Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par pieslēgumu procesu

1. Kādos gadījumos PSO uzskata pieteikumu par neiesniegtu vai nepilnīgu?

Atbilde: Ja pieteikumā nav visa nepieciešamā informācija par pieslēgumu un projektu kopumā.  Pieteikumam nav pievienoti visi pieteikuma pielikumā prasītie dokumenti. Pieteikumu nav parakstījusi paraksta tiesīgā persona vai nav pievienots paraksta tiesības apliecinošs dokuments.

2. Ja nav iesniegts korekts pieteikums, cik ilgā laikā AST informē par pieteikumā konstatētajām nepilnībām?

Atbilde: AST informē 20 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

3. Cik ilgā laikā tiek izstrādātas tehniskās prasības? 

Atbilde: 60 dienu laikā no pilnīga pieteikuma un prasītās dokumentācijas saņemšanas dienas. Ja tehnisko prasību izstrāde ir komplicēta un to sagatavošanai nepieciešams ilgāks laika periods vai pieteikumā nav iesniegta visa nepieciešamā informācija, par tehnisko prasību izsniegšanas termiņu sistēmas operators rakstveidā informē sistēmas dalībnieku 20 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas.

1. Kādos gadījumos pieslēguma pieprasītājam ir jānodrošina īpašuma tiesību vai apbūves tiesību iegūšana?

Atbilde. Ja pieslēguma ierīkošana ir saistīta ar jaunas apakšstacijas izbūvi vai esošās apakšstacijas paplašināšanu, tad pieslēguma pieprasītājam ir jānodrošina zemes gabals apakšstacijas būvniecībai vai paplašināšanai.

2. Kā jārīkojas pieslēguma pieprasītājam un kādos termiņos, lai nodrošinātu īpašuma tiesību vai apbūves tiesību iegūšana AS "Augstsprieguma tīkls" apakšstacijas daļas būvniecībai?

Atbilde. Rīcība un termiņi ir aprakstīti AST mājas lapā 10. procesa solī: Pieslēgumi pārvades sistēmai.

1. Vai ir iespējams, ka pieslēguma ierīkošanas laikā vai pēc pieslēguma izbūves, pieslēguma pieprasītāja vietā iestājas cita juridiskā persona?

Atbilde: Jā, tas ir iespējams, ja cita juridiskā persona ir pieslēguma pieprasītāja tiesību un saistību pārņēmējs.
 
2.    Vai var mainīt plānotās pieslēguma vietas (jaunās apakšstacijas) zemes novietojumu?

Atbilde: Jā, tas ir iespējams. Zemes maiņa ir iespējama, ja izmaiņu veikšana nav saistīta ar būtiskām iesākta būvprojekta izmaiņām. Jāveic izmaiņas pieteikuma informācijā un pievienoto dokumentu sarakstā un jāvēršas AST ar oficiālu iesniegumu veikt grozījumus esošajās tehniskajās prasībās un projektēšanas uzdevumā (ja tāds ir izstrādāts). Pēc tā AST speciālisti izvērtēs izmaiņas un, ja pieslēguma izbūve būs tehniski iespējama, tiks izstrādāti grozījumi tehniskajās prasībās un projektēšanas uzdevumā (ja tāds ir izstrādāts). Papildus tam, būs jāveic izmaiņas noslēgtajā vienošanās līgumā. Jāņem vērā, ka izmaiņas nedrīkst ietekmēt citus pieslēguma pretendentus. Zemes izmaiņu kārtošana nepagarina pieslēguma ierīkošanas termiņus.

3.    Vai pieslēguma izbūves laikā var mainīt pieslēguma pievienojumu skaitu?

Atbilde: Jā, tas ir iespējams un, ja to pieļauj zemes gabala izmēri. Pieslēguma pievienojumu skaita izmaiņas var noformēt līdz pieslēguma līguma noslēgšanai. Ja zemes gabala izmēri to nepieļauj, jārisina visi ar zemes vienības palielināšanu saistītie jautājumi. Jāveic izmaiņas pieteikuma informācijā un pievienoto dokumentu sarakstā un jāvēršas AST ar oficiālu iesniegumu veikt grozījumus esošajās tehniskajās prasībās un projektēšanas uzdevumā (ja tāds ir izstrādāts). Pēc tā AST speciālisti izvērtēs izmaiņas un, ja pieslēguma izbūve tehniski iespējama, tiks izstrādāti grozījumi tehniskajās prasībās un projektēšanas uzdevumā (ja tāds ir izstrādāts). Papildus tam, būs jāveic izmaiņas noslēgtajās vienošanās un citos saistošos līgumos ar AST, kā arī jāsaņem precizētas tehniskās specifikācijas iekārtu iepirkumam. Pieslēguma pievienojuma skaitu izmaiņu kārtošana nepagarina pieslēguma ierīkošanas termiņus.

4.    Vai mainot informāciju par plānoto pieslēguma vietu (jaunās apakšstacijas novietojumu), pievienojumu skaitu pieslēguma punktā, vai citu ar pieslēgumu un pieslēguma pieprasītāja pusi, tiek ietekmēts pieslēguma ierīkošanas termiņš?

Atbilde: Nē, veicot grozījumus tehniskajās prasībās, pieslēguma izbūves termiņš nemainās.

1. Kāds ir minimālais attālums no Ražotāja vēja turbīnas līdz AST apakšstacijai vai elektropārvades līnijai?

Atbilde: Minimālais attālums no vēja ģeneratora masta līdz GL malējiem vadiem vai apakšstacijas žoga – vēja elektrostacijas augstums (ieskaitot rotora spārnu garumu) plus 10 metri.

2. Kāds ir minimālais attālums no Ražotāja saules paneļiem līdz AST apakšstacijai vai elektropārvades līnijai?

Atbilde: Minimālais attālums no saules paneļiem līdz apakšstacijai ir 1m attālumā no apakšstacijas žoga vai AST zemes gabala. Minimālais attālums no saules paneļiem līdz elektropārvades līnijas malējam vadam: 330kV EPL ir 12m no malējā vada, 110kV EPL ir 7m no malējā vada.

3. Kurā brīdī pieslēguma pieprasītājam ir jānodrošina 10% no uzstādītās jaudas  un kāpēc tas nepieciešams?

Atbilde: Lai veiktu AST pievienojuma pārbaudi (72 stundu pārbaudi), elektroenerģijas ražošanas ietaises, pieprasījumietaises vai sadales ietaises īpašniekam ir jānodrošina vismaz 10% slodze no Tehniskajās prasībās noteiktās uzstādītās jaudas vai vismaz 5 MW atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka. 72 stundu pārbaude ir izturēta, ja 72 stundas iekārtas strādājušas bez traucējumiem ar slodzi. Bez šīs pārbaudes AST nevar pārliecināties, ka pieslēguma iekārtas darbojas pareizi un nevar pabeigt pieslēguma līgumu.

4.    Kādi ir nosacījumi un iespējas pieslēgumu izbūvēt kārtās?

Atbilde: 
- Pieslēguma ierīkošana kārtās ir rakstiski jānoformē tehniskajās prasībās, definējot kārtas.
- Pieslēguma ierīkošana kārtās būs jāīsteno viena pieslēguma līguma ietvaros. Iepriekš savstarpējos līgumos starp AST un pieslēguma pieprasītāju noteiktie pieslēguma ierīkošanas gala termiņi netiek mainīti. Pieslēguma līgumā būs norādīti termiņi katrai kārtai.
- Ja Sistēmas pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī nav izbūvētas visas tehniskajās prasībās minētās pieslēguma izbūves kārtas, tad atkārtoti ir jāveic grozījumi izsniegtajās tehniskajās prasībās, tajās izdarot labojumus atbilstoši izbūvētajai situācijai, un tikai pēc tam tiek noslēgts Sistēmas pakalpojuma līgums starp AST un pieslēguma pieprasītāju. Rezervētā pieslēguma jauda par neizbūvēto daļu vairs nepaliek rezervēta pieslēguma pieprasītājam.
- Papildus jāpievērš uzmanību arī uz to, ka, lai izbūvētu katru nākamo kārtu, iespējams, būs jāveic atslēgumi elektropārvades tīklā, kas ierobežos sākotnējā kārtā izbūvētās iekārtas darbību. Racionālāk ir būvniecības darbus abām kārtām veikt vienlaicīgi.

5. Kādi ir nosacījumi un iespējas pēc pieslēguma izbūves turpināt jaudas apguvi (ražošanas iekārtu uzstādīšanu), īstenojot projektu pakāpeniski?

Atbilde: 
- Pēc pieslēguma izbūves, ražošanas jaudas apguve var notikt pakāpeniski ievērojot Tehniskajās prasībās, vienošanās par pieslēguma izbūvi un Elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta 1. daļā  noteikto biroja atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai noteiktos termiņus (kas ir spēkā vienošanās noslēgšanas brīdī), kā arī nosacījumus pieslēguma izbūvei.
- Ražotājam saņemot Pagaidu ekspluatācijas paziņojumu (PEP), jāievēro tā termiņi, kas ir divi gadi Ražotāja elektrostacijas testēšanai un izbūves pabeigšanai, šo divu gadu laikā var pievienot papildu ražošanas iekārtas, veicot grozījumus PEP, ņemot vērā iepriekšējā punktā minēto.
- Pagaidu ekspluatācijas paziņojums tiek izsniegts pārbaužu un testu veikšanai saskaņā ar D-tipa ražošanas moduļu pieņemšanas kārtību, kas ir izstrādāta, ievērojot Regulas 2016/631 un Regulas 2016/1388 prasības, kā arī Tīkla kodeksu elektroenerģijas nozarē prasības.

1. Kas ir jāizdara, lai saņemtu Ekspluatācijas paziņojumu par pieslēgšanu spriegumam (EPPS)?

Atbilde:

- Ražotājam jārīkojas saskaņā ar D tipa elektroenerģijas ražošanas moduļu, pieprasījumietaišu un sadales ietaišu ekspluatācijas paziņošanas procedūras kārtību. Tajā ir aprakstīts kā var iegūt EPPS un kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai iegūtu EPPS. Kārtība ir publiski pieejama šeit: Ekspluatācijas paziņošanas procedūras un Pārbaužu veikšanas kārtība.
- Atbilstoši 2016. gada 14. aprīļa Eiropas Komisijas regulas 2016/631 izveidoto tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamām tīkla pieslēguma prasībām (turpmāk tekstā - Regula Nr. 2016/631) 34.pantam: EPPS elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam dod tiesības pieslēgt spriegumam tā iekšējo tīklu un elektroenerģijas ražošanas moduļu palīgbarošanas avotus, izmantojot tīkla pieslēgumu, kas norādīts pieslēgumpunktam.
- EPPS izdod attiecīgais sistēmas operators, ja ir pabeigti sagatavošanās darbi, tostarp starp attiecīgo sistēmas operatoru un elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieku panākta vienošanās par aizsardzības un kontroles iestatījumiem, kas attiecas uz pieslēgumpunktu.

2. Kas ir jāizdara, lai saņemtu Pagaidu ekspluatācijas paziņojumu (PEP)?

Atbilde: 

- Ražotājam jārīkojas saskaņā ar D tipa elektroenerģijas ražošanas moduļu, pieprasījumietaišu un sadales ietaišu ekspluatācijas paziņošanas procedūras kārtību. Tajā ir aprakstīts kā var iegūt PEP un kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai iegūtu PEP. Kārtība ir publiski pieejama šeit: Ekspluatācijas paziņošanas procedūras un Pārbaužu veikšanas kārtība.
- Atbilstoši 2016. gada 14. aprīļa Eiropas Komisijas regulas 2016/631 izveidoto tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamām tīkla pieslēguma prasībām (turpmāk tekstā - Regula Nr. 2016/631) 35.pantam: PEP elektroenerģijas ražošanas kompleksa īpašniekam dod tiesības uz ierobežotu laiku ekspluatēt elektroenerģijas ražošanas moduli un ražot elektroenerģiju, izmantojot tīkla pieslēgumu 2 gadus. PEP laikā veic visas nepieciešamās pārbaudes un testus.

3. Vai Pagaidu ekspluatācijas atļaujas (PEP) termiņš var tikt pagarināts?

Atbilde: Saskaņā ar regulas 2016/631 35.panta 4.punktu:
Elektroenerģijas ražošanas kompleksa īpašnieks PEP statusu var saglabāt ne ilgāk kā 24 mēnešus. Attiecīgais sistēmas operators ir tiesīgs noteikt īsāku PEP derīguma termiņu. PEP termiņa pagarinājumu var piešķir tikai tad, ja elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks ir panācis būtisku progresu pilnīgas atbilstības nodrošināšanā. Neatrisinātos jautājumus skaidri norāda pagarinājuma pieprasīšanas laikā.

4. Kas ir jāizdara, lai saņemtu Galīgo ekspluatācijas paziņojumu (GEP)?

Atbilde: 
- Ražotājam jārīkojas saskaņā ar D tipa elektroenerģijas ražošanas moduļu, pieprasījumietaišu un sadales ietaišu ekspluatācijas paziņošanas procedūras kārtību. Tajā ir aprakstīts kā var iegūt GEP un kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai iegūtu GEP. Kārtība ir publiski pieejama šeit: Ekspluatācijas paziņošanas procedūras un Pārbaužu veikšanas kārtība.
- Atbilstoši 2016. gada 14. aprīļa Eiropas Komisijas regulas 2016/631 izveidoto tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamām tīkla pieslēguma prasībām (turpmāk tekstā - Regula Nr. 2016/631) 36.pantam: GEP elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam dod tiesības ekspluatēt elektroenerģijas ražošanas moduli, izmantojot tīkla pieslēgumu.

1. Kur var redzēt pieejamo jaudu?

Atbilde: Pieejamā jauda Ražotājiem/Lietotājiem redzama AST mājaslapā pieejamo jaudu kartē konstantajam pakalpojumam un publicētajā pdf failā elastīgajam pakalpojumam (no 2025. gada 2. jūnija): Pieslēgumi pārvades sistēmai.

2. Vai PSO drīkst atteikt izsniegt tehniskās prasības un kādos gadījumos atsaka?

Atbilde:
- Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 9 panta 4. daļu  - Sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pieslēgumu attiecīgai sistēmai, ja tās tīklu jauda nav pietiekama. Atteikuma pamatojumu sistēmas operators sniedz rakstveidā 30 dienu laikā pēc sistēmas dalībnieka iesnieguma saņemšanas.
- Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 15.2 panta 3. daļas 4. punktu Pārvades sistēmas pakalpojumu veidi. (3) Lai sniegtu elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, pārvades sistēmas operators: … 4) neslēdz pieslēguma līgumu, nesedzot elektroenerģijas ražotājam ar elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanu saistītās izmaksas, ja pēc šīs daļas 3. punktā minētās prasības izpildes brīvā pārvades sistēmas jauda ir mazāka nekā tehniskajās prasībās noteiktā jauda, lai elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgtu elektroenerģijas sistēmai (izņemot tad, ja ar elektroenerģijas ražotāja piekrišanu tehniskās prasības var grozīt un grozījumu dēļ netiek mainīts pieslēguma tehniskais risinājums).

3. Kas sedz pieslēguma izmaksas un kādos gadījumos PSO piedalās izmaksu segšanā?

Atbilde: Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātiem pieslēguma noteikumiem visas izmaksas sedz pieslēguma pieprasītājs. Ja pieslēguma pieprasītājs ierīko pieslēgumu esošā apakšstacijā un tās pārbūve ir paredzēta 10 gadu attīstības plānā un projektu plānotie termiņi sakrīt, tad AST piedalās pārbūvē ar saviem finanšu līdzekļiem par attīstības plānā paredzētā risinājuma īstenošanu.

4. Kādi ir vidējie apakšstaciju izbūves vai pārbūves termiņi, ņemot vērā AST pieredzi?

Atbilde: Jaunas apakšstacijas izbūves vai pārbūves vidējais termiņš ir 3 gadi no iepirkumu procedūru uzsākšanas brīža.

5. Kuriem būtiskākiem punktiem ir jāpievērš uzmanība, ierīkojot pieslēgumu? Biežāk fiksētie klupšanas akmeņi?

Atbilde:
- Nav laicīgi uzsākta zemes jautājumu kārtošana. Nav iespējams noslēgt pieslēguma līgumu, ja starp AST un pieslēguma pieprasītāju nav noslēgts zemes apbūves tiesību līgums vai zemes pirkšanas/pārdošanas līgums.
- Nav ņemti vērā ilgie iekārtu izgatavošanas un piegādes termiņi.
- Nav sasaistīti pieslēguma un ražotāja elektrostacijas izbūves termiņi.

6. Kas ir jāņem vērā, lai pieslēgums būtu pēc iespējas ar mazākām pieslēguma izmaksām?

Atbilde: Jāplāno pieslēguma izbūve esošā apakšstacijā, kurā ir brīvas vietas jauniem pievienojumiem. Tādas objektos jauna pieslēguma izmaksas ir tikai pievienojuma vai pievienojumu apmērā (nav jābūvē jauna apakšstacija vai nav jāpārbūvē esošā apakšstacija).