Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori (PSO) – Igaunijas AS "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid AB", kā arī Polijas "Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A" (PSE) iesnieguši kopīgu pieprasījumu līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrā posma otrās kārtas īstenošanai. Līdzekļi nepieciešami pārvades tīkla pastiprināšanai, frekvences regulēšanas iekārtu uzstādīšanai, uzskaites sistēmas un pretavārijas automātiku modernizācijai, kā arī dispečervadības un informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai.

Sinhronizācijas projekta otrā posma otrās kārtas izmaksas tiek lēstas 237.8 miljonu EUR apmērā, no kuriem Polijā plānots ieguldīt 110.8 miljonus EUR, Lietuvā – 40.9 miljonu, Latvijā – 49.5, bet Igaunijā – 36.6 miljonus EUR. Iespējamais CEF līdzfinansējums ir līdz 75% no sinhronizācijas projekta otrā posma otrās kārtas kopējām izmaksām.

"Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrās kārtas otrajā posmā AST kopā ar partneriem koncentrēsies nākamajiem būtiskajiem soļiem, kas ir nepieciešami elektropārvades tīkla un elektroapgādes drošuma paaugstināšanai, kā arī frekvences regulēšanai un kontroles un rezervju nodrošināšanai. Līdz šim sinhronizācijas projektā galvenais uzsvars tika likts uz starpsavienojumu un iekšējo elektropārvades tīklu pastiprināšanu, kā arī uz inerces nodrošināšanas iekārtām. Kopējais patlaban jau piešķirto CEF līdzekļu apjoms - vairāk nekā miljards EUR - liecina, ka projekts ir ļoti būtisks ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Eiropai kopumā", norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Latvijā otrās kārtas otrā posma plānotās izmaksas 49.5 miljonu eiro apmērā ietver elektroenerģijas uzkrājošo bateriju sistēmu uzstādīšanu, kā arī uzskaites, pretavārijas automātiku un tīkla vadības sistēmu modernizāciju.

Sinhronizācijas projekta mērķis ir līdz 2025. gadam īstenot nepieciešamos tehniskos nosacījumus Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem caur Poliju. Plānotai sinhronizācijai tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums LitPol Link un jaunais jūras līdzstrāvas kabelis Harmony link starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori visās Baltijas valstīs inerces apjoma nodrošināšanai.

Kā zināms, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. 2018. gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku vienošanos par sinhronizāciju.