Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, martā, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 647 509 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu zonā samazinājās līdz 43.55 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 109% apmērā.

2021. gada marts skaitļos:

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

Martā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 109%

Martā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 109% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu, ir samazinājies par 1.6 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš martā bija  647 509 MWh un, salīdzinājumā ar februāri, tas palielinājās par 3%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu, palielinājies par 3%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar februāri palielinājies par 104%, bet, salīdzinot ar 2020. gada martu - samazinājies par 18%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar februāri samazinājies par 34%, bet, salīdzinot ar 2020. gada martu, palielinājies par 161%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 704 003 MWh, kas ir par 19% vairāk nekā februārī, bet salīdzinājumā ar 2020. gada martu, palielinājies par 2%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Latvijas tirdzniecības apgabalu – LRI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 9% salīdzinājumā ar februāri un bija 577 995 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2020. gada martu – palielinājās par 140% (249 703 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu 226 970 MWh, Polija caur LitPol Link – 3 943 MWh, savukārt Somija caur EstLink 1-2 kabeļiem eksportēja 545 620 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 44%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 27 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 1%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 13 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 51%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 22 procentpunktiem. EstLink kabeļu noslodze virzienā no Somijas uz Igauniju bija 72%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 21 procentpunktu.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 16%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 4 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 42.3%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda martā bija 963 398 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas kritums -24.2%

Martā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 43.55 EUR/MWh un, salīdzinājumā ar februāri, cena samazinājās par 26.4%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada martu, kad tā bija 24.02 EUR/MWh, cena ir palielinājusies par 81%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 18.44 EUR/MWh līdz 63.74 EUR/MWh. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 100% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 99.9% no visām mēneša stundām.

Martā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 43.55 EUR/MWh, kas bija par 26,4% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2020. gada martu, par 81% augstāka (24.02 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 68% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 74%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 77% no mēneša stundu skaita.

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 763 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 374 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi solījumu apjoms solījumiem uz noslodzi palielinājās par 8% un solījumiem uz atslodzi palielinājās par 5%. Martā no Baltijas regulēšana pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 1% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā martā sasniedza 35,12 GWh, kas ir par 6% vairāk, kā februārī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 81% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā martā, salīdzinot ar februāri, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-51%); Latvijā (176%), Lietuvā (16%), Somijā (-34%) un Zviedrijā (40%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 55 MWh.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.