Elektroenerģijas tirgus apskats

2024. gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,16 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 32% vairāk nekā decembrī un attiecībā pret 2023. gada janvāri cena ir par 17% augstāka.

Būtiskākais janvārī :

• Janvārī Latvijā pirmo reizi kopš 2023. gada aprīļa saražots vairāk elektroenerģijas nekā patērēts - kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 832 GWh, kas ir par 40% vairāk nekā decembrī, savukārt elektroenerģijas patēriņa apjoms sasniedza 696 GWh, kas ir par 6% vairāk nekā decembrī. Tādējādi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 120% apmērā;
• Būtiski palielinājies dabasgāzes elektrostaciju saražotais elektroenerģijas apjoms - tas audzis par 124%, sasniedzot 409 GWh, kas veido 49% no visa Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma janvārī. Saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums novērojams arī vēja elektrostacijās, sasniedzot 37 GWh, kas ir 51% vairāk nekā decembrī un saules elektrostacijās - pieaugums par 215%, līdz 1,2 GWh;
• Gada pirmajā nedēļā Skandināvijā un Baltijas valstīs bija novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums. Pīķis tika sasniegts 5. janvārī, kad NordPool biržā, īpaši Somijas un Igaunijas cenu apgabalos, bija novērojamas rekordaugstas elektroenerģijas cenas - 1896,00 EUR/MWh, bet Latvijā un Lietuvā – 1478,91EUR/MWh. Vienlaikus ar augstajām nākamās dienas elektroenerģijas cenām attiecīgajās stundās pieauga arī balansēšanas enerģijas cenas;
• Straujo elektroenerģijas cenu pieaugumu gada sākumā noteica lielais sals, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un, lai to nosegtu, palielinājās nepieciešamība elektroenerģijas ražošanai izmantot fosilos resursus, kas ir dārgāki. Turklāt Baltijas un Somijas reģionā 5. janvārī remontā atradās elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu ap 1700 MW;
• Pateicoties augstajai ūdens pietecei Daugavā gada sākumā, Latvija ne vien pilnībā spēja saražot pietiekamu elektroenerģijas daudzumu Latvijas patēriņa nosegšanai, bet arī eksportēja elektroenerģiju, kā ietekmē gada pirmajā nedēļā Latvijā bija novērojamas pat zemākas elektroenerģijas cenas nekā Somijā un Igaunijā. Tā ietekmē gada sākumā bija novērojamas arī izmaiņas Baltijas valstu elektroenerģijas importa - eksporta struktūrā - ierasts ir  elektroenerģijas plūsmas virziens no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, taču gada sākumā tā bija pretēja – Somija importēja elektroenerģiju no Baltijas valstīm;
• Sākot ar otro janvāra nedēļu, Latvijā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās, jo siltāku laikapstākļu ietekmē samazinājās elektroenerģijas patēriņš, palielinājās izstrāde vēja elektrostacijās un pieauga elektroenerģijas plūsmas no Somijas, kur vidējā elektroenerģijas cena bija zemāka;
• Augstāk minēto faktoru dēļ, janvāra mēneša vidējās elektroenerģijas cenas starp Baltijas valstīm vairs nebija vienādas, kā tas bija pērnā gada pēdējos 3 mēnešos, bet gan visās 3 Baltijas valstīs pieauga – Igaunijā par 42% jeb līdz 126,48 EUR/MWh, bet Lietuvā, tāpat kā Latvijā, par 32% jeb attiecīgi līdz 117,41 un 117,16 EUR/MWh;
• 26. janvārī bojājuma dēļ neplānoti tika atslēgts "EstLink 2" elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Igauniju, kā rezultātā pārvades jauda starp Somiju un Igauniju ir samazināta par 650 MW, tādējādi kopējā pārvades jauda samazinājās līdz 350 MW, ko nodrošina "Estlink 1". Neraugoties uz neplānoto atslēgumu, Latvijas energosistēmas stāvoklis ir stabils, un tās ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai nosegtu Latvijas patēriņu, kā arī eksportētu elektroenerģiju uz Lietuvu un Igauniju. Papildus tam, atslēgums nav negatīvi ietekmējis Nord Pool biržas elektroenerģijas cenas un tās turpina būt stabilas;
• Salīdzinot kopējo mēneša importētās elektroenerģijas apjomu uz Baltijas valstīm ar iepriekšējo mēnesi, tas kopumā ir samazinājies par 13%. Elektroenerģijas importa apjoms ir samazinājies par 27,5% no Somijas un par 9,7% no Polijas, savukārt palielinājies par 1,3% no Zviedrijas. Importa samazinājums tika kompensēts ar ražošanas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs par 25% - Igaunijā attiecībā pret decembri tas pieauga par 18%, Lietuvā – par 16%, bet Latvijā – par 40%;
• 2024. gadā Latvijas IA Reģistrā kopā izdoti 205 827 IA, kas ir par 30% mazāk nekā 2023. gada janvārī un 29% mazāk nekā decembrī.

Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Nebalansa cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.

Par datu avotiem Lietuvas un Igaunijas saražotās un patērētās elektroenerģijas bilancei izmantoti operatīvie dati no ENTSO-E Datu pārredzamības platformas, kas ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.​

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.