Apvienotām energosistēmām ir būtiska loma elektrotīkla drošas un stabilas darbības nodrošināšanā, kā arī konkurētspējīgas elektroenerģijas tirgu darbības atbalstā. Latvijas energosistēma pašlaik ir savienota ar Igauniju un Lietuvu, bet tai trūkst tiešu savienojumu ar citām Eiropas valstīm.
Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, tai ir potenciāls izveidot savienojumu ar Zviedriju, kas nodrošinātu Latvijas un Zviedrijas energosistēmu integrāciju. Ņemot vērā Baltijas valstu energosistēmu notikušo sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, ievērojamu atjaunīgo energoresursu (AER) apjomu pieaugumu gan Latvijā, gan Zviedrijā, kā arī, ņemot vērā pastāvīgos izaicinājumus, kas saistīti ar sistēmas drošumu, stabilitāti un tirgus darbību, šie jautājumi joprojām ir būtiski un aktuāli gan Baltijas, gan Ziemeļvalstu reģionam.
Lai padziļināti izpētītu šīs problēmas un novērtētu Latvijas un Zviedrijas starpsavienojuma iespējamību, Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk – AST) veica pētījumu par Latvijas-Gotlandes-Zviedrijas starpsavienojuma projektu - LaSGo (Latvija-Zviedrija-Gotlandes sala). Pētījuma mērķis bija izvērtēt LaSGo projekta tehnoloģisko risinājumu, trases variantus un savienošanas iespējas, tā ietekmi uz abu valstu elektropārvades tīkliem, jaudas plūsmu, veikt statiskās un dinamiskās stabilitātes aprēķinus, izmaksu-ieguvumu analīzi, kā arī noteikt galvenos ekonomiskos rādītājus. Pētījums tika veikts 2024. gadā, un 2025. gada sākumā rezultāti tika prezentēti visām iesaistītajām pusēm. Izpēti, pēc AST pasūtījuma veica Itālijas enerģētikas konsultants – CESI S.p.A.
Pētījuma saturs un mērķi
Augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) projekts ir zemūdens kabeļa līdzstrāvas starpsavienojums starp Latviju un Zviedriju, kas paredz divus posmus: pirmais ir 700 MW jaudīga iekšējā līnija no Zviedrijas uz Gotlandes salu, savukārt otrais posms ir starpsavienojums starp Gotlandes salu un Latviju, ar plānoto caurlaides spēju arī 700 MW.
LaSGo projekts ir būtisks energoinfrastruktūras attīstības projekts, kas nodrošinās tehniskus, vides un ekonomiskos ieguvumus, t.sk. palielinās reģionā energoapgādes drošumu un stabilitāti, palielinās elektroenerģijas tirgus konkurētspēju Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, veicinās atjaunīgo energoresursu integrāciju Latvijā un Zviedrijā, t.sk. Gotlandes salā, jo īpaši jūras un sauszemes vēja enerģijas, veicinās ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanu zaļā ūdeņraža ražošanai abās valstīs, palīdzēs operēt un pārvaldīt iespējamo AER ģenerācijas apjomus abās iesaistītajās valstīs (un jo īpaši Gotlandes salā), kā arī uzlabos visu iesaistīto energosistēmu elektroapgādes drošumu un garantēs drošu un stabilu sistēmas darbību.
Latvijas-Zviedrijas starpsavienojuma pētījumā tika veikti sekojoši uzdevumi:
- Tehnoloģiskā analīze, lai izpētītu HVDC tehnoloģiju esošo situāciju un noteiktu vispiemērotāko LaSGo projekta konfigurāciju, kā arī aprēķināt LaSGo projekta izmaksas;
- Tīkla analīze, lai novērtētu LaSGo projekta ietekmi uz iesaistītajiem pārvades tīkliem un noteiktu iespējamās tīkla pastiprināšanas vai jaudu pārdispečēšanas darbības;
- Tirgus analīze, lai novērtētu LaSGo projekta ietekmi uz iesaistīto energosistēmu elektroenerģijas tirgu un veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, lai pierādītu projekta ekonomisko rentabilitāti.
Izpētē tika veikta tīkla un tirgus modelēšana, izmantojot tīkla un tirgus modeļus, kas tiek izmantoti Latvijā un Eiropā.
Izpētē veiktās detalizētas analīzes parādīja LaSGo projekta dzīvotspēju un ieguvumus gan Latvijai, gan Zviedrijai, par ko Zviedrijas puse tika informētā kopējā sanāksmē, kurā piedalījās AST, Zviedrijas PSO "Svenska Kraftnät" un izpētes konsultants. AST un "Svenska Kraftnät" vienojās turpināt sadarbību projekta attīstības jautājumos.
Izpētes laikā tika secināts, ka pieslēdzot LaSGo projektu Kurzemes reģionam, iekšējā Latvijas pārvades tīkla pastiprināšana ir būtiska no tīkla drošuma un sistēmas stabilitātes viedokļa, un 330kV līnija Ventspils-Brocēni-Varduva projekts Latvijā palīdzēs nodrošināt Latvijas energosistēmas drošu un stabilu darbību ar LaSGo. 2040. gada simulācijā veiktajā analīzē tika novērotas dažas paaugstinātas slodzes situācijas normālos apstākļos un pārslodzes N-1 apstākļos, tomēr tās var mazināt, izmantojot izpētē aplūkotās progresīvās metodes, izvairoties no jauniem papildus tīkla pastiprinājumiem. Turklāt LaSGo starpsavienojums palielinās sociālekonomiskos ieguvumus abās valstīs, ļaus labābak pārvaldīt AER enerģiju, nepieciešamības gadījumā optimizējot ikstundu dispečervadību vai ierobežojot AER enerģiju, un ļaus samazināt paredzamās CO2 emisijas Latvijā (aptuveni -35%, kas atbilst 68 kt). Pēc veiktas izpētes tika konstatēts, ka LaSGo darbība lielākoties ir paredzēta abos virzienos, ļaujot sadalīt dažādu ražošanas paplašināšanas plānu ieguvumus abās enerģētiski savstarpēji savienotajās valstīs.
Runājot par Zviedrijas pusi, LaSGo projekts dod ieguvumus arī Zviedrijas pusei, piemēram Gotlandes salai, kur šobrīd ir ierobežotais jaudas pārvades tīkls un senāk būvēts savienojums ar Zviedrijas tīklu. Ievērojot paredzēto Gotlandes salas AER ražošanas un patēriņa attīstību, LaSGo projekts nodrošinās divpusēju salas barošanu, palīdzot palielināt drošumu un stabilitāti, tādējādi izvairoties no investīcijām jaunos sauszemes pārvades tīklos salā vai samazinot tās. Šajā kontekstā LaSGo starpsavienojums ir viens no potenciāliem galvenajiem elementiem, lai nodrošinātu pilnīgu divpusējas energoapgādes drošumu. Citiem vārdiem sakot, visās gada stundās pieejamā jauda (importa un iekšējā atjaunojamo energoresursu ražošana) ir lielāka nekā Gotlandes slodzes pieprasījuma slodze. LaSGo starpsavienojums ļauj arī optimizēt Zviedrijā stundas dispečerēšanu (galvenokārt hidroelektrostaciju ražošanu) un samazināt AER enerģijas potenciālo ierobežošanu. Pateicoties atjaunojamo energoresursu pieejamībai Baltijas reģionā un LaSGo starpsavienojumam, ir iespējams atbalstīt Zviedriju, lai plānotu novecojošā Zviedrijas atomelektrostaciju parka agrāku izvešanu no ekspluatācijas.
