Kā nozīmīgs solis ceļā uz vienotu Eiropas balansēšanas tirgu ir no 2024. gada oktobra Baltijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), "Elering" un "Litgrid" pievienošanās Eiropas manuāli aktivizējamu balansēšanas rezervju tirdzniecības platformai MARI (Manually Activated Reserves Initiative). Dalība šajā tirgū Latvijas, Igaunijas un Lietuvas elektroenerģijas ražotājiem, patērētājiem un lieljaudas bateriju operatoriem sniegs jaunas iespējas piedāvāt balansēšanas pakalpojumus reģiona pārvades sistēmas operatoriem. Jaunais balansēšanas tirgus sniegs papildus ieņēmumu iespējas tirgus dalībniekiem, savukārt pārvades sistēmu operatori iegūs plašāku piekļuvi energosistēmas balansēšanai nepieciešamajiem resursiem.

"Baltijas pārvades sistēmas operatoru pievienošanās Eiropas balansēšanas tirgus platformai ir stratēģiski plānots solis ceļā uz 2025. gada februārī plānoto Baltijas energosistēmas atvienošanu no Krievijas energosistēmas. Pēc atvienošanās tiks izveidots tā sauktais Baltijas frekvences kontroles bloks, kurā funkcionēs neatkarīga energosistēmas frekvences un balansēšanas sistēma, un tiks uzturētas energosistēmas stabilai darbībai nepieciešamās balansēšanas rezerves. Tādējādi Baltijas energosistēma kļūs patstāvīgāka, neatkarīgāka un tai tiks paaugstināta noturība pret dažādiem satricinājumiem un incidentiem. Savukārt pievienošanās Eiropas balansēšanas tirgus platformām nodrošinās pārvades sistēmu operatoram iespēju iegādāties nepieciešamās balansēšanas rezerves reģionālā, konkurējošā tirgū par iespējami zemākām izmaksām, kam būs pozitīva ietekme uz patērētāju elektroenerģijas izmaksām," norāda AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Būtiska jaunā balansēšanas tirgus modeļa specifika ir tā, ka balansēšanas pakalpojumus iespējams nodrošināt ar plaša spektra tehnoloģijām, tajā skaitā elektroenerģijas baterijām, saules un vēja ģeneratoriem, elastīgu patēriņu u.c.

Balansēšanas enerģijas tirgū dalībnieki var piedāvāt samazināt vai palielināt savu ražošanas jaudu vai patēriņu tuvu reālā laikā, lai nodrošinātu nepārtrauktu balansu starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu, par to saņemot atlīdzību. Kopš 2018. gada darbojas Baltijas vienotā balansēšanas elektroenerģijas tirgus platforma COBA, kurā norēķini tika veikti pa stundām. Līdz ar Baltijas pievienošanos Eiropas MARI platformai tirdzniecības intervāls ir 15 minūtes. Līdzšinējā prasība minimālajam rezervju piedāvājumam regulēšanai – viens megavats – nemainās, bet jaunais intervāls ļauj šo jaudas daudzumu piedāvāt īsākiem termiņiem. Līdz ar to arī mazāki elektroenerģijas tirgus dalībnieki var ienākt balansēšanas rezervju tirgū ar savu piedāvājumu. Nākotnē plānots ieviest 15 minūšu tirdzniecības intervālu arī tekošās dienas un nākamās dienas elektroenerģijas tirgiem.

MARI platforma tiek ieviesta visā Eiropā atbilstoši Eiropas Komisijas Regulas (ES) 2017/2195, ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas, prasībām.

Līdz ar Baltijas valstu pievienošanos MARI platformai, kā arī Baltijas balansēšanas jaudas tirgus ieviešanu 2025. gada sākumā, balansēšanas piegādātāju loks paplašinās un tiek radīti labvēlīgi apstākļi jaunām investīcijām balansēšanas rezervju infrastruktūrā. Pēc sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem būs patstāvīgi jānodrošina frekvences regulēšana un patēriņa nepārtraukta, precīza sabalansēšana ar elektroenerģijas piegādēm. Tas, kā arī ar strauji pieaugoša vēja un saules elektrostaciju pieslēgšana elektrotīklam palielinās pārvades sistēmu operatoriem nepieciešamo balansēšanas rezervju daudzumu stabilam energosistēmas darbam. Tāpēc AST sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmu operatoriem ievieš reģionālu tirgu, kurā operatori pirks elektroenerģijas pārvades sistēmas darbībai nepieciešamās balansēšanas jaudas rezerves.