Elektroenerģijas tirgus apskats

2025. gada augustā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 80,20 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 74% vairāk nekā jūlijā un attiecībā pret 2024. gada augustu cena ir par 25% zemāka.

Būtiskākais augustā :

• Augustā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 7% pret jūliju līdz 433 gigavatstundām (GWh), turpretī elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 1% un sasniedza 567 GWh. Līdz ar to vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 76,49% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa;
• Ūdens pietece Daugavā bija augstāka par normu un nodrošināja augstu ražošanu hidroelektrostacijās - 230,3 GWh, kas bija par 137% vairāk nekā pirms gada, tomēr par 14% mazāk nekā jūlijā. Tāpat liels apjoms elektroenerģijas tika saražots saules elektrostacijās, tam sasniedzot 101,3 GWh, taču pret jūliju šis apjoms samazinājās par 5%. Straujākais elektroenerģijas ražošanas kāpums mēneša greizumā bija vērojams biomasas stacijās - pieaugums par 57 % līdz 20,8 GWh. Ražošana vēja elektrostacijās pieauga par 27% līdz 8,5 GWh;
• Augustā Latvijas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 73,9% līdz 80,20  EUR/MWh, Lietuvā par 72,9% līdz 80,01 EUR/MWh, bet Igaunijā cena pieauga par 110,9% līdz 77,26 EUR/MWh. Cenu atšķirības starp Baltijas valstīm veicināja pārvades jaudas ierobežojumi uz Latvijas - Igaunijas robežas līniju uzturēšanas remontdarbu Igaunijā dēļ;
• Visstraujāk elektroenerģijas cena kāpa Somijā – par 128,7% līdz 55,23 EUR/MWh, ko ietekmēja Somijas atomelektrostaciju remontdarbi, kas samazināja elektroenerģijas piedāvājumu reģionā. Līdz ar to tas noteica arī augstākas cenas Igaunijā;
• Kopumā cenu kāpums augustā skaidrojams ar sezonālām izmaiņām - mazinās dienas gaišais posms, kurā sekmīgi sevi var pierādīt saules elektrostacijas, tāpat pieaugums skaidrojams ar elektrostaciju un tīkla uzturēšanas remontdarbiem, kā arī mazāku ūdens pieplūdi hidroelektrostacijās, salīdzinot ar jūliju, kā rezultātā zemāka piedāvājuma apstākļos cenas pieauga;
• Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm augustā turpināja palielināties, pieaugot par 4,1% pret jūliju. Visstraujākais kāpums tika novērots elektroenerģijas importam no Polijas, kurš pieauga par 526,6% pret jūliju. Elektroenerģijas imports no Zviedrijas palielinājās par 33,9%, bet imports no Somijas samazinājās par 15,1%;
• Negatīvu elektroenerģijas cenu skaits Baltijas valstīs sasniedza 20 stundas katrā no valstīm. Latvijā un Lietuvā tas ir par 17 stundām vairāk nekā jūlijā, bet Igaunijā šis skaits saglabājās nemainīgs.

Izejas datus iespējams lejupielādēt šeit.

Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance*

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) ir ierīces, kas tīklā nodod uzkrātu elektronerģiju un netiek uzskatītas par ražošanas veidu. 

*** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

Baltijas valstu saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Cenu salīdzinājums Baltijas valstu starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Baltijas valstu starpsavienojumu noslogotība

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm  [5]

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi (IA)

Statistika par Latvijas IA Reģistrā veiktajām darbībām

Balansēšanas tirgus Baltijas valstīs

Nebalansa cenas Baltijas valstīs

Augstākās un zemākās solījumu cenas

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Vidējais standarta solījumu apjoms 15 minūtēs

Neskaidrību, jautājumu vai datu neprecizitātes gadījumā aicinām sazināties ar mums, rakstot [email protected]. 

Tirgus apskatā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Nekas no tirgus apskatā ietvertā nav interpretējams vai izmantojams par pamatu ieguldījumu veikšanai vai par pamatojumu jebkādu prasību izvirzīšanai pret AST.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

ENTSO-E Datu pārredzamības platforma ir centralizēta datu un informācijas savākšanas un publicēšanas vietne par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un slodzi Eiropas tirgum.​

Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums (IA) ir elektronisks dokuments, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi. IA iespējams tirgot, kā arī izlietot jeb dzēst, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (gala patērētājiem) apliecinot piegādātās elektroenerģijas izcelsmi IA noteiktajā apmērā. Viens IA = 1 MWh saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, un tas ir derīgs 12 mēnešus pēc ražošanas perioda beigām.

* Šeit un turpmāk apskatā kā saražotā elektroenerģija ir ražotāju tīklā nodotā elektroenerģija un kā patērētā elektroenerģija – no tīkla patēriņam saņemtās elektroenerģijas apjoms.

** Fosilie energoresursi – dabasgāzes elektrostacijas; atjaunīgie energoresursi – ūdens, saules, vēja, biogāzes un biomasas elektrostacijas.

[1] Latvijā darbojas 10 sadales sistēmas operatori - plašāk https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

[2] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija.

[3] Šeit kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija.

[4] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[5] Šeit kā elektroenerģijas imports apzīmēti komerciālie darījumi.