Būvniecības valsts kontroles birojs (BKVB) pieņēmis ekspluatācijā Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenoto attīstības projektu "Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums". Jaunā līnija darbā tika ieslēgta jau pagājušā gada nogalē, no janvāra tās jauda tika ņemta vērā, aprēķinot elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlētās starpvalstu jaudas un paralēli notika darbs pie dokumentācijas sagatavošanas projekta nodošanai ekspluatācijā.

"Esmu gandarīts, ka noslēdzošais posms – dokumentu sagatavošana līnijas nodošanai ekspluatācijā pēc visu izbūves darbu veikšanas un līnijas ieslēgšanas darbā noritēja konstruktīvi un raiti. Līdzīga bija arī pārējā projekta īstenošanas gaita, neskatoties uz valsts noteiktajiem ierobežojumiem. Patiecamies kolēģiem no BKVB, līnijas būvniekiem – pilnsabiedrībai "EE-LV Interconnection", pašvaldībām un visām citām iesaistītajām pusēm par sekmīgo sadarbību projekta gaitā", gandarījumu par paveikto pauž AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Savukārt tālāk līnija ir izvietota blakus topošajam “Rail Baltica” dzelzceļam. Projekta ietvaros arī veikta apakšstacijas Rīgas TEC-2 paplašināšana, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering” izbūvēja šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz 330 kV apakšstacijai Kilingi-Nōmme, un drošai starpsavienojuma darbībai izbūvēja  jaunu 330 kV līniju Harku-Sindi.

Kopumā 3.starpsavienojuma projekta izmaksas 330 kV līnijai starp apakšstacijām Rīgas TEC-2 Latvijā un Kilingi-Nōmme Igaunijā un Igaunijas iekšējai 330 kV līnijai Harku-Sindi ir 170milj. EUR, no kuriem 112 milj. EUR Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta (CEF) piešķirtais līdzfinansējums. Latvijā projekta "Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums" būvniecībā ieguldīti 80 milj. EUR, no kuriem ap 65% ir CEF piešķirtie līdzekļi.

Jaunā līnijas pārvades jauda palielinās par vismaz 600 MW, kas papildina pašreizējo Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma pārvades jaudu. Līdz šim tā nebija pietiekama, lai nodrošinātu pieprasīto elektroenerģijas tirdzniecības apjomu starp Latviju un Igauniju, kā rezultātā noteiktās stundās veidojās sastrēgumi un elektroenerģijas cenu starpība. Pilnībā pārvades jaudu deficītu Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā plānots likvidēt līdz 2024. gadam, kad noslēgsies līniju Valmiera – Tartu un Valmiera – Tsirgulīna rekonstrukcijas. Projekts "Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums" ir arī nozīmīgs energoapgādes drošumam un stabilai elektropārvades tīkla darbībai gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā.

Elektropārvades līnijas projektēšanas un izbūves darbus veica pilnsabiedrība "EE-LV Interconnection", ko veido Latvijas SIA "Elko", Polijas AS "SELPOL" un Igaunijas AS "LEONHARD WEISS ENERGY", savukārt darbus apakšstacijā RīgasTEC-2 veica "Empower AS filiāle Latvijā".

Darbs pie jaunās līnijas projekta tika aizsākts 2012. gadā, iesniedzot pieteikumu Vides pārraudzības valsts birojam un 2014. gadā tika uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums un notika projekta sabiedriskās apspriešanas. Balstoties uz AST un "Elering" kopīgi iesniegto pieteikumu, 2014. gada oktobrī projektam  tika piešķirts 65% līdzfinansējums no Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem (CEF – Connecting Europe Facility). 2016. gadā tika izsludināts konkurss par projektēšanas un būvniecības darbiem un Ministru kabinets, ņemot vērā projekta nozīmīgumu, projektam piešķīra nacionālo interešu objekta statusu. Jaunās līnijas būvniecības projekts tika aizsākts 2018. gada sākumā, parakstot projektēšanas un būvniecības darbu līgumu, pirmais balsts pacelts 2019. gada maijā, savukārt līnijas būvniecība tikai pabeigta 2020. gada decembrī.