Elektroenerģijas tirgus apskats

2023. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā attiecībā pret 2022. gadu samazinājās par 59% jeb līdz 93,89 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), būtiski - līdz 77,6% pieauga no atjaunīgajiem energoresursiem saražotais elektroenerģijas apjoms, sasniedzot lielāko atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vismaz pēdējo 13 gadu laikā. Vienlaikus Latvija savu patēriņu ar vietējo ģenerāciju nosedza 88,3% apmērā, kas ir augstākais rādītājs kopš 2017. gada.

Būtiskākais elektroenerģijas tirgū 2023. gadā:

Cena:

• Pēc cenu svārstībām un antirekordiem bagātā 2022. gada pērn vērojama cenu stabilizācija un samazināšanās gan Latvijā, gan arī Eiropā: jau janvārī Latvijā vidējā mēneša cena pirmo reizi kopš 2021. gada augusta paslīdēja zem 100 EUR/MWh atzīmes;
• 2023. gada vidējā elektroenerģijas cena Latvijā samazinājās līdz 93,89 EUR/MWh jeb bija par 59% zemāka nekā 2022. gadā;
• Zemākais mēneša cenu līmenis - 65,89 EUR/MWh - bija 2023. aprīlī, savukārt augstākais - 117,25 EUR/MWh - tika sasniegts septembrī;
• Gada griezumā elektroenerģijas cenas samazinājās visā Eiropā, joprojām zemākam cenu līmenim saglabājoties Ziemeļvalstīs. Zemākas elektroenerģijas cenas Ziemeļvalstīs skaidrojamas ar augstāku elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem - hidroelektrostacijās un vēja parkos, kas ir lētāka, kā arī nepietiekamas caurlaides spējas, kas liedz lētāk saražotajai elektroenerģijai no Ziemeļvalstīm plūst uz Latviju tādā apjomā, lai elektroenerģijas cenas izlīdzinātos;
• Visā Eiropā vairākkārt pieaudzis stundu skaits, kurās elektroenerģijas cenas bija zemākas par nulli, ko noteica augsta atjaunojamo energoresursu ražošana laikā, kad pieprasījums bija ievērojami samazinājies. Visvairāk stundu ar negatīvu elektroenerģijas cenu 2023. gadā bija Somijā – 467 stundas, kas ir aptuveni 16 reizes vairāk nekā 2022. gadā;
• Elektroenerģijas cenu samazinājumu galvenokārt veicināja zemākas gāzes un citu fosilo resursu cenas, kas 2022. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni, kā arī augstāka vēja un saules elektrostaciju izstrāde.

Ģenerācija un patēriņš Latvijā un Baltijas valstīs:

Latvijā:

• 2023. gadā Latvijā saražotas 6 083 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 26,2% vairāk nekā pirms gada, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņa apjoms samazinājās par 3,4%, sasniedzot 6 887 GWh gadā;
• Latvijā 2023. gadā patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 88,3% apmērā (palielinājums par 21 procentpunktu), kas ir augstākais rādītājs kopš 2017. gada. Iztrūkstošais elektroenerģijas apjoms - 804 GWh Latvijas pārvades tīklā importēts no kaimiņvalstīm;
• Latvijas saražotās elektroenerģijas apjoms 2023. gadā ir pieaudzis atjaunojamo resursu ģenerācijā - hidroelektrostacijas saražoja par 38% vairāk, vēja elektrostacijas - par 42% vairāk, un būtiski - par 329% - pieaudzis saules elektrostaciju saražotais elektroenerģijas apjoms, tiesa, to kopējais devums Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē vēl joprojām ir mazs - 2,1%;
• Hidroelektrostacijas saražoja būtisku apjomu - 3 778 GWh, kas bija iespējams, pateicoties palu laikam, kas sākās jau 2023. gada janvārī un turpinājās līdz pat aprīlim, tāpat arī gada pēdējos divos mēnešos bija vērojams ūdens pieteces pieaugums, kas veicināja augstu elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās. Tādējādi HES apjoms 2023. gadā pieauga līdz 62% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma; 
• Vēja elektrostaciju saražotais apjoms pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis aptuveni 2 reizes, tostarp rudens vētru dēļ 2023. gada oktobrī tika sasniegta arī vēsturiski augstākā vēja enerģijas izstrāde mēnesī – 37 GWh. Kopējais pieaugums skaidrojams ar Tārgales vēja parka pirmo pilno ražošanas gadu, kā arī vējainiem laikapstākļiem;
• Kopumā 2023. gadā Latvijas patēriņa nosegšanas spēja ar vietējo ģenerāciju ir stabila un ar potenciālu pieaugt. Mazinājusies atkarība no fosilajiem resursiem - 77,6% no saražotās elektroenerģijas tika ģenerēta no atjaunīgajiem energoresursiem, tostarp maijā tika sasniegts lielākais fiksētais zaļās elektroenerģijas īpatsvars, kad 99,9% no Latvijā saražotās elektroenerģijas tika ģenerēta no atjaunīgajiem energoresursiem;
• Latvijas elektroenerģijas patēriņa samazinājums par 3% skaidrojams ar saules ģenerācijas iekārtu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, tādējādi faktiskais saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā netiek nodota tīklā, bet izmantota tūlītējam pašpatēriņam.

Baltijas valstīs:

• Kopējā Baltijas valstu situācijā attiecībā uz saražotās un patērētās elektroenerģijas bilanci vērojamas līdzīgas tendences kā Latvijā – Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 1% jeb līdz 16 171 GWh, turpretī elektroenerģijas patēriņa apjoms samazinājās par 3%, sasniedzot 26 675 GWh;
• Valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju starp Baltijas valstīm pērn bijusi ļoti atšķirīga – Latvijā 88,3%, Lietuvā 46,6% (palielinājums par 13 procentpunktiem) un Igaunijā 57,4% (samazinājums par 13 procentpunktiem). Tomēr pērn sasniegtā attiecība Baltijas valstīs kopā – 60,6% ir augstākā kopš 2018. gada, tostarp Latvijai sasniedzot ievērojami augstāko rādītāju starp Baltijas valstīm.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm:

• Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu par pilnīgu atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas ar 2022. gada maiju Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā dēļ, elektroenerģija 2023. gadā no šīm valstīm vairs netiek importēta, līdz ar ko importa apjoms ir 0 GWh;
• Trešo valstu imports uz Baltijas valstīm tika aizstāts ar importu no Somijas, Zviedrijas un Polijas starpsavienojumiem - kopumā uz Baltiju importētas 13 053 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2,6% vairāk kā 2022. gadā.

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA):

• Eiropā palielinoties pieprasījumam pēc atjaunīgo energoresursu saražotas elektroenerģijas, 2023. gadā par 36% attiecībā pret 2022. gadu pieaudzis Latvijas IA Reģistrā izdoto IA apjoms;
• Kopumā 2023. gadā AST izsniedzis IA par 5,3 miljoniem megavatstundu (MWh) elektroenerģijas jeb par 88% no Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoma;
• Visvairāk IA 2023. gadā Latvijā tika importēti no Vācijas, bet lielākais IA eksporta apjoms bija uz Norvēģiju.

Balansēšanas tirgus:

• Kopējā aktivizētā enerģija uz noslodzi 2023. gadā no Latvijas regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem sasniedza 27 599 MWh, kas ir par 40% mazāk nekā 2022. gadā un ir lielākais samazinājums starp Baltijas valstīm. Tas izskaidrojams ar būtisko samazinājumu – par 74% - standarta solījumu apjomiem. Samazinājums novērojams arī kopējai aktivizētajai enerģijai uz atslodzi – par 29%;
• Balansēšanas enerģijas cenas 2023. gadā gan Latvijā, gan visās Baltijas valstīs, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājās. Latvijā balansēšanas enerģijas cenas samazinājās vidēji par 55%, sasniedzot 103,63 EUR/MWh, faktiski pietuvojoties 2021. gada vidējam balansēšanas cenu līmenim, kas bija 92,07 EUR/MWh.

Izejas datus par 2022. un 2023. gadu iespējams lejupielādēt šeit.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Precizēti vēsturiskie dati.

*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas. 

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance, GWh

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Statistika par 2023. gadā Latvijas IA Reģistrā veikto eksportu un importu

Atspoguļoti to valstu dati, kuru darījumu skaits ir virs 1000 MWh. 

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Balansēšanas enerģijas cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Precizēti vēsturiskie dati.

*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.