Elektroenerģijas tirgus apskats

2025. gada oktobrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 105,06 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 25% vairāk nekā septembrī un attiecībā pret 2024. gada oktobri cena ir par 15% augstāka.

Būtiskākais oktobrī :

• Oktobrī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms palielinājās par 3% pret septembri līdz 337 gigavatstundām (GWh), savukārt elektroenerģijas patēriņš vēsāku laikapstākļu ietekmē kāpa par 12% un sasniedza 634 GWh;
• Vietējā elektroenerģijas ražošana oktobrī spēja nodrošināt 53,14% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, kas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada oktobra;
• No atjaunīgajiem resursiem saražotajā elektroenerģijā oktobrī pieaugums bija tikai biomasas stacijās - par 48%, bet samazinājums ir pārējos ražošanas veidos - saules elektrostacijas saražojušas par 39% mazāk nekā septembrī, vēja elektrostacijas - par 7% mazāk, bet hidroelektrostaciju ražošanā vērojams samazinājums 14% apmērā mazākas ūdens pieplūdes dēl. Atjaunīgo resursu samazinājums daļēji tika kompensēts ar fosilajiem resursiem - oktobrī, salīdzinot ar septembri, ražošana dabasgāzes elektrostacijās pieaugusi par 60%;
• Oktobrī Latvijas un Lietuvas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 25%, sasniedzot 105,06 EUR/MWh. Cenu kāpumu galvenokārt veicināja sezonālas izmaiņas - samazinājās diennakts gaišais laiks, kurā sevi var pieradīt saules elektrostacijas, tāpat elektrolīniju remontdarbi Igaunijā ierobežoja lētākas elektroenerģijas importu uz Latviju, tādēļ patēriņa maksimumstundās tirgus kļuva vairāk atkarīgāks no dārgākiem ražošanas avotiem. Minēto remontdarbu dēļ Igaunijā elektroenerģijas cenas oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga mazāk - tikai par 10%, jo patēriņu maksimumstundās varēja nodrošināt lētākas enerģijas imports no Somijas;
• Sākoties apkures sezonai un pieaugot elektroenerģijas patēriņam, elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm oktobrī turpināja palielināties, pieaugot par 12,6% pret septembri. Visstraujākais kāpums tika novērots elektroenerģijas importam no Somijas, kas pieauga par 37,8%. Elektroenerģijas imports no Polijas palielinājās par 19%, bet imports no Zviedrijas samazinājās par 19%;
• Negatīvu elektroenerģijas cenu 15 minūšu intervālu skaits Baltijas valstīs samazinājās — oktobrī Latvijā un Lietuvā tādi bija attiecīgi 9 intervāli, bet Igaunijā — 45 intervāli;
• Oktobrī Latvijas IA reģistrā izdoto izcelsmes apliecinājumu (IA) skaits būtiski pieauga par 58% salīdzinājumā ar septembri. Papildus tam ievērojami palielinājās arī iekšējie nosūtījumi reģistrā — par 455%, līdz 517 601 MWh, kas ir straujākais kāpums starp visiem darījumu veidiem. Šis pieaugums norāda uz aktīvāku IA apriti Latvijas tirgū, ņemot vērā, ka 2024. gada oktobrī šis apjoms bija tikai 14 683 MWh.

Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) netiek uzskatītas par elektroenerģijas ražošanas veidu, jo tās uzkrāj no tīkla saņemto elektroenerģiju. Šo elektroenerģiju, nododot to atpakaļ tīklā, iekļauj kopējā saražotās elektroenerģijas apjomā. 

*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

*vēsturiskie dati līdz 2025. gada 1. oktobrim par periodiem, kad ir negatīva elektroenerģijas cena, matemātiski pārrēķināti 15 minūšu periodos salīdzināšanas nolūkos.

Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm  [5]

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Nebalansa cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms 15 minūtēs

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[5] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti komerciālie darījumi.