Nokrišņiem bagātā vasara un jaunu saules parku pievienošana tīklam jūlijā būtiski palielinājusi atjaunīgo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā – tas gada laikā palielinājies par gandrīz 14 procentpunktiem un bija 86,2%. Vietējās ražošanas spēja nosegt Latvijas patēriņu šo apstākļu ietekmē pieauga līdz 82,6%, kamēr pirms gada tika saražota nedaudz vairāk kā puse no valstī nepieciešamās elektroenerģijas, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Jūlijā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% pret jūniju līdz 465 gigavatstundām (GWh), elektroenerģijas patēriņš pieauga par 8% un sasniedza 562 GWh. Pateicoties bagātīgajiem nokrišņiem, visvairāk elektroenerģijas jūlijā saražots hidroelektrostacijās – 266,6 GWh, kas ir par 25% mazāk nekā jūnijā, bet 2,6 reizes vairāk nekā pirms gada. Samazinoties ražošanai hidroelektrostacijās, strauji kāpa ražošana dabasgāzes elektrostacijās – tā pieauga vairāk nekā 7 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 64,2 GWh. Turpināja augt arī saules elektrostaciju saražotais un tīklā nodotais elektroenerģijas apjoms, tam sasniedzot 106,5 GWh, kas ir par 26% vairāk nekā jūnijā, tādējādi pārsniedzot iepriekšējā mēnesī uzstādīto rekordu. Savukārt straujākais elektroenerģijas ražošanas apjoma kritums bija vērojams vēja elektrostacijās – samazinājums par 48% pret jūniju līdz 66,5 GWh.

Jau ziņots, ka 2025. gada jūlijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās par 7,1 % līdz 46,12 EUR/MWh, Lietuvā – par 7,5 % līdz 46,29 EUR/MWh, bet Igaunijā cena samazinājās par 11,7 % līdz 36,63 EUR/MWh. Cenas samazinājums Igaunijā saistāms ar atjaunoto iespēju importēt lielāku elektroenerģijas daudzumu no Somijas pēc ilgstošo starpsavienojuma EstLink 2 remontdarbu pabeigšanas. Savukārt augstākas cenas abās pārējās Baltijas valstīs veicināja pārvades jaudas ierobežojumi uz Latvijas – Igaunijas robežas līniju uzturēšanas remontdarbu Igaunijā dēļ. Vienlaikus elektroenerģijas cena Latvijā bija zemākā cena jūlijā kopš 2020. gada un attiecībā pret 2024. gada jūliju cena bija par 53% zemāka,

Tādējādi kopumā vidējā Baltijas valstu elektroenerģijas cena, salīdzinot ar jūniju, pieauga tikai par 1,1 %, kamēr citos ar Baltiju savienotajos tirdzniecības apgabalos pieaugums bijis straujāks. Tādējādi Baltijas vidējā elektroenerģijas cena izlīdzinājās ar Zviedrijas 4. cenu zonas līmeni. Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

Igaunijas - Somijas starpsavienojuma EstLink 2 darbības atjaunošana pēc ilgstošajiem remontdarbiem jūlijā ļāva būtiski palielināt elektroenerģijas importu uz Baltijas valstīm - tas, salīdzinājumā ar jūniju, kopumā pieauga par 67,3 %. Savukārt tieši no Somijas imports pieauga par 131,7 %, atgriežoties pagājušā gada nogales līmenī. Tikmēr elektroenerģijas imports no Zviedrijas pieauga par 9,1 %, bet no Polijas samazinājās par 68,4 %, sasniedzot zemāko importa līmeni kopš 2022. gada aprīļa. Kopumā Polijas - Lietuvas starpsavienojums virzienā uz Lietuvu bija noslogots tikai par 6%, kamēr pretējā virzienā noslodze sasniedza 90%, eksportējot lētāku Baltijas elektroenerģiju uz Poliju, kur jūlijā tika sasniegts augstākais cenu līmenis Eiropā.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.