Baltijas valstu mērķis bija atslēgties no Krievijas kontrolētā tīkla, lai nodrošinātu energoneatkarību no Krievijas, paaugstinātu elektroapgādes drošību un pilnībā integrētos kontinentālās Eiropas energoinfrastruktūrā. Tas ir ieguldījums Latvijas drošības un noturības stiprināšanā ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos.
Krievijas kontrole Baltijas valstīs izpaudās tādējādi, ka Baltijas valstīm tīkla frekvenci nodrošināja Krievija, kas sevi ir pierādījusi kā nestabilu partneri. Tieši tāpēc – lai izslēgtu riskus un pārtrauktu atkarību no Krievijas, jau 2007. gadā tika pieņemts lēmums uzsākt atvienošanos no BRELL loka.
Papildu ieguvumi no integrācijas ar Eiropu:
- Palielinās Baltijas spēja pastāvīgi pārvaldīt savu elektroenerģijas sistēmu, nodrošinot balansu starp ražošanu un patēriņu, pārvaldīt nepieciešamās drošuma rezerves, kā arī regulēt elektroenerģijas plūsmas un frekvenci, neiesaistot valstis, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības;
- Sinhronizācija veicina atjaunojamās enerģijas attīstību Baltijas valstīs un Polijā, jo jaunas uzstādītās elektrolīnijas, apakšstacijas un sinhronie kompensatori palielina pārvades tīklu spēju atbalstīt lielāku atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā.
Baltijas integrācijai ar Eiropas enerģētisko sistēmu izšķir divus posmus:
- Pirmais posms jeb Baltijas integrācija vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū ir pabeigts līdz ar pakāpenisku Latvijas pievienošanos “Nord Pool” biržai no 2007. gada līdz 2015. gadam;
- Baltijas energosistēmas sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, kas ir pabeigta 2025. gadā.
Atbilstoši Baltijas valstu sistēmas operatoru paziņojumam, BRELL līgums par Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā zaudēja spēku 2025. gada 7. februārī. 2025. gada 8. februārī Baltijas operatori atslēdza Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veica Baltijas energosistēmas izolēta darba testu. Pēc testa pabeigšanas 2025. gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma sinhroni pieslēdzās kontinentālās Eiropas energosistēmai.
Līdz sinhronizācijai Baltijas pārvades sistēmas operatori veica nepārtrauktu energosistēmas uzraudzību. Baltijas valstu energosistēma jau vismaz gadu iepriekš bija gatava veikt arī ārkārtas sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu, ja šāda nepieciešamība būtu radusies.
Baltijas valstis vēsturiski ir strādājušas sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām BRELL lokā*. 2025. gadā, atvienojoties no BRELL un uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu, tika novērsta Baltijas valstu energosistēmas darbības atkarība no Krievijas energosistēmas, kā piemēram, frekvences kontroles, balansēšanas, avārijas rezervju nodrošinājuma, elektroenerģijas tranzīta nodrošinājuma un energosistēmas vadības procesiem. Pievienošanās Eiropas energosistēmai ļāva Latvijas un Baltijas energosistēmai darboties patstāvīgi.
Jau 2007. gadā tika pieņemts politisks lēmums uzsākt atvienošanos no BRELL loka, Baltijas valstu ministru prezidentiem kopīgi izvirzot ideju par šādas iespējas izpēti.
*1939.gadā tika iedarbināta pirmā 88kV pārvades līnija "Ķegums-Rīga" un savu darbu uzsāka pirmā 80/20kV apakšstacija "Jāņciems". Tam sekojošā energosistēmas attīstība notika Padomju varas laikā un vēsturiski Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēma ir izbūvēta darbam Krievijas apvienotajā energosistēmā jeb tā sauktajā BRELL (Belarus, Russia, Estonia, Latvia, Lithuania) lokā.
Baltijas valstis 2025. gadā atslēdza visas elektropārvades līnijas ar Krieviju un Baltkrieviju un savienojās ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu ar starpsavienojumu caur Lietuvu un Poliju. Līdz ar to Baltijas energosistēma integrējās Eiropas energosistēmā un vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū, paaugstinot Baltijas valstu enerģētisko neatkarību un energoapgādes drošumu.
Investīcijas Latvijā sasniedza 483 milj. EUR - gan līniju rekonstrukcijā, gan jaunajās iekārtās un IT sistēmās. Lielākā daļa no šīm investīcijām tika segtas ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu (vairāk nekā 300 milj. EUR) vai sastrēgumu vadības ieņēmumiem.
Sinhronizācijas projekts neatstāja ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem 2025. gadā, ņemot vērā, ka kopējās AS “Augstsprieguma tīkls” izmaksas regulatīvajā periodā līdz 2025. gadam jau ir ietvertas tarifā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tās ir apstiprinājusi 2023. gada 22. maijā. Šajā spēkā esošā tarifa aprēķinā ietverti jau īstenotie infrastruktūras projekti.
Kopumā raugoties uz nākamo tarifa regulatīvo periodu no 2026. gada, tarifu ietekmējošie faktori ir šādi: sinhronizācijas investīciju projekti (kapitāla izmaksas), darbības izmaksas (zudumu apmēra pieaugums, balansēšanas un inerces iekārtu uzturēšana), darbības izmaksas un vienreizējas izmaksas, kas saistāmas ar izolētas darbības testu.
AST infrastruktūras projektu īstenošanai ir izdevies piesaistīt ES līdzfinansējumu vairāk nekā 300 milj. EUR apmērā, kā arī novirzot uzkrātos pārslodzes maksas ieņēmumus, lai mazinātu ietekmi uz tarifu. Kopējā sinhronizāciju izmaksu ietekmes uz kopējo sistēmas pakalpojumu tarifu periodā no 2026. gada, lēšami tikai līdz 2%.