Lai samazinātu ogļskābās gāzes emisijas un virzītos uz klimatneitrālas energosistēmas mērķi, kā arī, lai investīcijas elektroenerģijas sistēmas attīstībā neradītu pieaugošu tarifu slogu patērētājiem, ir nepieciešams veicināt elektrifikāciju, aizstājot fosilā kurināmā dedzināšanu ar elektroenerģijas izmantošanu visos tautsaimniecības sektoros, secināts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) publicētajā ikgadējā novērtējuma ziņojumā.

Turpmākajā desmitgadē sagaidāms ģenerējošo jaudu deficīts gan Latvijā, gan Baltijā kopumā, tāpēc elektroenerģijas pieprasījumu līdz 2030. gadam palīdzēs nodrošināt elektroenerģijas imports. Baltijā plānots slēgt turpat pusi no lielo termoelektrostaciju ģenerācijas jaudām, kā arī ir prognozēta ievērojama AER enerģijas attīstība visā Baltijas reģionā. Sistēmas drošuma un stabilitātes nodrošināšanai tas prasīs lielāku balansēšanas jaudas iesaisti, kas, pēc esošajām prognozēm, būs nepietiekama. 

"Šobrīd Latvijā strauji attīstās lielo saules un vēja parku projekti. Lai turpmākajā desmitgadē nesamazinātos Latvijas elektroapgādes drošums un stabilitāte, svarīgi nodrošināt Latvijas esošo ģenerācijas jaudu nesamazināšanos un jaunu ģenerācijas jaudu un starpsavienojumu attīstību", skaidro Arnis Daugulis, AST valdes loceklis. 

Ņemot vērā, ka dabas gāzes un elektroenerģijas piegādes no Krievijas uz Baltijas valstīm un uz Somiju ir pārtrauktas, sagaidāms paaugstināts resursu pietiekamības risks 2022/2023. gada ziemā.

Pārvades sistēmas operatora sagatavotais ikgadējais novērtējuma ziņojums ir nozīmīgs dokuments Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstībai, jo izvirza un aplūko vairākus iespējamos ģenerāciju attīstības scenārijus, analizē patēriņu un pīķa slodzes, apskata elektroenerģijas bilanci 10 gadu intervālam un informē par pieejamajām jaudām diennakts slodzes segšanai tuvākajā nākotnē.

Ar AST novērtējuma ziņojuma pilnu tekstu ir iespējams iepazīties šeit.