Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori – "Litgrid" Lietuvā, "Elering" Igaunijā un AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Latvijā – ir paziņojuši par plānu pārtraukt sev piederošo balansēšanas jaudu izmantošanu balansēšanas rezervju tirgū. Lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas darbības drošumu gadījumos, kad Baltijas balansēšanas tirgū trūkst piedāvājumu, Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem ir tiesības izmantot savus vai saistīto pakalpojumu sniedzēju balansēšanas resursus.

Pašlaik pārvades sistēmu operatoru balansēšanas resursi ir iekļauti rezerves pieprasījuma aprēķinā kā pieprasījuma samazināšanas resursi. Rezerves tiek iepirktas tirgū atlikušajā apjomā, kas nepieciešams kopējā pieprasījuma segšanai. Pieprasījuma samazināšanas resursi mazina balansēšanas jaudas apjomu, kas jāiepērk tirgū. Igaunijā un Latvijā pārvades sistēmu operatori, kas pārvalda šos resursus, un Lietuvā – elektroenerģijas uzglabāšanas sistēmu operators "Energy Cells" – par tiem nesaņem atlīdzību, jo tie tiek piedāvāti par nulles cenu. Šādu resursu izmantošana nodrošina balansēšanas jaudu pietiekamību un samazina kopējās balansēšanas izmaksas.

Lai novērstu pārmērīgu pieprasījuma samazināšanas resursu izmantošanu un tirgus dalībnieki un citas ieinteresētās puses būtu informētas par operatoru plāniem, Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori ir izstrādājuši principus šo resursu pakāpeniskai izņemšanai no balansēšanas tirgus. Katras valsts nacionālais regulators var lemt par pieprasījuma samazināšanas resursu apjomu un piemērošanas principu mainīšanu.

Lietuvā kā pieprasījuma samazināšanas resursi tiek izmantotas elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas, ko pārvalda "Energy Cells". Tiek plānots turpināt to izmantošanu automātiskās frekvences atjaunošanas pakalpojumiem (aFRR) ar maksimālo jaudu līdz 40 MW abos virzienos līdz 2026. gadam. Vienlaikus tiks nepārtraukti uzraudzīta tirgus situācija, un pakalpojumu apjoms tiks pakāpeniski samazināts, ja tirgus dalībnieku bateriju sistēmu nodrošinātā aFRR jauda būs pietiekama sistēmas vajadzībām.

Arī Latvijā balansēšanas pakalpojumu nodrošināšanai izmanto bateriju sistēmas (BESS), ko pārvalda pārvades sistēmas operators AST. Atbilstoši Eiropas regulējuma izņēmumam, plānots ka BESS tiks izmantota balansēšanas tirgū ne ilgāk kā trīs gadus, proti, ne vēlāk kā līdz 2028. gada novembrim. Sistēma nodrošinās frekvences uzturēšanas rezerves (FCR) pakalpojumus ar jaudu 8 MW un automātiskās frekvences atjaunošanas pakalpojumus (aFRR) ar jaudu 32 MW abos virzienos. AST BESS izmantošana kā sistēmas balansēšanai ļauj samazināt balansēšanas jaudas izmaksas aptuveni uz pusi, tādējādi samazinot izmaksas elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem Latvijā. Latvijas regulators – Sabiedrisko pakalpojumu un regulēšanas komisija var pieņemt lēmumu par BESS izmantošanas samazināšanu vai pārtraukšanu.

Igaunijā balansēšanas pieprasījuma samazināšanas resurss ir Kiisa elektrostacija, ko pārvalda pārvades sistēmas operators "Elering". Plānots, ka šī stacija tiks izmantota, pamatojoties uz ES derogāciju, trīs gadus pēc sinhronizācijas – līdz 2028. gada novembrim. Līdz šī perioda beigām Igaunijas valdība ir pilnvarojusi "Elering" sagatavot Kiisa elektrostacijas pārdošanas procesu. Līdz tam elektrostacija nodrošinās manuālās frekvences atjaunošanas (mFRR) pakalpojumus – 250 MW virzienā uz augšu un 40 MW virzienā uz leju. Igaunijas regulators var pieņemt lēmumu par šādu resursu izmantošanas samazināšanu vai pārtraukšanu.

Laikposmā no 2025. gada februāra līdz septembrim Baltijas pārvades sistēmu operatoru pieprasījuma samazināšanas rezerves spēlēja būtisku lomu balansēšanas jaudas nodrošināšanā Baltijas reģionā un ļāva samazināt kopējās balansēšanas jaudas izmaksas astoņas reizes.

Papildus tam Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori 2026. gada trešajā ceturksnī plāno veikt un regulatoriem iesniegt ikgadēju analīzi par balansēšanas pakalpojumu nodrošinājumu, tostarp izvērtējot pieprasījuma samazināšanas resursu izmantošanu, kas kalpos par pamatu lēmumu pieņemšanai par šo resursu samazināšanu vai atteikšanos no tiem.

Kopējais balansēšanas jaudas pieprasījums Baltijas valstīs 2026. gadā sasniegs aptuveni 1600 MW, no kuriem frekvences uzturēšanas rezervei (FCR) būs nepieciešami 28 MW, automātiskās frekvences atjaunošanas rezervei (aFRR) – 96-120 MW virzienā uz augšu un 104-120 MW virzienā uz leju, bet manuālās frekvences atjaunošanas rezervei (mFRR) – 580-604 MW virzienā uz augšu un 675-691 MW virzienā uz leju.

Dokumenti (angļu valodā): Baltic TSOs’ resource exit strategy