Elektroenerģijas tirgus apskats

Svarīgākais elektroenerģijas tirgū 2025. gadā:

Elektroenerģijas cena:

• 2025. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā samazinājās par 2% pret 2024. gadu, sasniedzot 85,72 EUR par megavatstundu (EUR/MWh);
• 2025. gada 1. oktobrī visā Eiropā notika pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū, kas ļauj tirgus dalībniekiem daudz precīzāk prognozēt un plānot savu ražošanu un patēriņu un pilnvērtīgāk izmantot tirgus iespējas;
• Elektroenerģijas cenas tirdzniecības intervālu robežās svārstījās starp mīnus 23,58 EUR/MWh un 1173,65 EUR/MWh, savukārt zemākās un augstākās diennakts cenas attiecīgi bija mīnus 2,61 EUR/MWh 29. jūnijā un 312,08 EUR/MWh 31. martā;
• Par 21 procentpunktu attiecībā pret 2024. gadu samazinājās tirdzniecības intervālu skaits, kad Latvijā un Igaunijā bijušas vienādas cenas, ko noteica elektrolīniju remontdarbi Igaunijā;
• Negatīvu elektroenerģijas cenu skaits samazinājās ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropā.

Elektroenerģijas ražošana un patēriņš

Latvijā:

• Kopējais Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms 2025. gadā sasniedza 5 798 gigavatstundas (GWh), kas ir par 2% mazāk nekā 2024. gadā, savukārt elektroenerģijas patēriņš pieauga par 3% līdz 7 201 GWh;
• Latvijas elektroenerģijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju 2025. gadā tika nosegts 80,5% apmērā, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā 2024. gadā, iztrūkstošais elektroenerģijas apjoms – 1 404 GWh - tika importēts no kaimiņvalstīm;
• 2025. gada februārī Latvijā tika saražots vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, tādējādi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 116% apmērā;
• 2025. gadā turpināja kāpt elektroenerģijas ražošana saules stacijās, pieaugot par 70% pret iepriekšējo gadu līdz 678 GWh. Tādējādi saules staciju saražotās elektroenerģijas apjoms saglabāja iepriekšējā gada pozīciju, ierindojoties trešajā vietā aiz hidroelektrostacijām un dabasgāzes stacijām, saražojot 11,7% no kopējās elektroenerģijas ģenerācijas, kas ir palielinājums par 5 procentpunktiem pret 2024. gadu;
• Saražotās elektroenerģijas apjoms pārējos ražošanas veidos samazinājās. Visstraujāk jeb par 27% samazinājās ražošana vēja stacijās, par 24% samazinājās biogāzes staciju saražotās elektroenerģijas apjoms, dabasgāzes un biomasu stacijās tika saražots par 2% mazāk elektroenerģijas nekā 2024. gadā, savukārt hidroelektrostacijās (HES) samazinājums bija par 8%. HES saražotās elektroenerģijas apjoma samazinājums ir skaidrojams ar palu periodu – aizvadītajā gadā plaši pali netika novēroti;
• Hidroelektrostacijas nemainīgi kā ierasts bija galvenais elektroenerģijas ražošanas avots Latvijā, saražojot nedaudz vairāk kā pusi jeb 51% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, taču šis rādītājs katru gadu samazinās;
• 2025. gada rudenī AST pabeidza darbu pie elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām (BESS) Rēzeknē un Tumē, kas bija noslēdzošais Baltijas energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropu projekts. Līdz ar to sākot ar 29. oktobri abas AST BESS sāka piedalīties balansēšanas jaudu tirgū, kas ļauj Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas.

Baltijas valstīs:

• Saražotās un patērētās elektroenerģijas tendences starp Baltijas valstīm bija atšķirīgas. Kopējā elektroenerģijas ģenerācija Baltijā pieauga par 5% līdz 19 426 GWh, ko nodrošināja saražotā elektroenerģijas apjoma pieaugums Lietuvā par 18%, savukārt Latvijā un Igaunijā šis apjoms samazinājās par attiecīgi 2% un 6%. Savukārt elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 1% līdz 26 855 GWh, Latvijā patērētās elektroenerģijas apjomam palielinoties par 3%, Lietuvā samazinoties par 3%, bet Igaunijā samazinoties par 1%;
• Valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju Baltijas valstīs kopā sasniedza 72,3%, kas ir pieaugums par 4 procentpunktiem pret 2024. gadu. Latvijā šis rādītājs saglabājās visaugstākais starp Baltijas valstīm – 80,5%, tikmēr Lietuvā tas pieauga par 14 procentpunktiem līdz 76,8%, bet Igaunijā samazinājās par 3 procentpunktiem līdz 58,3%.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm:

• Baltijas valstis 2025. gada 8. un 9. februārī veiksmīgi īstenoja desinhronizāciju jeb augstsprieguma līniju atslēgšanu no Krievijas kontrolētā energoapgādes tīkla un pilnīgu sinhronizēšanos ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu – nozīmīgu soli, kas stiprina enerģētisko neatkarību, stabilitāti un nodrošina ciešu integrāciju ar Eiropas Savienības energotirgu. Šīs darbības patērētājus neietekmēja – energoapgādes sistēma Latvijā saglabājās stabila un droša;
• Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm samazinājās par 13,3% pret 2024. gadu. Visstraujākais pārvadītās elektroenerģijas apjoma kritums tika novērots virzienā no Polijas – samazinājums par 72,5%, imports no Zviedrijas samazinājās par 18,4%, savukārt imports no Somijas palielinājās par 16,8%. Visvairāk elektroenerģijas uz Baltijas valstīm tika saņemts no Somijas – aptuveni puse jeb 51% no kopējā elektroenerģijas importa.
• Importu no Ziemeļvalstīm uz Baltiju negatīvi ietekmēja Igauniju un Somiju savienojošā starpsavienojuma "EstLink 2" bojājums, kā rezultātā no 2024. gada 25. decembra līdz 2025. gada 20. jūnijam no kopējās pārvades jaudas – 1016 MW bija pieejami tikai 358 MW, kas atbilst "EstLink 1" starpsavienojumam.

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA):

• Izdoto IA skaits saruka par 38 % salīdzinājumā ar 2024. gadu, kas daļēji var tikt skaidrots ar zemāku ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem;
• Izlietoto IA skaits pieauga par 42%, kas nozīmē, ka Latvijā pieaug interese par zaļo enerģiju un videi draudzīgāku dzīvesveidu;
• Importa un eksporta tendences saglabājās nemainīgas – visvairāk IA 2025. gadā tika importēti no Igaunijas, bet vislielākais eksports bijis uz Norvēģiju.

Balansēšanas tirgus:

• 2025. gada 4. februārī darbu uzsāka Baltijas pārvades sistēmas operatoru AST, "Elering" un "Litgrid" veidotais Baltijas balansēšanas jaudu tirgus, kas nodrošina sistēmas balansēšanai un frekvenču kontrolei nepieciešamo jaudas rezervi;
• 2025. gada 10. aprīlī AST veiksmīgi pievienojās Eiropas automātisko frekvences atjaunošanas rezervju (aFRR) enerģijas apmaiņas platformai PICASSO. Šī platforma ne tikai nodrošina tirgus funkciju un pieeju vienotam reģionālam tirgum, bet arī ļauj optimizēt izmantoto rezervju apjomu, tādejādi samazinot balansēšanas izmaksas;
• 2025. gada vasarā tika novērota paaugstināta aktivitāte Baltijas balansēšanas enerģijas tirgū, izraisot krasas cenu svārstības. Šādu situāciju izraisīja balansēšanas tirgu agrīnā attīstības stadija Baltijā, ierobežots dalībnieku un balansēšanā iesaistīto ražošanas vienību skaits, kā arī tirgus paaugstinātā jutība pret pat nelielām piedāvājuma izmaiņām;
• Vidējā nebalansa cena 2025. gadā Latvijā turpināja iepriekšējā gada kustību lejup un samazinājās par 6% līdz 84,81 EUR/MWh.

Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected].

Sākot ar 2024. gada maiju, elektroenerģijas mēneša apskatos visi aprēķini un dati tiek veikti pēc Austrumeiropas laika (EET) zonas. Gada apskatā visi mēneša dati ir pielāgoti EET laika zonai un balstīti uz aktuālajiem datiem, kas var atšķirties no mēneša apskatiem, ja datu avots ir veicis datu atjaunošanu.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) netiek uzskatītas par elektroenerģijas ražošanas veidu, jo tās uzkrāj no tīkla saņemto elektroenerģiju. Šo elektroenerģiju, nododot to atpakaļ tīklā, iekļauj kopējā saražotās elektroenerģijas apjomā. No 2025. gada 1. decembra BESS apjomā tiek iekļauta AST elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Rēzeknē un Tumē tīklā nodotā elektroenerģija, un Latvijas elektroenerģijas patēriņa apjomā tiek iekļauta AST BESS no tīkla saņemtā elektroenerģija.

*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm  [5]

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Statistika par 2025. gadā Latvijas IA Reģistrā veikto eksportu un importu

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Nebalansa cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms 15 minūtēs

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[5] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti komerciālie darījumi.