2022. gada enerģētiskā krīzes simptomi bija nepieredzēti augsta elektroenerģijas cena biržā Latvijā (vidēji 227 EUR/MWh) un saspringti enerģijas importa apstākļi. Savukārt, 2023. gadā elektroenerģijas cenas biržā Latvijā samazinājās vairāk nekā uz pusi, un bija 94 EUR par megavatstundu (EUR/MWh). Vienlaikus 2023. gadā gan Latvijā, gan Baltijas reģionā kopumā būtiski palielinājās no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms, mazinot atkarību no enerģijas importa. Baltijas valstīs kopumā 2023. gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās* elektroenerģijas daudzums pirmo reizi sasniedza 40% no patērētās elektroenerģijas. Savukārt Latvijā 2023. gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums sasniedza 68% no patērētās* elektroenerģijas, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Notikumi elektroenerģijas tirgū Latvijā un Baltijas reģionā kopumā 2023. gadā iezīmējas ar pozitīvām tendencēm, norāda AST valdes loceklis Gatis Junghāns. "2023. gads ir unikāls ar to, ka gan Latvija, gan pārējās Baltijas valstis pirmo reizi nenopirka nevienu elektroenerģijas vai dabas gāzes megavatstundu no Krievijas. Baltijas valstu atkarība no Krievijas enerģijas ir kļuvusi par vēsturi. Baltijas valstu energosistēma ar jaudīgiem starpsavienojumiem ir integrēta vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Papildus stabilā tempā Baltijas energosistēmā tiek attīstītas vēja un saules elektrostacijas, kas mazina reģiona atkarību no enerģijas importa. 2024. gada sākumā Baltijas valstīs saules elektrostacijās uzstādītā kopējā jauda jau pārsniedz 2100 MW un vēja elektrostacijās uzstādītā jauda pārsniedz 1800 MW. Saules un vēja elektrostacijas kļūst par sistēmas nozīmes resursu - 2023. gadā saules un vēja elektrostacijas saražoja jau vienu piekto daļu no Baltijas valstīs nepieciešamās elektroenerģijas – jaudīga tendence, kura turpināsies," norāda G. Junghāns.

Elektroenerģijas cenu samazinājumu 2023. gadā galvenokārt veicināja zemākas gāzes un citu fosilo resursu cenas, kā arī augstāka vēja un saules elektrostaciju izstrāde. Pēc cenu svārstībām un antirekordiem bagātā 2022. gada jau 2023. gada janvārī Latvijā elektroenerģijas vidējā mēneša cena pirmo reizi kopš 2021. gada augusta paslīdēja zem 100 EUR/MWh atzīmes, zemākā mēneša vidējā cena - 65,89 EUR/MWh - bija 2023. aprīlī, savukārt augstākā - 117,25 EUR/MWh - tika sasniegta septembrī.

2023. gadā Latvijā saražotas 6 083 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 26,2% vairāk nekā pirms gada, savukārt patēriņš samazinājās par 3,4%, sasniedzot 6 887 GWh. Tādējādi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 88,3% apmērā (palielinājums par 21 procentpunktu). Iztrūkstošais elektroenerģijas apjoms – 804 GWh – tika importēts no kaimiņvalstīm.

Kopumā 2023. gadā Latvijā mazinājusies atkarība no fosilajiem resursiem – 77,6% no kopā saražotās elektroenerģijas tika ģenerēta no atjaunīgajiem energoresursiem, tostarp maijā tika sasniegts lielākais fiksētais zaļās elektroenerģijas īpatsvars, kad 99,9% elektroenerģijas Latvijā tika saražoti no atjaunīgajiem energoresursiem. "Pieaugums vērojams visos zaļās enerģijas veidos - hidroelektrostacijas saražoja par 38% vairāk nekā 2022. gadā, vēja elektrostacijas - par 42% vairāk, un būtiski - par 329% - pieaudzis saules elektrostaciju saražotā apjoms, tiesa, to kopējais devums Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē vēl joprojām ir neliels - 2,1%", uzsver AST Tirgus uzraudzības un datu analīzes grupas vadītājs Aigars Sīlis.

Būtiskais hidroelektrostaciju saražotā apjoma pieaugums, sasniedzot 3 778 GWh, bija iespējams, pateicoties paliem, kas sākās jau janvārī un turpinājās līdz pat aprīlim, tāpat arī gada pēdējos divos mēnešos nokrišņu dēļ upēs bija vērojams ūdens pieteces pieaugums, kas veicināja augstu elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās. Tādējādi HES apjoms 2023. gadā pieauga līdz 62% no kopējā saražotās elektroenerģijas apjoma.

Vēja elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis aptuveni 2 reizes, tostarp rudens vētru iespaidā 2023. gada oktobrī tika sasniegta arī vēsturiski augstākā vēja enerģijas izstrāde mēnesī – 37 GWh. Kopējais pieaugums skaidrojams ar Tārgales vēja parka pirmo pilno ražošanas gadu, kā arī vējainiem laikapstākļiem.

Uzskaitītais elektroenerģijas patēriņš Latvijā 2023. gadā samazinājās par 3% un tas skaidrojams saules ģenerācijas iekārtu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, tādējādi faktiskais saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā netiek nodota tīklā, bet izmantota tūlītējam pašpatēriņam.

Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu par pilnīgu atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas ar 2022. gada maiju Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā dēļ, elektroenerģija 2023. gadā no šīm valstīm vairs netiek importēta, līdz ar ko importa apjoms ir 0 GWh. Trešo valstu imports uz Baltijas valstīm tika aizstāts ar importu, izmantojot Somijas, Zviedrijas un Polijas starpsavienojumus - kopumā uz Baltiju importētas 13 053 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2,6% vairāk kā 2022. gadā.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.

*AST tirgus apskatā kā saražotā elektroenerģija ir uzradīta ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.