas, kas ir par 25,4%, mazāk nekā jūnijā, savukārt attiecībā pret 2021. gada jūliju samazinājums ir 32% apmērā, savukārt elektroenerģijas patēriņš bija 544 121 MWh, kas ir par 1% vairāk nekā jūnijā un par 9% mazāk nekā pagājušā gada jūlijā;
• Tādējādi jūlijā Latvijā saražoti 38% no valstī patērētās elektroenerģijas, kas ir kritums attiecībā pret jūniju, kad saražoti 52% no nepieciešamā, jūlijā trūkstošais apjoms - 336 092 MWh tika importētas no kaimiņvalstīm;
• Apjoma ziņā vislielākais ražošanas kritums vērojams Daugavas HES - saražojot 137 554 MWh, attiecībā pret jūniju saražots par 34% mazāk, savukārt attiecībā pret 2021. gada jūliju vērojams ražošanas pieaugums par 88%;
• Lielās koģenerācijas stacijas jūlijā ražošanu bija praktiski pārtraukušas - saražotas vien 4 527 MWh elektroenerģijas, kas ir par 97% mazāk nekā pirms gada un uz pusi mazāk nekā jūnijā;
• Jūlijā jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā sasniegta vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cenas kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas - 304,96 EUR/MWh, arī pārējās Baltijas valstīs vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus - Lietuvā 305,36 EUR/MWh, Igaunijā - 233,21 EUR/MWh;
• Latvijā un Lietuvā fiksēta arī vēsturiski augstākā stundas cena - 21. jūlijā laika posmā no 18.00 līdz 19.00 elektroenerģijas cena sasniedza 2100,08 EUR/MWh;
• Krasais cenu pieaugums saistāms ar ierobežoto elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas tirgū - to ierobežo gan Daugavas HES hidrobūvju remonts, kā rezultātā zemā ūdens līmeņa dēļ lielās hidroelektrostacijas Latvijā nevar uzkrāt ūdeni un ražot elektroenerģiju tikai maksimumpatēriņa stundās, tā palielinot piedāvājumu tirgū un līdzsvarojot cenu, gan gāzes pieejamība un augstās tās cenas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, gan arī lēmums pārtraukt elektroenerģijas importu no Krievijas tai noteikto sankciju dēļ;
• Ierobežotais ražošanas apjoms veicināja importa pieaugumu uz Baltiju no Eiropas Savienības - kopumā Baltijā importētas 1 138 716 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7% vairāk nekā jūnijā;
• Lai gan arī Igaunijā arī tika sasniegta vēsturiski augstākā cena, tur pieaugums nebija tiek liels un tas saistāms ar ierobežotajām iespējām pārvadīt elektroenerģiju uz Latviju abu valstu starpsavienojumu jaudu ierobežojumu dēļ, ko izraisīja gan plānotie remonti, gan augstā gaisa temperatūra.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltiju

Balansēšanas tirgus Baltijā

Balansēšanas enerģijas cenas Baltijā

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.​

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.