Jūlijā elektroenerģijas patēriņš Latvijā, salīdzinot ar jūniju, pieauga par 4,7% un sasniedza 586 gigavatstundas (GWh), kas bija par 4% vairāk nekā 2025. gada jūlijā. Savukārt Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms mēneša laikā samazinājās par 14% līdz 426 GWh un bija par 8% mazāks nekā pērnā gada jūlijā, liecina AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 72,65% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, trūkstošais apjoms –159 GWh – tika importēts no kaimiņvalstīm.

Saules elektrostacijas arī jūlijā saglabāja lielākā elektroenerģijas ražošanas avota pozīciju Latvijā, saražojot 235 GWh elektroenerģijas.

Samazinoties diennakts gaišo stundu skaitam, saules elektrostacijas jūlijā saražoja par 14% mazāk nekā jūnijā, kas pielīdzināms šī gada maija ražošanas apjoma līmenim. Vienlaikus attiecībā pret pagājušā gada jūliju saules elektrostaciju saražotā apjoms ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, jo būtiski audzis šo elektrostaciju skaits un jauda, kas jūlijā pārsniedza jau 1 800 megavatus.

Vēja elektrostaciju izstrāde jūlijā pieauga par 70% līdz 36 GWh. Hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 25% salīdzinājumā ar jūniju līdz 118 GWh. Izmaiņas pārējos ražošanas veidos Latvijas elektroenerģijas bilanci iespaidoja nebūtiski.

Jau ziņots, ka Eiropā karstuma un sausuma dēļ jūlijā elektroenerģijas cenas bija tik pat augstas kā ziemā. Pateicoties saules un vēja elektrostaciju ģenerācijai, Baltijas valstis izvairījās no cenu šoka. Jūlijā Baltijas valstīs vietēji saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 83% no patēriņa, kur lielāko daļu – 73% no saražotās elektroenerģijas nodrošināja saules un vēja parki.

Lielais karstums Eiropā paaugstināja elektroenerģijas pieprasījumu no gaisa kondicionētājiem un samazināja elektroenerģijas ģenerāciju hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās. Arī dabasgāzes elektrostacijas karstā laikā kļūst neefektīvākas. Skandināvijas valstīs sausā laika dēļ uzkrātā ūdens daudzums hidroelektrostaciju rezervuāros būtiski samazinājās zem ilggadēji vidējās atzīmes. Tā kā Irānas karš ir ietekmējis dabasgāzes piegādes no Tuvajiem austrumiem, dabasgāze Eiropā jūlijā bija divas reizes dārgāka, nekā šī gada ziemā, paaugstinot elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Latvijā cena saruka par 19% līdz 74,95 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), Lietuvā par 19% līdz 75,86 EUR/MWh, bet Igaunijā par 32% līdz 43,93 EUR/MWh.

Augstā no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvara dēļ Baltijas reģions periodiski diennakts gaišajā laikā kļuva par elektroenerģijas eksportētāju, nogādājot elektroenerģiju uz Skandināvijas valstīm un Poliju, pārējā laikā savukārt importējot elektroenerģiju no šiem reģioniem. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas vidēji izlīdzinājās ar cenu līmeni Zviedrijas dienvidu daļā. Igaunijā cenu līmeni galvenokārt noteica situācija Somijā, kur cenas bija vēl zemākas un bija iespējams pilnvērtīgi izmantot plaša importa iespējas.

Kopējais elektroenerģijas imports no ES valstīm uz Baltijas valstīm jūlijā pieauga par 7% salīdzinājumā ar jūniju, sasniedzot 736 GWh. Šo pieaugumu galvenokārt noteica importa apjoma kāpums no Somijas par 19,4% līdz 552 GWh. Tikmēr imports no Polijas samazinājās par 17,9% līdz 26 GWh, bet imports no Zviedrijas saruka par 18,6% līdz 158 GWh.

Jāatzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus. Ar aktuālo elektroenerģijas cenu, kā arī elektroenerģijas starpvalstu plūsmu, ražošanas un patēriņa operatīvajiem rādītājiem ir iespējams iepazīties AST mājas lapā https://www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema-0.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.